Francija ierobežo sociālos tīklus bērniem

Katra paaudze strīdas par to, ko bērniem drīkst ļaut darīt bez pieaugušo uzraudzības. Šai paaudzei strīda vieta ir viedtālruņa ekrāns. 21. jūlijā Francijas parlaments nobalsoja par aizliegumu sociālajiem tīkliem piekļūt personām, kas jaunākas par 15 gadiem, kļūstot par pirmo Eiropas valsti, kas šādu robežu ieraksta likumā. Emanuels Makrons to nosauca par Eiropas ceļa atvēršanu. Kritiķi Nacionālajā asamblejā runāja par „lielu neskaidrību” (France 24 / AFP). Abiem ir pamats: likums pasaka, kas ir aizliegts, bet neatbild, kā aizliegumu īstenot.

Noteikums bez durvju sarga

Likums nosaka vecuma slieksni, paredz izņēmumus izglītības platformām un atvērtā pirmkoda rīkiem, kā arī ieviešanas grafiku: uz jauniem kontiem noteikums attieksies no 2026. gada 1. septembra, bet esošajiem kontiem dots laiks līdz 2027. gada janvārim (Libération). Tajā nav konkrēta mehānisma lietotāja vecuma pārbaudei, nav sankciju vecākiem vai pašiem nepilngadīgajiem, nav arī valsts līmeņa izpildes procedūras (Sénat text). Platformām pašām jāizdomā, kā to panākt.

Viens no Renesanses deputātes Loras Milleres priekšlikumiem paredz trešās puses pakalpojumu, kas platformai paziņotu tikai to, vai lietotājs ir „vecāks vai jaunāks par 15 gadiem”, nenododot pilnus identitātes datus (RTL). Uz papīra tas izklausās tīri. Praksē vecuma pārbaude iestrēgst starp trim prasībām: uzticamību, proti, cik droši sistēma nosaka vecumu; privātumu, proti, cik daudz personas datu lietotājam jānodod; un lietojamību, proti, cik apgrūtinoša ir pati procedūra.

Ja lietotājam jāievada dzimšanas datums, viņš var samelot. Ja jāaugšupielādē pase, TikTok konta izveide kļūst par identitātes pārbaudes darījumu. Ja izmanto sejas vecuma novērtēšanu ar mākslīgo intelektu, kur programmatūra pēc pašfoto mēģina noteikt vecumu, precizitāte krītas tieši pusaudžu robežvecumos, kur kļūda ir vissvarīgākā (UK Parliament POST). Kā šogad pēc nozares izvērtēšanas secināja Lielbritānijas regulators Ofcom, neviena metode viena pati nedarbojas pietiekami droši.

Francijas likuma agrākās redakcijas mediju regulatoram Arcom deva plašas pilnvaras uzraudzīt platformu atbilstību. Eiropas Komisija iebilda, jo šīs pilnvaras pārklājās ar Digitālo pakalpojumu aktu — ES noteikumu kopumu, kas regulē lielo platformu darbību. Galīgā redakcija tāpēc tika apzināti sašaurināta. Juristi no Le Club des juristes vērtēja, ka likums esot „lielā mērā iztukšots no satura”.

Valdības vienojas par vecumu, bet ne par mehānismu

Francija rīkojas pirmā, taču ne viena. 21. jūlijā Eiropas Komisijas bērnu drošības ekspertu grupa ieteica visā ES saskaņotu piekļuves ierobežojumu bērniem līdz 13 gadu vecumam, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm noteikt stingrākas prasības vecākiem pusaudžiem. Eksperti grib mainīt pierādīšanas loģiku: regulatoriem nebūtu jāpierāda, ka platforma bērniem kaitē; platformām pašām būtu jāparāda, ka vide ir droša, pirms bērniem tajā ļauj ienākt.

Lai tas nepārvērstu katru pieslēgšanos par identitātes pārbaudi, Komisija izstrādājusi privātumu sargājošu „mini maku” — digitālu pārbaudītāju, kas uz vecuma jautājumu atbild ar jā vai nē, neredzot pilnu lietotāja identitāti. To paredzēts sasaistīt ar ES digitālās identitātes makiem, kas dalībvalstīm jāievieš līdz 2026. gada beigām. Urzula fon der Leiena jautājumu formulēja tieši: runa neesot par to, vai bērni var lietot sociālos tīklus, bet par to, „vai sociālie tīkli var piekļūt mūsu bērniem” (Euronews).

Eiropas valdības par vecuma ierobežojumiem vienojas ātrāk nekā par to izpildi. Vācijas ģimenes lietu ministre Karīna Prīna atbalsta 13 gadus kā iespējamu kopējo slieksni (Tagesschau). Itālijā ir vairāki likumprojekti, bet neviens vēl nav pieņemts (Fanpage). Īrija, kur reģistrētas daudzas lielās platformas, apsver vēl stingrāku robežu — aizliegumu līdz 16 gadu vecumam (Irish Times). Politiskā griba ir redzama. Tehniskais risinājums vēl nav.

No durvīm uz telpu

Austrālija rāda, kas var sekot tālāk. Trīs mēnešus pēc pašas aizlieguma bērniem līdz 16 gadu vecumam stāšanās spēkā pētījumā secināts, ka 85 % aptaujāto nepilngadīgo joprojām lietoja platformas, uz kurām attiecās ierobežojums, izmantojot viltus kontus un privāto pārlūkošanu (Chronicle). Tas nenozīmē, ka aizliegumi ir bezjēdzīgi. Tie var samazināt kopējo ekrāna laiku, dot vecākiem tiesisku normu, uz ko atsaukties, un piespiest platformas pārveidot reģistrēšanās procesu. Taču tas izslēdz priekšstatu par tīru digitālu žogu ap bērnību.

Praktiskais strīds pārvietojas no vecuma vārtiem uz paša produkta dizainu. Digitālo pakalpojumu akts jau ļauj Briselei pārbaudīt, vai lielās platformas pietiekami aizsargā nepilngadīgos, un sākotnējie secinājumi liecina, ka Meta platformām Facebook un Instagram nav izdevies liegt bērniem līdz 13 gadiem izveidot kontus. Itālijas patērētāju organizācija Moige tiesājas ar Meta un TikTok ne tikai par vecuma pārbaudēm, bet arī par atkarību veicinošām funkcijām, piemēram, bezgalīgu ritināšanu (Orizzonte Insegnanti). Vecuma pārbaude nosaka, kurš tiek ielaists. Produkta dizains nosaka, kas ar bērnu notiek pēc tam.

Septembris parādīs, vai platformas Francijas likumu uztvers kā formālu atbilstības uzdevumu vai kā prasību mainīt dizainu. Paaudze, kas uzauga, publicējot pašfoto, tagad audzina paaudzi, kas uzaug algoritmisku plūsmu vidē. Likumu uzrakstīt izrādījās vienkāršākā daļa. Panākt, lai slēdzene strādā, nepārvēršot katra bērna telefonu par identitātes kontroles punktu, pagaidām nav izdevies nevienai valstij.