Francija aizņemas dārgāk nekā Itālija

Trešdien plkst. 15.18 pēc GMT Francijas valdības desmit gadu obligāciju ienesīgums bija 4,90 %, pārsniedzot Itālijas 4,64 % (Borsa Italiana/Radiocor). Itālijas parāds ir lielāks, tātad investoru vērtējumu par Franciju nosaka arī kas cits, nevis jau uzkrātā parāda apmērs. Francijas nodokļu maksātāji šo vērtējumu izjutīs tikai tad, ja tas saglabāsies līdz nākamajām valsts obligāciju izsolēm.

Izpārdošana Parīzi skāra vissmagāk

Obligācija paredz fiksētus maksājumus, tāpēc tās cena un ienesīgums mainās pretējos virzienos. Kad pārdevēji samazina cenu, nākamais pircējs saņem tos pašus maksājumus par mazāku summu, un ienesīgums pieaug.

Trešdienas obligāciju izpārdošanu Eiropā izraisīja notikumi ārpus tās. Irānas kara laikā bažās par piegādēm naftas cena pārsniedza 100 dolāru par barelu, atjaunojot bažas par inflāciju (Reuters via Fidelity).

Eiropas obligāciju cenas nekrita vienādi. Vienā un tajā pašā pēcpusdienas brīdī Vācijas desmit gadu obligāciju ienesīgums bija pieaudzis par vienu bāzes punktu jeb procentpunkta simtdaļu, Francijas — par 15, bet Itālijas — par 11 bāzes punktiem (Borsa Italiana/Radiocor). Vācija ir eirozonas etalonais aizņēmējs, un Francijas obligāciju ienesīguma starpība ar Vācijas obligācijām dienas beigās bija tuvu 140 bāzes punktiem (Teleborsa).

Kāpēc investori izceļ Franciju

Itālijas parāds ir lielāks attiecībā pret ekonomikas apmēru. Eiropas Komisija lēsa, ka 2025. gadā Itālijas parāds bija 137,1 % no IKP, bet Francijas — 115,6 % (European Commission, European Commission). IKP ir visu valstī gada laikā saražoto preču un pakalpojumu kopējā vērtība. Abu valstu lielākā atšķirība ir tas, cik daudz tām vēl būs jāaizņemas.

Pavasara prognozē Eiropas Komisija lēsa, ka Francijas budžeta deficīts — gada starpība starp valsts izdevumiem un ieņēmumiem — 2026. gadā būs 5,1 % no IKP, bet 2027. gadā — 5,7 % (European Commission). Šīs prognozes tapušas vairākus mēnešus pirms šīs nedēļas obligāciju izpārdošanas. Itālijai tā pati prognoze paredzēja aptuveni 2,9 % deficītu un uzrādīja 0,8 % primāro pārpalikumu no IKP 2025. gadā. Tas nozīmē, ka ieņēmumi sedza visus izdevumus, izņemot procentu maksājumus (European Commission).

Ticamākais skaidrojums ir tas, ka aizdevēji līdztekus jau uzkrātajam parādam vērtē, cik daudz katrai valdībai vēl jāaizņemas. Tas ir secinājums no prognozēm, nevis tieši izmērīts investoru motīvs. Primārais pārpalikums pats par sevi vēl nenozīmē, ka Itālijas parāda attiecība pret IKP kritīsies: to nosaka arī procentu izmaksas un ekonomikas izaugsme. Spiediens uz Francijas obligācijām sākās jau pirms trešdienas — pagājušajā nedēļā to ienesīgums sasniedza augstāko līmeni vairāku desmitgažu laikā (To Brief).

Kad augstāks ienesīgums kļūst par rēķinu

Obligāciju cenas kritums nemaina summu, ko Francija maksā par jau pārdotajām obligācijām, jo to maksājumi ir fiksēti. Papildu izmaksas rodas, valstij pārdodot jaunas obligācijas.

1. oktobrī Francija pārdeva obligācijas 6,271 mljrd. € apmērā, kuru dzēšanas termiņš ir 2036. gads, ar vidējo ienesīgumu 4,93 % (Agence France Trésor). Šī likme šiem pircējiem tagad ir fiksēta. Nākamajā izsolē pircēji prasīs tādu ienesīgumu, kādu attiecīgajā dienā noteiks tirgus.

Priekšā ir liels obligāciju pārdošanas apjoms. Agence France Trésor, valsts parāda pārvaldības aģentūra, 2027. gadā plāno pārdot vidēja un ilga termiņa obligācijas 340 mljrd. € apmērā. Plānā ietilpst arī dzēšanas termiņu sasniegušā parāda aizstāšana jeb pārfinansēšana, un tas balstās uz budžetu, ko parlaments vēl nav pieņēmis (Agence France Trésor). Katra izsole notiek pēc tās dienas ienesīguma. Tāpēc vienas dienas izmaiņas vēl maz ko pasaka par kopējām izmaksām — svarīgi ir tas, kāds būs ienesīgums visa gada izsolēs.

Pagaidām zaudē investori, kuriem jau pieder Francijas obligācijas, jo to tirgus vērtība ir kritusies. Jaunie pircēji iegūst, jo vairākus gadus varēs saņemt lielākus ienākumus. Nodokļu maksātāji papildu izmaksas segs vēlāk un tikai tad, ja ienesīgums saglabāsies augsts līdz izsolēm: lielāki procentu maksājumi samazinās līdzekļus citām vajadzībām vai liks valstij palielināt ieņēmumus. Pagaidām nav pierādījumu, ka trešdienas tirdzniecība būtu tieši mainījusi Francijas hipotekāro kredītu likmes vai cenas.

Francija tirgū aizņemas dārgāk nekā Itālija, lai gan tās parāds ir mazāks. Skaidrākais pamatojums pieejamajos datos ir Eiropas Komisijas prognozētais Francijas budžeta deficīts. Izmaksas nodokļu maksātājiem būs atkarīgas no tā, cik ilgi šī starpība saglabāsies, Francijai īstenojot plānotās 2027. gada obligāciju izsoles (Agence France Trésor).