NATO ziemeļvalstis spiež Pekinu par Krieviju

Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji jūlija sākumā apmeklēja Dāniju, Zviedriju, Somiju un Norvēģiju. Zviedrijā tā bija viņa pirmā vizīte 22 gadu laikā. Pekina braucienu pasniedza kā sarunu par partnerību un brīvo tirdzniecību. Ziemeļvalstu valdības priekšplānā izvirzīja citu jautājumu: Ķīnas attiecības ar Krieviju Eiropā vairs nav tikai ārpolitikas nianse, bet drošības problēma, ko nevar aizklāt ar komerciālu darba kārtību.

Pirms dažiem gadiem Vans būtu sastapis citādu politisko vidi. Somija un Zviedrija vēl bija ārpus militārām aliansēm un ar Pekinu runāja galvenokārt par tirdzniecību, drošības jautājumus turot tālāk no centrālās sarunas. Dānija un Norvēģija, lai gan ir NATO dibinātājvalstis, daudzējādā ziņā ievēroja līdzīgu piesardzību. Pēc Somijas pievienošanās NATO 2023. gadā un Zviedrijas pievienošanās 2024. gadā šis līdzsvars ir mainījies. Vans tagad runāja ar četrām sabiedroto valdībām, kuru drošības politika balstās Krievijas atturēšanā, kamēr Pekina tiek apsūdzēta par militāru atbalstu Maskavai.

Somija novelk robežu

Somija sarunās noteica asāko toni. Ārlietu ministre Elīna Valtonena sarunās ar Vanu centrā izvirzīja Krievijas karu un Eiropas drošību (Somijas valdība). Viņa publiski norādīja, ka atbalsts Krievijai apdraud Eiropas drošību, un pauda nožēlu par Ķīnas un Krievijas sadarbības padziļināšanos (Yle). Somijai ir 1340 kilometru robeža ar Krieviju, un tās ārpolitika balstās neatkarības un teritoriālās integritātes aizsardzībā (Somijas Ārlietu ministrija). Valtonena runāja nevis kā piesardzīga starpniece, bet kā NATO austrumu flanga valsts ministre.

Dānija nodeva to pašu vēstījumu komerciāli piesardzīgākā formā. Ārlietu ministrs Larss Leke Rasmusens sacīja, ka viņu „dziļi satrauc” Ķīnas atbalsts Krievijas karam, vienlaikus atzīstot Ķīnas nozīmi Dānijas uzņēmumiem (Politiken). Vans aicināja Kopenhāgenu spēlēt „konstruktīvu lomu” ES un Ķīnas attiecībās, taču Ķīnas apgalvojumu, ka Leke esot slavējis divpusējo tirdzniecības sadarbību, Dānijas puse neapstiprināja (BT). Zviedrijā ārlietu ministre Marija Malmere Stenergārda Ukrainu nosauca par vienu no galvenajiem sarunu tematiem un izvirzīja arī Ķīnā aizturētā zviedru izdevēja Gui Miņhaja lietu.

Ko Vans ieguva un ko ne

Vizīšu fonu padarīja stingrāku notikumi Berlīnē. Vācijas Ārlietu ministrija izsauca Ķīnas vēstnieku pēc ziņām, ka Krievijas karavīri esot apmācīti Ķīnas militārajos objektos. Reuters atsaucās uz iekšējiem Krievijas militārajiem dokumentiem, bet Welt — uz Eiropas izlūkdienestu informāciju (t-online, n-tv). Pilna publiska pierādījumu ķēde nav pieejama, un Pekina apsūdzību noliedz. Tomēr pat nepierādīta šāda apsūdzība Eiropas valdībām apgrūtina iespēju runāt par Ķīnu kā par tīru tirdzniecības partneri.

Vans savu braucienu ierāmēja kā diplomātisku atvēršanos. Ķīna paziņoja, ka viņš ieradies pēc ziemeļvalstu ārlietu ministru uzaicinājuma. Pekinas vēlamā valoda ir partnerība, brīvā tirdzniecība un ciešāka sadarbība. Šī valoda palīdz mazināt ES „risku mazināšanas” politikas asumu — proti, centienus samazināt kritisko atkarību no Ķīnas, pilnībā nepārraujot ekonomiskās saites.

ES kanāls ar Pekinu joprojām ir atvērts. Brisele un Pekina jūnija beigās sāka ministru līmeņa tirdzniecības konsultācijas, rezultātus paredzot līdz oktobrim (EUnews). Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena brīdināja, ka ES rīkosies, ja Pekina līdz tam neparādīs konkrētu progresu tirdzniecības savstarpības jautājumos (Euronews). Kopš 2019. gada ES Ķīnu vienlaikus definē kā sadarbības partneri, ekonomisko konkurenti un sistēmisku sāncensi (Eiropas Komisija).

Atsevišķas galvaspilsētas pašas nevar noteikt ES tirdzniecības politiku. Taču tās veido politisko fonu Eiropadomē, kur valstu un valdību vadītāji nosaka ES virzienu. Nedēļa, kurā ziemeļvalstu valdības publiski sasaistīja Ķīnu ar Krievijas karu, šo fonu pirms oktobra sarunām padara stingrāku.

Vizīte nedeva taustāmu rezultātu: nebija vienošanās par Ukrainu, nebija tirdzniecības piekāpšanās, nebija jauna sankciju plāna. Vans ieguva piekļuvi sarunām. Ziemeļvalstis diplomātisko kanālu atstāja atvērtu, vienlaikus skaidri parādot, ka siltākām attiecībām ar Pekinu cena būs saruna par Krieviju.