Francija armijai pieliek €36 miljardus

Francijas likumdevēji vienojās līdz 2030. gadam valsts militārajam budžetam pievienot 36 mljrd. €. Skaitlis izskatās pēc plašas pārapbruņošanās. Paša Francijas Senāta finanšu komiteja rāda pieticīgāku ainu: vismaz 40 % no papildu naudas aizies nevis jaunai kaujas spējai, bet budžeta sakārtošanai, personālam, atbalsta funkcijām un sākotnēji nepietiekami finansētas programmas iedzīšanai (Francijas Senāts). Reālam spēku pastiprinājumam paliek aptuveni 21 mljrd. €.

Ko deva balsojums

23. jūnijā commission mixte paritaire — kopīgā komiteja, kas Francijā risina domstarpības starp abām parlamenta palātām — panāca kompromisu. Septiņi deputāti un septiņi senatori saglabāja valdības trajektoriju: līdz 2030. gadam kopā aptuveni 436 mljrd. € aizsardzības izdevumiem, ar gada budžetu 76,3 mljrd. € apmērā 2030. gadā. Galīgie balsojumi paredzēti 30. jūnijā un 1. jūlijā (Le Figaro).

Senāta labējie prasīja vēl 50 mljrd. € un noraidīja centrālo budžeta pantu, kad prasība netika pieņemta. Kompromiss viņiem deva nevis lielāku apjomu, bet ātrumu: aptuveni 1,2 mljrd. €, kas bija plānoti 2029.–2030. gadam, pārcelti uz 2028. gadu.

Nauda paredzēta pareizajām kategorijām. Senāta ziņojumos kā prioritātes minēta munīcija, droni, pretgaisa aizsardzība, pretdronu sistēmas, elektroniskā karadarbība, kosmoss un tālās darbības triecienu sistēmas (Francijas Senāts). Tieši šīs nepilnības Eiropas analītiķi un NATO plānotāji norāda jau gadiem (CER). Taču Francijas bruņotie spēki nekļūst būtiski lielāki. Karavīru, kaujas lidmašīnu, tanku un fregatu skaits paliek aptuveni tajā pašā līmenī. Senāta lietotais termins ir sincérisation — tiek pilnvērtīgi finansēta armija, ko Francija jau bija ieplānojusi, nevis būvēta lielāka.

Kur Francijas nauda satiekas ar Eiropu

Budžets ir svarīgs arī ārpus Parīzes, jo NATO ģenerālsekretārs Marks Rute jūnijā sabiedrotajiem pateica, ka lielākiem izdevumiem jākļūst par kaujas gatavību, ne tikai par lielākām rindām budžetā (NATO). Eiropas kopējais iztrūkums pretgaisa un pretraķešu aizsardzībā, munīcijā, stratēģiskajā transportā, dronos un elektroniskajā karadarbībā joprojām ir liels (El País). Francijas plāns skar vairākas no šīm jomām, bet iepirkumi paliek nacionāls lēmums.

Francija parakstījusi 15,1 mljrd. € aizdevumu SAFE ietvaros. SAFE jeb Security Action for Europe ir jaunais ES instruments, kas aizsardzības iepirkumiem piedāvā līdz 150 mljrd. € ilgtermiņa aizdevumos (Eiropas Komisija, Le JDD). Tas padara Parīzi gan par Eiropas jaunās aizsardzības finansēšanas sistēmas dalībnieci, gan ieguvēju. Taču SAFE ir aizdevumu mehānisms, nevis integrācijas instruments. Valstis aizņemas, pērk pēc savas izvēles un pašas atmaksā. Mehānisms pats par sevi nespiež saskaņot iepirkumus vai apvienot pieprasījumu.

Francijas un Vācijas tanku ražotājs KNDS rāda, kāpēc tas ir būtiski. Berlīne un Parīze vienojušās, ka katrai valdībai piederēs 40 % uzņēmuma (Tagesschau). Uz papīra tā ir viena Eiropas tanku industrija. Praksē Vācijas koalīcijas deputāti prasa veto tiesības un garantijas, lai sensitīvas militārās tehnoloģijas paliktu Vācijas kontrolē (FinanzNachrichten). Francijas un Vācijas nākotnes iznīcinātāja projekts jau sabruka līdzīgas spriedzes dēļ: kopīga īpašumstruktūra neatrisināja jautājumu, kurš kontrolē dizainu, darba vietas un tehnoloģijas. Kopīpašums Eiropā parādās arvien biežāk. Kopīga lēmumu pieņemšana tam neseko automātiski.

Piegādes pulkstenis

Smagākais jautājums nāk no NATO austrumu flanga. Polija un Baltijas valstis aizsardzības budžetus vērtē pēc tuvāko gadu loga, kad plaisa starp Krievijas militāro atjaunošanos un Eiropas gatavību var būt visšaurākā. Francija paātrina 1,2 mljrd. € pārcelšanu par vienu gadu. Daudzas apspriestās sistēmas vienībās nonāks tikai nākamajā desmitgadē.

Arī programmēšanas likums nav garantija. Katram nākamajam gada budžetam nauda vēl jāpiešķir, un nākamās valdības var mainīt kursu. Francija tērē pareizajā virzienā. Tas, vai Eiropa kļūs drošāka, būs atkarīgs no tā, vai līgumi pārtaps piegādātā munīcijā, izvietojamā pretgaisa aizsardzībā un spēkos, kas spēj kopā karot, pirms logs sašaurinās. Neviena valdība nav publicējusi tabulu, kas sasaista apstiprinātos eiro ar konkrētām sistēmām un piegādes datumiem. Kamēr tādas nav, virsrakstu skaitļi turpinās apsteigt realitāti.