Francijas A+ turas pie Itālijas likmēm

Fitch, viena no trim lielajām aģentūrām, kas vērtē valstu spēju atmaksāt parādu, 28. augustā saglabāja Francijas kredītreitingu A+ ar stabilu perspektīvu (Fitch, Bloomberg). Reitings netika pazemināts. Taču tajā pašā ziņojumā Fitch prognozē, ka Francijas budžeta deficīts nākamos trīs gadus pārsniegs 5 % no IKP. Francija joprojām var aizņemties, bet nosacījumi kļūst dārgāki.

A+ joprojām ir stabils investīciju kategorijas reitings, tomēr tas jau atspoguļo lejupslīdi: Fitch pērn septembrī samazināja Francijas reitingu no AA-, minot valsts parāda kāpumu un politisko nestabilitāti (Fitch). Stabila perspektīva nozīmē, ka aģentūra tuvākajā laikā negaida jaunu reitinga soli. Tā nenozīmē, ka fiskālie rādītāji uzlabojas.

Deficīta trajektorija un tā cena

Fitch prognozē, ka Francijas deficīts, proti, gada starpība starp valsts izdevumiem un ieņēmumiem, sasniegs 5,2 % no IKP 2026. gadā, 5,5 % 2027. gadā un 5,2 % 2028. gadā (France 24, Bloomberg). Francijas valdības mērķis 2026. gadam ir 5,0 %, bet ES līgumos noteiktā robeža ir 3 % (Eiropas Komisija). Valsts parāds līdz 2028. gadam varētu pieaugt līdz 122,7 % no IKP, salīdzinot ar 115,7 % 2025. gadā (Boursorama/Reuters).

Svarīgākais ir mehānisms. Katrs jauns deficīta gads palielina parāda kopējo apjomu. Procentlikme, ko Francijai jāmaksā par šo parādu, ir strauji kāpusi. Tādēļ iepriekšējā aizņemšanās pārvēršas nākamo gadu izdevumos: nauda aiziet obligāciju turētājiem, nevis slimnīcām, pensijām vai nodokļu samazināšanai. Eiropas Komisijas 2026. gada jūnija vērtējums rāda to pašu virzienu: ja politika nemainīsies, deficīts 2026. gadā sasniegšot 5,1 %, bet 2027. gadā — 5,7 % (Eiropas Komisija).

Tirgi Franciju vairs necenā zemāk par Itāliju

Reitingi ietekmē aizņemšanās izmaksas, taču obligāciju tirgi bieži reaģē ātrāk nekā reitingu aģentūras. Francijas desmit gadu obligāciju ienesīgums 28. augustā bija ap 4,09 %. Vācijas etalona obligāciju ienesīgums bija aptuveni 3,27 %, tātad starpība starp Francijas un Vācijas aizņemšanās cenu bija ap 82 bāzes punktiem (France-Epargne). Itālijas desmit gadu obligācijas tajā pašā dienā tirgojās aptuveni līdzīgā līmenī (Quifinanza).

Šī izlīdzināšanās ir jauna un svarīga. Daudzus gadus investori no Francijas prasīja zemāku ienesīgumu nekā no Itālijas, jo Francijas parādu uzskatīja par drošāku. Šī starpība ir izzudusi. Bundesbanka savā finanšu stabilitātes ziņojumā norādīja uz Francijas spreda paplašināšanos, bet Berenberg galvenais ekonomists atzīmēja, ka Francijas aizņemšanās izmaksas pieaugušas straujāk nekā citās lielajās ekonomikās (Bundesbank, Berenberg). Sky TG24 formulējumā Francija kļuvusi par eirozonas vājo posmu; Il Foglio pamatoti piebilda, ka Itālijai joprojām ir lielāks absolūtais parāds un zemāki kopējie reitingi (Sky TG24, Il Foglio).

Kas maksā, kad aizņemties kļūst dārgāk

Francijas Valsts kase ieguva laiku: reitinga nepazemināšana nozīmē, ka pirms rudens budžeta nav jānotiek piespiedu pārcenošanai. Investori, kas pērk jaunas Francijas obligācijas ar pašreizējo ienesīgumu, saņem labāku atdevi nekā zemo procentlikmju laikā, ja vien uzticas Francijas maksātspējai.

Zaudētāji ir mazāk redzami, bet to ir vairāk. Augošās procentu izmaksas samazina telpu pārējiem izdevumiem. Francija joprojām atrodas ES pārmērīga budžeta deficīta procedūrā — formālā procesā, ko Brisele sāk, ja valsts pārkāpj 3 % deficīta robežu. Procedūra tika atvērta 2024. gada jūlijā un turpinās (Eiropas Komisija). Beļģija rāda to pašu spiedienu mazākā mērogā: arī A+ reitings, arī pārmērīga budžeta deficīta procedūra, un federālajai valdībai līdz oktobra vidum jāatrod aptuveni 10 mljrd. € ietaupījumu (BusinessAM). Vidēja lieluma valstīm ar augstu parādu fiskālo korekciju noslēpt kļūst arvien grūtāk.

Izaugsme ir vāja, procentu izmaksas pieaug, parāds turpina kāpt, un Francijas parlaments ir sadrumstalots. Fitch Francijai deva laiku, nevis atvieglojumu. 2026. gada budžets parādīs, vai augstāka parāda apkalpošana tiks segta ar izdevumu samazinājumiem, nodokļu celšanu vai kārtējo atlikšanu.