Četrās ES valstīs atšķiras Ukrainas atļauju prasības

Kopš 5. augusta Ukrainas pilsoņiem, kuri ES piesakās jaunai pagaidu aizsardzības atļaujai, jāpierāda, ka viņi ir izpildījuši Ukrainas tiesību aktos noteiktos militāros pienākumus. Prasība neskar miljonus cilvēku, kuri aizsardzību jau saņēmuši. Taču ES lēmumā pārbaudes kārtība nav precizēta, tādēļ valstis pārbauda atšķirīgas vecuma grupas un pieņem atšķirīgus dokumentus. Nepieciešamie pierādījumi tagad ir atkarīgi no valsts, kurā cilvēks iesniedz pieteikumu.

Ko ES nolēma un ko atstāja dalībvalstu ziņā

ES Padome, kurā dalībvalstu valdības vienojas par kopējo politiku, 30. jūlijā pieņēma Lēmumu 2026/1912. Ar to pagaidu aizsardzība pagarināta līdz 2028. gada martam un ieviesta prasība ievērot Ukrainas noteiktos militāros pienākumus. Pasākumu ierosināja Eiropas Komisija, bet Eiropas Parlamentam šajā procedūrā nebija likumdevēja pilnvaru. Lēmums tagad jāpiemēro dalībvalstu migrācijas iestādēm.

Pieteikuma iesniedzējam jāpierāda militāro pienākumu izpilde, „ja tie uz viņu attiecas”. Lēmumā nav noteikts ne dzimums un vecuma robežas, ne konkrēts apliecinošais dokuments. Prasība neattiecas uz cilvēkiem, kuri līdz 31. jūlijam bija nepārtraukti saņēmuši aizsardzību tajā pašā dalībvalstī. Tādējādi atbrīvojums aptver lielāko daļu Eiropā dzīvojošo Ukrainas vīriešu: pēc Eurostat datiem, pagaidu aizsardzība kopumā bija piešķirta 4,43 miljoniem cilvēku.

Tomēr, pārceļoties uz citu dalībvalsti, arī pašreizējam aizsardzības saņēmējam var nākties izturēt jauno pārbaudi. Atbrīvojums ir piesaistīts nepārtrauktai dzīvesvietai vienā valstī.

Čehija un Zviedrija: viena prasība, atšķirīgas pārbaudes

Čehija 5. augustā sāka pārbaudīt pieteikumu iesniedzējus vecumā no 18 līdz 60 gadiem (Čehijas IPC/OAMP). Prāga ieviesusi stingrāko publiski izziņoto kārtību: amatpersonām jāuzrāda gan izdrukāts ieraksts no Ukrainas militārās uzskaites sistēmas Reserv+, gan sistēmā atvērts digitālais profils, lai abus varētu salīdzināt. Septembra sākumā iekšlietu ministrs Lubomīrs Metnars paziņoja, ka militārajam dienestam derīga vecuma pieteikumu iesniedzēju īpatsvars esot strauji sarucis (Novinky).

Zviedrija pārbauda vīriešus vecumā no 23 līdz 65 gadiem. Migrācijas pārvalde pieņem plašāku dokumentu klāstu, tostarp ne vairāk kā 90 dienas vecu zīmogu pasē par izceļošanu no Ukrainas (Migrationsverket). Pārvaldes skaidrojumā nav norādīts, kādēļ augšējā vecuma robeža noteikta tieši 65 gadi.

Vācijā un Polijā publisku norāžu nav

Vācijā Ukrainas pilsoņu uzturēšanās atļaujas izsniedz saskaņā ar saistošo ES lēmumu, taču publiski nav atrodami federālās valdības norādījumi par pārbaudāmajām vecuma grupām vai nepieciešamajiem dokumentiem (Uzturēšanās likuma 24. pants). Arī Polijas reģistrācijas kārtības aprakstā nav minēti ne militārās uzskaites dokumenti, ne jaunā prasība (gov.pl). Iekšēji norādījumi varētu būt izdoti, taču pieteikumu iesniedzējiem divās no valstīm, kas uzņēmušas visvairāk Ukrainas bēgļu (Eurostat), nav publiski pieejamas informācijas par gaidāmajām pārbaudēm.

Dānijas atsevišķais un stingrākais regulējums

Dānija saskaņā ar līgumā paredzētu izņēmumu nepiedalās ES kopējā patvēruma politikā, tādēļ Padomes lēmums tai nav saistošs. Kopenhāgena pieņēma atsevišķu likumu, kas stājās spēkā 3. septembrī un attiecas uz vīriešiem vecumā no 23 līdz 59 gadiem (Berlingske). Vienā aspektā Dānijas regulējums ir stingrāks par ES lēmumu: iestādes drīkst anulēt jau izsniegtas atļaujas, ja pieteikums iesniegts kopš 25. jūnija, arī tad, ja tas apstiprināts pirms likuma stāšanās spēkā. Pašvaldību organizācijas un pilsoniskās sabiedrības grupas brīdināja, ka šādas atpakaļvērstas pilnvaras var izšķirt ģimenes (KL).

Skarto cilvēku skaits joprojām nav zināms

Nav ES mēroga datu par atteikumiem pēc augusta sākuma. Čehijas amatpersonas ziņojušas par vairākiem desmitiem gadījumu dienā, savukārt šā raksta sagatavošanai pārbaudītajos Zviedrijas, Vācijas un Polijas migrācijas iestāžu materiālos atteikumu skaits nav publicēts. Prasība attiecas tikai uz jauniem aizsardzības piešķīrumiem, tādēļ ar to saskaras vien neliela daļa no visiem aizsardzības saņēmējiem. Sešas nedēļas pēc jaunās kārtības ieviešanas nav zināms ne šīs grupas lielums, ne atteikumu skaits.

Juridiskais pamats vēl nav pārbaudīts tiesā

ES tiesību pētnieks Stīvs Pīrss, kurš pirmais pievērsa uzmanību šim jautājumam, ir norādījis, ka Padomes pilnvaras pagarināt pagaidu aizsardzību ne vienmēr ļauj sašaurināt tās saņēmēju loku. Pagaidu aizsardzības direktīvā paredzētie izslēgšanas pamati attiecas uz smagiem noziegumiem un drošības apdraudējumu, nevis citas valsts noteikto militāro pienākumu nepildīšanu (Direktīva 2001/55). Padome uzskata, ka tiesības pagarināt aizsardzību ietver arī tiesības noteikt jaunus nosacījumus. Tiesa šo interpretāciju vēl nav vērtējusi. Cilvēkam, kurš saņēmis atteikumu, lēmums vispirms jāapstrīd savas valsts tiesā; tā savukārt var lūgt Eiropas Savienības Tiesu izvērtēt jautājumu.

Kamēr dati par atteikumiem ir nepilnīgi, jaunā prasība dažādās Eiropas valstīs tiek piemērota nevienādi, un nav pierādījumu, ka tā palīdzējusi Ukrainai palielināt mobilizējamo skaitu.