Francija likvidē 1 588 skolotāju amata vietas

Ceturtdien premjerministrs Sebastjēns Lekornī iepazīstināja ar valdības 2027. gada budžetu. Līdz vakaram izglītības ministrs Eduārs Žefrē bija apsolījis atcelt jaunu reģistrācijas maksu daļai studentu (DNA). Skolotāju amata vietu samazinājums plānā paliek, un personāla trūkums ir viena no protestējošo skolēnu sūdzībām. Lekornī vēl jāpanāk budžeta pieņemšana parlamentā, kur valdībai nav vairākuma.

Ko vēlas skolēni

Skolu protesti sākās vēl pirms budžeta projekta publicēšanas. BFMTV ziņo, ka kustība sākusies 18. septembrī Lycée Saint-Exupéry skolā Kretejā, Parīzes priekšpilsētā. Pēc šā medija vēstītā, skolēni sūdzoties par situāciju savās skolās: skolotāji neierodoties, bet viņu vietā neviens nenākot, klases esot pārpildītas, ēkas aukstas, un stresu radot Parcoursup — valsts mēroga augstskolu uzņemšanas platforma.

Protesti pārauguši konfrontācijā ar policiju. Iekšlietu ministrs Lorāns Nunjes ziņoja, ka policija ceturtdien, 1. oktobrī, skolu blokāžu laikā aizturējusi 1 949 cilvēkus (TF1).

Ko budžets prasa un no kā

Valdība budžetā uzskaita 43 mljrd. € jaunus pasākumus un 11 mljrd. € no iepriekš pieņemtiem lēmumiem; publiski izceltā kopsumma ir 54 mljrd. € (Francijas valdība, Reuters). Tas nenozīmē, ka valsts tērēs par 54 mljrd. € mazāk nekā pašlaik. Šī summa rāda starpību starp budžeta plānu un tēriņiem, kas rastos, ja pensijas, algas un citas izmaksas turpinātu automātiski pieaugt.

Tāpēc deficīts samazinās tikai nedaudz. Valdība prognozē, ka šogad tas būs 5,4 % no IKP, bet 2027. gadā to paredz samazināt līdz 5,0 % (Francijas valdība).

Lielākā daļa sloga gulstas uz valsts sektora darbiniekiem un pensionāriem. Valsts pārvaldē strādājošo atalgojums paliks iesaldēts, bet pensijas, kas pārsniedz aptuveni 1 260 € mēnesī, pieaugs lēnāk par cenām (Reuters).

Studentus tiešāk skartu reģistrācijas maksa tiem, kas nesaņem stipendiju: 178 € gadā BTS profesionālās izglītības programmās un 270 € sagatavošanas klasēs (Franceinfo). Maksa nestu aptuveni 33 milj. €, taču pēc dažām stundām izglītības ministrs Eduārs Žefrē paziņoja, ka no tās atteiksies (DNA). Šis solījums likumprojektā vēl nav ierakstīts. Likumprojekts paredz arī iesaldēt mājokļa pabalstus (APL), no kuriem daudzi studenti ir atkarīgi, un par šo ieceri valdība nav devusi solījumus.

Vairāk naudas, mazāk skolotāju

Kā ziņo Le Monde, izglītības finansējums pieaug par 1,2 mljrd. € — līdz aptuveni 64 mljrd. €, taču skolotāju amata vietu skaits samazināsies par 1 588. Žefrē skaidro, ka skolēnu skaits esot sarucis par aptuveni 180 000. Pēc viņa aprēķina, ja amata vietu skaitu samazinātu tieši proporcionāli, likvidētu aptuveni 9 600 vietu (France 24).

Šis salīdzinājums balstās uz valsts vidējo rādītāju. Skolēnu skaits dažviet sarūk, bet citur paliek nemainīgs, un publiskotie dati neatklāj, kuras skolas zaudēs skolotāju amata vietas. Skola, kurā arī tagad skolotāju prombūtnes paliek neaizvietotas, var zaudēt vēl vienu amata vietu. Tā ir problēma, par kuru runā skolēni.

Parlaments, ko Lekornī nekontrolē

ES noteikumi ierobežo kopējo deficītu, bet nenosaka budžeta detaļas. Saskaņā ar ES pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru citu dalībvalstu finanšu ministri var izdarīt spiedienu uz Franciju, lai tā mazinātu deficītu, kas ievērojami pārsniedz Līgumā noteikto 3 % no IKP robežu (EUR-Lex). Viņi nelemj, cik skolotāju strādās katrā licejā. Par to lemj Parīzē.

Kā jau rakstījām budžeta plāna priekšskatījumā (To Brief), Lekornī nav droša vairākuma. Sociālistu deputāti ceturtdien paziņoja, ka neredz pamatu kompromisam (Le Monde). Bija paredzēts, ka Nacionālā asambleja likumprojektus sāks izskatīt 13. oktobrī (EFE).

Konstitūcijas 49.3. pants dod valdībai iespēju pieņemt likumprojektu bez balsojuma. Pretī Asambleja var gāzt valdību, izsakot tai neuzticību. Lekornī jau iepriekš bija solījis šo pantu neizmantot (Le Figaro).

Valdība piekāpusies jautājumā par lētāko un jaunāko no iecerēm, kas izraisīja skolēnu neapmierinātību — reģistrācijas maksu, kura, iespējams, nemaz nebija galvenais iemesls viņu protestiem. Arī šī piekāpšanās pagaidām ir tikai solījums, jo likumprojektā tā vēl nav iekļauta. Skolotāju amata vietu samazinājums plānā paliek, tāpēc budžets neatbild uz skolēnu galveno sūdzību par neaizvietotiem skolotājiem. Sākoties debatēm Asamblejā, izglītības ministram Žefrē un premjerministram būs jāpaskaidro, kur tiks likvidētas šīs 1 588 amata vietas. Viņiem arī būs jāpaskaidro, kāpēc starp šīm skolām nebūs to, kurās jau tagad nevar aizvietot prombūtnē esošos skolotājus.