Grieķijas deputāti apsūdzēti subsīdiju krāpšanā

ES neatkarā prokuratūra izvirzījusi apsūdzības četriem pašreizējiem Grieķijas parlamenta deputātiem saistībā ar liela mēroga krāpšanu lauksaimniecības subsīdiju sistēmā. Grieķijas valdība apšauba prokuratūras rīcību. Tā vēl nav paskaidrojusi, kā tiks salabota maksājumu sistēma.

Ko atklājusi EPPO

16. jūlijā EPPO — Eiropas Prokuratūra, ES iestāde, kas izmeklē noziegumus pret Savienības budžetu — paziņoja par apsūdzībām 22 personām lietā par krāpšanu OPEKEPE, Grieķijas valsts aģentūrā, kas administrē ES lauksaimniecības subsīdiju maksājumus. Četri no apsūdzētajiem ir pašreizējie parlamenta deputāti. Visi uzskatāmi par nevainīgiem, kamēr viņu vaina nav pierādīta.

Apsūdzības apraksta ko nopietnāku par pārspīlētiem pieteikumiem. EPPO norāda uz sistemātisku iejaukšanos kontrolēs, kurām bija jānovērš krāpšana: ieraksti esot mainīti pēc obligātajām pārbaudēm, lauka pārbaudes — sagrozītas. Ja datus pēc audita var pārrakstīt, audits vairs nepilda savu funkciju. Vācu valodā publicētie ziņojumi pievieno detaļas: nepatiesas zemes deklarācijas un fiktīvas ganību tiesības, saņēmēji bez reālas lauksaimnieciskās darbības un vāji zemes reģistri, kas apgrūtināja pārbaudes. Saistītā lietā Atēnu tiesa notiesāja 57 apsūdzētos par nepatiesu zemes deklarēšanu Kastorijā kā tādu, par kuru pienākas ES maksājumi.

Atēnas cīnās ar prokuratūru

Grieķijas valdība izvēlējusies nevis ļaut izmeklēšanai virzīties, bet publiski atspēkot EPPO. Kā ziņo in.gr, premjerministrs Kirjaks Micotakis kritizējis EPPO darbu šajā lietā un centies panākt vienotu savas partijas „Jaunā demokrātija” reakciju. Valdība uzsver, ka neviens deputāts netiek apsūdzēts naudas personiskā piesavināšanā.

Šī nav pirmā sadursme ar EPPO. Šā gada sākumā parlaments pieņēma grozījumu, kas saīsināja deputātu izmeklēšanas termiņus, tikai dažas nedēļas pēc tam, kad bija nobalsojis par imunitātes atcelšanu 11 likumdevējiem. Grieķijas tieslietu padome arī noteica Eiropas prokuroriem īsākus pilnvaru termiņus, nekā bija paredzējusi EPPO vadība. Sarežģītās, vairākus gadus ilgās krāpšanas lietās īsāki termiņi vājina izmeklēšanas nepārtrauktību. Galvenā prokurore Laura Kēveši pret to oficiāli protestēja.

Nosaukuma maiņa vai īsts remonts?

Valdības piedāvātais risinājums ir pārcelt OPEKEPE funkcijas uz AADE, Grieķijas nodokļu administrāciju, ko amatpersonas raksturo kā neatkarīgāku iestādi. Taču publiski nav plāna, kurā būtu pateikts, kas tieši tiek pārcelts: kuri darbinieki, kuras datubāzes, kas veiks lauka pārbaudes, kas izskatīs pārsūdzības. Eiropas Komisija nav paziņojusi, vai jaunā kārtība atbilst KLP akreditācijas standartiem — ES prasībām, kas valsts maksājumu aģentūrai jāizpilda, pirms tā drīkst administrēt lauksaimniecības līdzekļus (Regula 2021/2116). Bez šāda apstiprinājuma pārcelšana ir tikai izkārtnes maiņa.

Salīdzinājumam: Rumānijas maksājumu aģentūra APIA 2026. gada kampaņā atlasījusi gandrīz 15 000 lauksaimnieku pārbaudei pirms subsīdiju izmaksas, izmantojot satelītu un ģeotelpiskos datus zemes gabalu pārbaudei vēl pirms naudas pārskaitīšanas. Grieķija nav publicējusi neko līdzīgu par sistēmu, kurai jāaizstāj OPEKEPE.

Eiropas Komisija nevar apgalvot, ka problēma tai bija negaidīta. Eiropas Parlamenta delegācija konstatēja, ka Komisija par nopietniem trūkumiem OPEKEPE darbībā zināja vismaz kopš 2021. gada. ES jau bija piemērojusi Grieķijai finanšu korekcijas par OPEKEPE pārvaldības trūkumiem no 2016. līdz 2023. gadam. Eiropas Revīzijas palāta šogad brīdināja, ka Komisijas krāpšanas apkarošanas stratēģijā joprojām ir robi.

ES lauksaimniecības subsīdijas plūst caur valstu aģentūrām, kuras Brisele tieši nevada. Grieķijas lieta parāda, kas notiek, ja aģentūra, kurai jāpārbauda pieteikumi pirms naudas izmaksas, pati, iespējams, nonāk to cilvēku ietekmē, kuri tai būtu jākontrolē. EPPO var izvirzīt apsūdzības aizdomās turētajiem. Tikai Eiropas Komisija var izlemt, vai Grieķijas aizvietojošā sistēma ir derīga ES lauksaimniecības naudas administrēšanai. Atēnas sabiedrībai to vēl nav pierādījušas.