Protesti četrās valstīs par skolām, algām un cenām

Sestdien Francijā simtiem tūkstošu cilvēku izgāja ielās, protestējot par skolām, algām un cenām. Iekšlietu ministrs Lorāns Nunjess lēsa, ka protestos piedalījās 550 000 cilvēku, bet organizatori apgalvoja, ka viņu bijis 800 000 (TF1 Info). Tajā pašā dienā protesti notika arī Beļģijā, Itālijā un Portugālē. Tie sakrita laikā, taču katrā valstī protestētāji vērsās pie savas valdības ar atšķirīgām prasībām.

Skolēnu protests sastopas ar Francijas budžetu

Francijā mobilizācija sākās ar internetā izplatītiem aicinājumiem. Dzelteno vestu kustības atbalstītāji, kurus saniknoja degvielas cenas, pievienojās skolēniem, kas protestēja pret skolotāju trūkumu un aukstām klasēm. Vēlāk iesaistījās arodbiedrības CGT un Solidaires. Skolēni sāka protestēt vēl pirms budžeta publiskošanas. Reuters 8. oktobrī ziņoja, ka Francijas vidusskolu jeb liceju blokādes tobrīd esot iegājušas trešajā nedēļā (Reuters).

Premjerministra Sebastjēna Lekornī 2027. gada budžets skolēniem deva konkrētu mērķi. Budžets, kas tika publiskots 1. oktobrī, uz papīra palielina izglītības izdevumus, vienlaikus likvidējot 1 588 skolotāju amata vietas (Le Monde). Izglītības ministrs Eduārs Žefrē uzskata, ka šo samazinājumu attaisno skolēnu skaita sarukums. Skolēni iebilst, ka skolās jau tagad nevar aizvietot prombūtnē esošos skolotājus.

Šo amata vietu skaits vēl var mainīties. Lekornī nav stabila vairākuma Nacionālajā asamblejā, tāpēc deputāti, budžetu izskatot parlamentā, var vienoties par skolotāju vietu saglabāšanu.

Lielākā daļa gājienu noritēja mierīgi, taču atsevišķās pilsētās izcēlās vardarbība. Limodžā ugunsgrēks lielākoties iznīcināja 19. gadsimtā celto rātsnamu, informēja vietējā prefektūra (TV5MONDE/AFP). Neilgi pēc pusnakts Lekornī paziņoja, ka aizturēti 1 200 cilvēku (TF1 Info). Šis skaits vēl ir provizorisks, un aizturēšana nenozīmē notiesāšanu.

Kaimiņvalstīs — citas sūdzības

Briselē sociālajos tīklos izplatītie aicinājumi atsaucās uz Francijas piemēru. Vairāki simti jauniešu, galvenokārt franciski runājoši skolēni, devās gājienā no Centrālās stacijas, protestējot pret izmaiņām izglītībā, ziņoja BRUZZ. Gājiens sākās mierīgi, bet noslēdzās sadursmēs ar policiju; aizturēja ap desmit cilvēku. Skolēnu prasības vērstas pret Franču kopienu — frankofono valdību, kas pārvalda skolas Valonijā un Briselē. Šos jautājumus nelemj ne federālā valdība, ne ES.

Itālijas protestu rīkoja ārpus ierastajiem kanāliem izveidots pilsoņu tīkls Italia in Piazza, kas bija saorganizējies ziņapmaiņas lietotnēs. Protestētāji iebilda pret dzīves dārdzību, degvielas cenām un zemām algām. Milānā gājienā devās vairāk nekā 5 000 cilvēku, bet vēlāk no tā atdalījusies grupa meta uz policiju akmeņus un petardes (Corriere della Sera). Policijas iecirknī nogādāja ap 50 cilvēku, gandrīz puse no viņiem bija nepilngadīgi (ANSA). Tā kā tīklu nevada ne arodbiedrība, ne partija, Džordžas Meloni valdībai Romā nav skaidra sarunu partnera.

Portugālē protestu rīkoja arodbiedrību konfederācija CGTP. Tā gājienus organizēja Lisabonā, Porto un Koimbrā, un tās vadītājs Tjagu Oliveiru pieprasīja vispārēju algu paaugstinājumu par 15 % un minimālo algu 1 100 € apmērā no 2027. gada janvāra (CGTP). Prasībai ir noteikts termiņš. Arodbiedrība nākamo protestu plāno 24. novembrī, kad parlamentā paredzēts galīgais balsojums par 2027. gada budžetu (CGTP).

Ko ES lemj un ko nelemj

Visām četrām valstīm ir kopīgs ekonomiskais fons. Eirozonā septembrī inflācija sasniedza 3,8 %, bet enerģijas cenas bija par 18,8 % augstākas nekā pirms gada (Eurostat). Arī aizņemšanās šomēnes kļuvusi dārgāka. Obligāciju izpārdošana paaugstināja procentlikmes, ko Francija un Itālija maksā par valsts parādu (To Brief).

Trijām no četrām valstīm budžetu ietekmē arī ES noteikumi. Francija, Beļģija un Itālija ir pakļautas pārmērīga budžeta deficīta procedūrai — ES uzraudzības procesam valstīm, kuru budžeta deficīts pārsniedz 3 % no IKP (LESD 126. pants, ES Padome). Procedūra ierobežo publisko izdevumu pieauguma tempu, taču nenosaka, kuras skolotāju amata vietas likvidēt. Par to lemj Francijas ministri un deputāti.

Sestdienas vienlaicīgie protesti neizvirzīja kopīgu prasību, un nebija vienas varas iestādes, kas varētu uz tiem atbildēt. To, vai skolēniem saglabās skolotājus, izšķirs Francijas deputātu balsojums par 1 588 amata vietām un Briseles Franču kopienas valdības lēmumi. Itālijā par algām un cenām atbild Meloni valdība Romā, bet Portugālē nākamais atskaites punkts būs parlamenta 24. novembra balsojums par budžetu.