Francija aizņemas, bet par augstu cenu

Francija par aizņēmumiem maksā arvien vairāk, un pirmdien bažas par to ietekmēja arī eiro kursu. Āzijas tirdzniecības sesijā, pirms Eiropā sākās darba diena, par vienu eiro deva aptuveni 1,1161 ASV dolāru — zemāko cenu kopš 2025. gada maija (MUFG). Tirgus notikumu secība liecina, ka Francijas budžeta risks pastiprināja eiro kritumu, taču neļauj noteikt, cik lielu daļu no tā izraisīja šis risks.

Eiro kursa kritums pret dolāru var nozīmēt gan vājāku eiro, gan stiprāku dolāru, vai abus reizē. Eiropas Centrālās bankas atsauces kurss, ko nosaka vienā fiksētā laikā katru dienu, rādīja mērenāku kritumu: pirmdien eiro maksāja 1,1204 ASV dolārus, piektdien, 2. oktobrī, — 1,1225 (ECB).

Vispirms mainījās Francijas obligāciju ienesīgums

Piektdien Francijas desmit gadu obligāciju ienesīgums sasniedza 4,993 % — par 1,59 procentpunktiem vairāk nekā Vācijas obligācijām. Šī starpība bija 158,67 bāzes punkti; viens bāzes punkts ir procentpunkta simtdaļa (Dow Jones). Šo starpību sauc par spredu: tā ir papildu peļņa, ko investori prasa par naudas aizdošanu Parīzei, nevis Berlīnei. Francijas finanšu mediji šo spiedienu saistīja ar strīdiem par 2027. gada budžetu (L'Agefi).

Eiro nakts tirdzniecības minimums tika sasniegts pēc tam, un valūta kritās arī pret sterliņu mārciņu un Šveices franku. Ar dolāra kāpumu vien šo kritumu izskaidrot nevar. ING stratēģis Kriss Tērners tik plašu eiro vājumu skaidroja ar to, ka tirgotāji Francijas budžeta riska dēļ prasīja lielāku ienesīgumu par ieguldījumiem eiro (ING).

Līdzīgu ainu rāda procentlikmju gaidas. ING lēš, ka kopš septembra beigām tirgi par aptuveni 30 bāzes punktiem samazinājuši gaidas par ECB procentlikmju celšanu; ASV Federālo rezervju sistēmas gadījumā samazinājums bijis aptuveni 13 bāzes punkti (ING). Ja eiro noguldījumi un obligācijas, visticamāk, nesīs mazākus ienākumus, dolāra aktīvi kļūst pievilcīgāki.

Ko notikumu secība nepierāda

Pirmdienas kritums turpināja jau iesākto lejupslīdi: eiro bija krities četras nedēļas pēc kārtas (Reuters). Arī dolāram ir savs stāsts. Oxford Economics ekonomists Rikardo Amaro eiro plašāko kritumu 2026. gadā daļēji saista ar tirgus gaidu maiņu par ASV Federālo rezervju sistēmas politiku (DW).

Spānijas ziņas pienāca vēlāk. Premjerministrs Pedro Sančess plkst. 09:18 pēc Madrides laika izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas 29. novembrī — pēc tam, kad eiro bija sasniedzis zemāko punktu Āzijas sesijā (La Moncloa). Tāpēc paziņojums nevar izskaidrot šo kritumu. Taču līdz pusdienlaikam bija kāpušas Spānijas aizņemšanās izmaksas (Europa Press), un vēlākajā tirdzniecībā tas ietekmēja tirgus.

Vēlāk spiediens uz Franciju mazinājās. Līdz pirmdienas vakaram Francijas un Vācijas obligāciju ienesīguma starpība bija sarukusi līdz aptuveni 136–137 bāzes punktiem (Reuters via LSE). Ņujorkas pēcpusdienā eiro kurss bija atgriezies pie aptuveni 1,1211 ASV dolāra, tomēr dienas laikā tas joprojām bija krities par 0,36 % (Reuters). Abas tendences atjaunojās vienlaikus. Tas saskan ar skaidrojumu, ka eiro ietekmēja bažas par Franciju, taču nepierāda, ka tās izraisīja kāpumu vai kritumu.

Kas maksā

Visuzskatāmākās izmaksas gulstas uz Francijas valsts kasi, un tās pieaug pakāpeniski. Esošo obligāciju procentu maksājumi ir fiksēti, tāpēc augstāks ienesīgums sadārdzina aizņemšanos tikai tad, kad Francija pārdod jaunas obligācijas vai aizstāj tās, kam pienācis dzēšanas termiņš.

1. oktobrī Francija pārdeva visu piedāvāto obligāciju apjomu — 11 mljrd. 999 milj. €. Taču par 2036. gadā dzēšamo obligāciju tā maksāja aptuveni 4,93 % ienesīgumu; 3. septembrī tās pašas obligācijas ienesīgums bija 4,23 % (Reuters, Le Monde). Šis kāpums notika vēl pirms pirmdienas un rāda, ka bažas bija augušas jau vairākas nedēļas. Finanšu ministrs Rolāns Leskīrs apgalvoja, ka izsole apliecinot Francijas uzticamību tirgos (Boursorama). Izsole pierāda, ka Francija var aizņemties. Tā neko nepasaka par cenu.

Augstāka aizņemšanās cena skar arī citus budžeta izdevumus. Par katru papildu procentos samaksāto eiro valdībai par tādu pašu summu mazāk atliek citām vajadzībām, ja vien tā nepalielina nodokļus vai neaizņemas vēl vairāk. Jaunu Francijas obligāciju pircēji iegūst, jo fiksē augstāku ienesīgumu. Savukārt esošo obligāciju turētāji zaudē, ja viņiem tās jāpārdod: obligācija ar zemāku procentu likmi kļūst mazāk vērtīga, kad jaunās obligācijas nes lielāku ienesīgumu.

Pieejamie dati neļauj visu eiro kursa kritumu piedēvēt Francijas bažām. Eiro jau bija vājinājies, un dolārs bija nostiprinājies, tomēr Francijas budžeta bažas pirmdien, šķiet, pastiprināja eiro kritumu. Francija joprojām spēja pārdot obligācijas, taču investori par desmit gadu aizdevumu prasīja aptuveni par 0,7 procentpunktiem lielāku ienesīgumu nekā salīdzināmajā septembra izsolē. Šīs izmaksas pieaugs ar katru izsoli, līdz valdība un parlaments vienosies par 2027. gada budžetu.