Četras valstis atbalsta £400m aizsardzības banku

Lielbritānija, Somija, Nīderlande un Polija vēlas izveidot aizsardzības finansēšanas mehānismu, kas varētu apvienot pasūtījumus, aizdot sabiedrotajiem un samaksāt piegādātājiem vēl pirms valdības nokārto rēķinus. Ideja trāpa reālā Eiropas problēmā: aizsardzības budžeti aug, bet valstis joprojām iepērkas atsevišķi, pasūtījumi paliek mazi, un ražošanas līnijas netiek izmantotas pilnā apjomā. Vājais punkts ir cits — publiski gandrīz nav redzama juridiskā konstrukcija, bez kuras šāds instruments nevar darboties.

Ko MDM patiesībā darītu

Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers 30. jūnijā paziņoja par Daudzpusējo aizsardzības mehānismu jeb MDM, tam paredzot 400 miljonus mārciņu no Lielbritānijas aizsardzības investīciju plāna (GOV.UK). MDM būtu neatkarīga starptautiska finanšu institūcija, kas nav pakļauta vienai valdībai (Pinsent Masons). Tai būtu jāapvieno valstu pieprasījums, jāaizdod nauda kopīgiem iepirkumiem, jāveido ekipējuma krājumi un jāveic priekšapmaksa ražotājiem, lai tie varētu palielināt jaudu. Somijas sabiedriskais medijs Yle ziņoja, ka četras valstis mehānismu gribētu iedarbināt līdz 2027. gadam (Yle).

Tas ir svarīgi, jo esošie kanāli šādu funkciju pilnībā nenodrošina. NATO iepirkumu aģentūra NSPA pārvalda daudznacionālus pirkumus, bet neaizdod naudu un nefinansē piegādātājus avansā (NATO). ES instruments SAFE — Security Action for Europe, bloka 150 miljardu eiro aizsardzības aizdevumu shēma — finansē iepirkumus, taču tā noteikumi virza naudu uz Eiropas piegādātājiem: 65 % izcelsmes prasība ierobežo to, ko valdības var pirkt no britu vai amerikāņu ražotājiem (Padome). MDM atrastos starp šiem modeļiem: ne ES budžeta instruments, ne NATO komandstruktūra, bet bankai līdzīgs slānis, kas kopīgos pasūtījumus padarītu finansējamus vēl pirms aprīkojums ir piegādāts.

Trūkstošā noteikumu grāmata

Atstarpe starp ieceri un dokumentiem ir liela. Nav publiskota četru valstu vienošanās, kas radītu saistošas juridiskas saistības. Lielbritānijas finanšu ieguldījums ir fiksēts dokumentos, taču pētnieki nav varējuši pārbaudīt Nīderlandes kapitāla iemaksu, Polijas dibināšanas parakstu vai Somijas juridisko tekstu (Pinsent Masons, GOV.UK). Nav zināms, kam institūcija piederētu, kā tiktu sadalītas balsstiesības, kas to auditētu, kas drīkstētu aizņemties un kurš parakstītu faktiskos līgumus.

Nav skaidrs arī iepirkumu ceļš. Vai MDM pirktu tieši? Vai pasūtījumi ietu caur OCCAR — Francijas un Vācijas vadīto aģentūru, kas jau pārvalda daudznacionālus bruņojuma projektus? Nīderlandes aizsardzības politika atbalsta daudznacionālus iepirkumus, bet nekas neapstiprina, kura institūcija tos īstenotu (Defensie Dichtbij). Aizsardzības banka, kas aizdod vai garantē pirkumus, rada arī finanšu risku. Neviena dibinātājvalsts nav pateikusi, kuras bilancē šis risks nonāktu.

Piegādātāju noteikumi un rūpnīcu jauda

Piegādātāju atbilstība būs politiski jutīgākais jautājums. Francija centās ierobežot Lielbritānijas dalību SAFE, lai aizsargātu ES rūpniecisko priekšroku (CER, Rzeczpospolita). Ja MDM darbotos bez līdzīgiem ierobežojumiem, tas kļūtu par ceļu, kā finansēt amerikāņu vai britu piegādātājus ārpus SAFE noteikumiem. Parīze grib, lai ES aizsardzības nauda stiprina ES ražotājus; paralēls kanāls ar brīvākiem noteikumiem šo loģiku vājinātu.

Pat ar pircējiem un finansējumu izšķirošais ierobežojums paliek ražošana. Bijušais Igaunijas diplomāts Jiri Luiks ERR sacīja, ka Ankaras NATO samitā dominēšot nevis budžeti, bet aizsardzības rūpniecības jaudas sašaurinājumi (ERR). Igaunijas Äripäev to formulēja tieši: eiro neaptur tankus vai raķetes (Äripäev). Ja munīcijas līnijas un pretgaisa aizsardzības komponenšu rūpnīcas jau strādā pie jaudas griestiem, jauna aizdevumu platforma pati par sevi piegādes nepaātrinās.

MDM vislielākā nozīme varētu būt atkārtojamiem un standartizētiem pirkumiem: munīcijai, sensoriem, elektroniskās karadarbības komplektiem un krājumiem, kur apvienots pieprasījums dod ražotājiem pārliecību palielināt jaudu. Daudz mazāk ticams, ka tas atrisinās augstākās klases pretgaisa aizsardzības deficītu, kur ražošanas sloti un komponenšu ķēdes jau tagad atpaliek par gadiem.

Pārbaude līdz 2027. gadam būs konkrēta: publiskoti statūti, nosaukti dalībnieki un iemaksāts kapitāls, skaidrs iepirkumu ceļš, piegādātāju atbilstības noteikumi, parakstīti līgumi un piegāžu grafiki. Četrām valdībām uz šiem jautājumiem jāatbild. Līdz tam MDM ir daudzsološa finanšu infrastruktūra, nevis pierādīta militārā spēja.