Francija sāk krimināllietu pret Tagor

Francijas Jūras spēku karakuģis vairākas dienas sekoja tankkuģim Tagor Atlantijas okeānā, līdz to apturēja uz rietumiem no Bretaņas. Reisa laikā kuģis bija nomainījis karogu no Madagaskaras uz Kamerūnas karogu. Abas reģistrācijas nebija derīgas. Krievijas kapteinis nepakļāvās pavēlēm (Maritime Executive). Naktī kuģa izsekošanā palīdzēja arī britu karakuģis (NDTV).

Tagad Tagor atrodas Duarnenē līcī, un pret to sākta kriminālizmeklēšana par défaut de pavillon — kuģošanu bez derīga valsts karoga. Francija jau iepriekš ir aizturējusi tā dēvētās ēnu flotes tankkuģus, taču šī ir pirmā reize, kad lieta noved pie kriminālvajāšanas, nevis administratīva soda (Euronews). Francijas prezidents Emanuels Makrons sankciju apiešanu nosauca par „nepieņemamu” (DW). Francija pārbauda, vai fiziska kuģu apturēšana var kļūt par juridisku instrumentu pret sankciju apiešanu.

Viena valsts rīkojas, kamēr 27 nevar vienoties

Francija šādus kuģus aptur, balstoties uz ANO Jūras tiesību konvenciju — pamatlīgumu, kas regulē tiesības jūrā. Konvencijas 110. pants karakuģiem ļauj apturēt kuģus atklātā jūrā, ja tiem nav derīga valsts karoga (Völkerrechtsblog). Šī pieeja apiet ES galveno problēmu: sankciju maiņai vajadzīga vienprātība, tātad visu 27 dalībvalstu piekrišana, bet vairākas jūrniecības valstis bloķē stingrāko no apspriestajiem pasākumiem.

ES 21. sankciju pakete, kas gaidāma jūnija sākumā, būs vērsta pret papildu ēnu flotes tankkuģiem (Livemint). Tomēr pilns jūras pakalpojumu aizliegums, kas liegtu ES uzņēmumiem apdrošināt, apkalpot ar ekipāžām vai sniegt servisus kuģiem, kuri pārvadā Krievijas naftu, joprojām ir bloķēts. Kā ziņo Euronews Greece, Grieķija un Malta uzstāj, ka šādu aizliegumu drīkst ieviest tikai tad, ja vispirms rīkojas G7 — lielāko Rietumu ekonomiku klubs. Kipra tādu pašu nostāju atbalstīja 20. sankciju paketes sarunās. Grieķijas, Kipras un Maltas uzņēmumi pelna miljardus, sniedzot jūras pārvadājumu pakalpojumus kuģiem ar Krievijas kravām. Tas arī izskaidro, kāpēc šo trīs valstu valdības pretojas visspēcīgāk.

Polija vada pretējo nometni. Septiņas dalībvalstis pieprasījušas stingrākus ierobežojumus ēnu flotei (Newsmax Polska). Polija un Dānija kopīgās mācībās ir trenējušās apturēt iespējamos ēnu flotes kuģus (PolSOF). Šo sankciju strīdu nosaka plaisa starp valstīm, kas gatavas rīkoties, un valstīm, kas neļauj šādu rīcību padarīt par kopēju ES politiku.

Baltijas strupceļš

Pat stingrākās pieejas atbalstītājiem ir grūti rīkoties savos ūdeņos. Igaunijas ārlietu ministrs Francijas veikto kuģa apturēšanu nosauca par „pareizo signālu” (ERR). Taču Igaunija atzinusi, ka Baltijas jūrā uzkāpšana uz šādiem kuģiem rada pārāk lielu risku: Krievijas pavadošie kuģi seko tankkuģiem un attur no piespiedu darbībām brīdī, kad tās būtu jāveic. Dānija kontrolē vienīgos ieejas punktus Baltijas jūrā — Dānijas šaurumus —, bet līdz šim nav veikusi nevienu šādu kuģa apturēšanu.

Francija Atlantijas okeānā var rīkoties tāpēc, ka tur nav Krievijas jūras spēku eskortu. Baltijas jūrā, kur ēnu flotes satiksme ir visblīvākā, Krievijas bāzu tuvums pilnībā maina risku aprēķinu. Sankciju izpilde notiek tur, kur tas ir drošāk, nevis tur, kur tas vajadzīgs visvairāk.

Krievija arī pielāgojas. Kā ziņo Ukrainska Pravda, tā sistemātiski pārreģistrējot ēnu flotes kuģus savā reģistrā. Kuģis ar derīgu Krievijas karogu vairs nav bezvalstisks, un to nevar apturēt pēc ANO Jūras tiesību konvencijas 110. panta. Ja Krievija pabeigs šo pārreģistrācijas kampaņu, juridiskais ceļš, uz kuru paļaujas Francija, aizvērsies. Citas alternatīvas bez ANO Drošības padomes mandāta nav, bet Krievija to bloķētu ar veto.

Tagor stāv Francijas līcī, un tā kapteinim draud kriminālapsūdzības. Vienlaikus Krievija kuģi pa kuģim aizver nepilnību, kas šo apturēšanu vispār padarīja iespējamu.