Francija pievienojas NATO spēkiem Somijā

No Būdenes Zviedrijas ziemeļos līdz Rovaniemi Somijas Lapzemē NATO jaunajos sauszemes spēkos pie alianses garākās robežas ar Krieviju tagad būs arī Francijas karavīri. 8. jūlijā Francija, Zviedrija un Somija apstiprināja, ka Francijas spēki pievienosies Forward Land Forces Finland — NATO daudznacionālajai vienībai, kas izvietota Somijas teritorijā (Le Monde, Yle).

Tas nozīmē, ka Zviedrijas vadītā Ziemeļvalstu formātā, kas sāka darboties tikai pagājušajā mēnesī, iesaistās viena no lielākajām kontinentālās Eiropas militārajām valstīm. Somijas militāro līdzsvaru tas pats par sevi nemaina. Svarīgāk ir kas cits: Francija tiek politiski un militāri piesaistīta Somijas aizsardzībai jau pirms krīzes sākuma.

Šāda priekšējā klātbūtne darbojas kā atturēšanas mehānisms tikai tad, ja aiz tās stāv spējas ātri pārvietoties, apgādāt vienības un cīnīties spiediena apstākļos. Par šo pusi publiski zināms vēl maz.

Ko sūta Francija

Francijas prezidents Emanuels Makrons izvietošanu raksturoja kā soli uz „stiprāku Eiropu stiprākā NATO” (Le Monde). Zviedrijas mediji ziņoja, ka Francijas ieguldījums varētu būt aptuveni 150–200 karavīru (Dagens Nyheter), taču ne Francija, ne Somija, ne NATO šo skaitli oficiāli nav apstiprinājušas. Elizejas pils publicētajā sarakstā trīspusējā deklarācija ir minēta, bet spēku sastāvs tajā nav detalizēts (Élysée).

Francijas karavīri Somijā nepaliks pastāvīgi. Viņi rotēs un trenēsies kopā ar Somijas vienībām, izmantojot atšķirīgu tehniku un bruņojumu (Yle). Tas ir būtiski ne tikai simboliski. Kopīgās mācībās jānoskaidro, vai dažādu valstu vienības spēj reāli sadarboties, nevis tikai atrasties vienā kartē.

Francija šajā reģionā neienāk no nulles. Parīze jau vada NATO Sabiedroto reaģēšanas spēku sauszemes komponenti, piedalās gaisa telpas patrulēšanas rotācijās Igaunijā un uztur spēkus citur alianses austrumu malā (Le Figaro, Le JDD). Somijas misija paplašina klātbūtni, kas tagad stiepjas no Baltijas līdz Arktikai.

Kas ko dara Ziemeļvalstu flangā

Jaunā struktūra sadala pienākumus starp Ziemeļvalstu sabiedrotajiem, nevis visu koncentrē vienā štābā. Zviedrija ir ietvarvalsts: tā nodrošina plānošanu, komandvadības integrāciju un organizatorisko struktūru, kurā iekļaujas pārējās valstis (Government Offices of Sweden, NATO).

Somija ir uzņemošā valsts. Tas nozīmē, ka tai jānodrošina infrastruktūra, bez kuras ārvalstu karavīri tās teritorijā nevar pilnvērtīgi darboties: izmitināšana, transports, degviela, medicīniskais atbalsts (Finnish Ministry of Defence). Francija savukārt dod kaujas vienības, aprīkojumu un pieredzi.

Forward Land Forces Finland oficiāli sāka darbu jūnijā ar Zviedrijas vadītu kodolu Būdenē. Daudznacionālais štābs atrodas Rovaniemi, un laika gaitā vienību plānots attīstīt līdz brigādes mērogam (Dagens Nyheter, Yle).

Patiesais pārbaudījums aiz priekšējās līnijas

Šīs izvietošanas stratēģiskā loģika Baltijas valstīm ir pazīstama jau gadiem. Neliela daudznacionāla priekšējā vienība viena pati nespēj apturēt Krievijas uzbrukumu. Tās uzdevums ir panākt, lai jebkura agresija uzreiz skartu vairāku NATO valstu karavīrus. Maskavai tad jārēķinās, ka pat ierobežota militāra darbība var izraisīt visas alianses reakciju (NATO). Francijas klātbūtne šajā aprēķinā pievieno vēl vienu lielu Eiropas galvaspilsētu.

Asākais salīdzinājums ir Vācija Lietuvā. Berlīne tur veido pastāvīgu brigādi ar aptuveni 5 000 karavīru; vienības jau trenējas pie Baltkrievijas robežas, bet pilna kaujasspēja plānota 2027. gadā (Lithuanian MoD, Lrytas). Francijas rotācijas ieguldījums Somijā un Vācijas pastāvīgā brigāde Lietuvā abas ir daļa no NATO pielāgošanās austrumu flangā. Taču tās nav vienāda līmeņa saistības.

Polija, kas ir viena no lielākajām aizsardzības tērētājām NATO, Eiropas klātbūtni ziemeļu flangā vērtē pozitīvi, bet nopietnību mēra pēc tā, kas seko paziņojumam: mēroga, noturības, pretgaisa aizsardzības un munīcijas krājumiem (Defence24).

Francijas izvietošana padara Somijas aizsardzību daudznacionālāku un labāk izmēģinātu praksē. Tā neatrisina pretgaisa aizsardzības robus, munīcijas dziļumu, loģistikas koridoru ievainojamību vai sarežģītāko jautājumu: vai galvaspilsētas krīzes brīdī pietiekami ātri atļaus pastiprinājumu nosūtīšanu (NATO).

Ziemeļvalstu integrācija NATO pāriet no līguma solījumiem uz konkrētiem uzdevumiem. Šos uzdevumus pārbaudīs nevis tas, vai karavīri ierodas mācībās, bet gan tas, vai valdības jau iepriekš ir izlēmušas, kas notiek pirmajās krīzes stundās. Šī lēmumu ķēde lielākoties joprojām nav publiska.