Četras ES valstis virza €210bn Ukrainai

Divus gadus ES Ukrainai novirza peļņu no iesaldētajiem Krievijas valsts aktīviem. Tagad Zviedrija, Nīderlande, Spānija un Polija grib iet tālāk: izmantot 210 mljrd. € pamatsummu kā nodrošinājumu jaunam Ukrainas finansējumam (Reuters, Kyiv Independent). Atšķirība starp peļņu un pamatsummu šajā jautājumā ir politikas kodols.

Procentu ienākumi jau tiek izmantoti. ES līdz šim Kijivai pārskaitījusi 8 mljrd. €, tostarp augustā nosūtīto jaunāko 1,4 mljrd. € maksājumu (EEAS). Pašas rezerves saskaņā ar ES sankciju regulējumu paliek juridiski imobilizētas, bet kā īpašums nav atsavinātas (Eur-Lex, Padomes Regula 2022/334). Četru valdību vēstulē Eiropas Komisijai prasīts atkal vērtēt „jaunas iespējas” šo rezervju mobilizēšanai. Tā kā peļņas plūsma jau ir sadalīta, „jaunas iespējas” pēc būtības nozīmē pamatsummu.

Plaisa, ko peļņa nevar aizvērt

Četras valdības neprasa konfiskāciju. Ticamākā viņu vēstules interpretācija ir šaurāka: izveidot aizdevuma vai nodrošinājuma mehānismu, kas balstītos iesaldētajās rezervēs, tās formāli neatsavinot (Euronews, El País). Tomēr arī šāds maigāks variants ES liktu pārkāpt robežu, no kuras tā līdz šim apzināti izvairījusies.

Laika izvēli izskaidro aritmētika. Ikgadējā ārkārtas peļņa no iesaldētajiem aktīviem ir aptuveni 2,5–3 mljrd. €, liecina Francijas Senāta ziņojums, un katrs ECB procentlikmju samazinājums šo summu sarucina. Pretī ir Eiropas Komisijas aplēstās Ukrainas finansējuma vajadzības 90 mljrd. € apmērā līdz 2027. gada beigām (Tagesschau). Krītoša procentu plūsma šādu slogu nenosegs. Argumenta būtība ir vienkārša: postījumus radīja Krievija, tādēļ Krievijas bloķētajām rezervēm jāsedz lielāka daļa izmaksu, pirms tās pārņem Eiropas nodokļu maksātāji.

Kas lemj un kas nes risku

Šeit svarīga ir lēmumu ķēde. Eiropas Komisija var izstrādāt finanšu variantus, bet lemj dalībvalstis. ES ārpolitikas lēmumiem vajadzīga vienprātība, tātad jebkura valsts var uzlikt veto. Tas īpašu ietekmi dod Beļģijai, jo aptuveni 193 mljrd. € no iesaldētajiem aktīviem atrodas Briselē bāzētajā centrālajā vērtspapīru depozitārijā Euroclear (Trends-Tendances).

Beļģija atbalsta Ukrainu, taču atsakās viena uzņemties juridisko un finanšu risku. Le Monde ziņoja par aptuveni 200 tiesvedībām pret Euroclear un deviņiem šķīrējtiesas paziņojumiem pret pašu Beļģiju (Le Monde). Krievija jau tieši izdara spiedienu uz depozitāriju (Boursorama/AFP). Vācijas juridiskie komentētāji brīdina, ka pat Krievijas tiesu prasības, kuras Eiropā nebūtu izpildāmas, palielina atbildes pasākumu risku pret Eiropas aktīviem Krievijā (beck-aktuell).

Zviedrija piedāvājusi segt savu daļu Beļģijai nepieciešamajās garantijās (SVT). Nīderlande decembrī, kad neizdevās vienoties par ar aktīviem nodrošinātu mehānismu, piedāvāja garantijas aptuveni 14 mljrd. € apmērā (NOS). Beļģija šo konstrukciju bloķēja, un debates tika atliktas.

Parīze un Berlīne nosaka robežas

Francija un Vācija atbalsta peļņas izmantošanu un redz jēgu plašākā finanšu inženierijā. Taču neviena no tām nepieņems formālu suverēna īpašuma konfiskāciju. Bundestāgs noraidīja Zaļo frakcijas priekšlikumu pilnībā nodot iesaldētos aktīvus Ukrainas rīcībā (Bundestag). Francijas Senāta komisija atbalstu sasaistīja ar stingru starptautisko tiesību ievērošanu un investoru uzticības saglabāšanu eiro denominētajiem aktīviem (Sénat).

Šī kopīgā pozīcija sašaurina Eiropas Komisijas manevra telpu. Dzīvotspējīgam plānam jāizpilda trīs nosacījumi: rezervēm juridiski jāpaliek Krievijas vārdā, Beļģija jāpasargā no riska palikt vienai tiesvedībās, un investori jāpārliecina, ka Eiropa ārvalstu rezerves nepārvērš par politisku instrumentu. Neviens līdzšinējais priekšlikums nav izpildījis visus trīs nosacījumus.

Četras parakstītājas ir precīzi nosaukušas plaisu starp Ukrainas vajadzībām un modeli, kas balstās tikai peļņā. Atbildes, ko tās vēl nav devušas un ko tagad prasīs Beļģija, Francija un Vācija, ir praktiskas: kas atlīdzina Euroclear riskus, kas sedz Krievijas pretpasākumu izmaksas un kas garantē mehānismu, ja nākotnē ES Padome, kurā sēž visas dalībvalstis, nobalsos par sankciju atcelšanu un rezerves būs jāatdod. Kamēr uz šiem jautājumiem nav parakstītu atbilžu, 210 mljrd. € paliek tur, kur tie ir.