Francijas aizņemšanās apsteidz Itāliju

Francija uz brīdi par aizņemšanos uz desmit gadiem maksāja vairāk nekā Itālija, Grieķija vai Spānija. 17. augustā Francijas desmit gadu valsts obligāciju ienesīgums, proti, gada atdeve, ko investori prasa par naudas aizdošanu Parīzei uz desmit gadiem, sasniedza apmēram 4,05 % — augstāko līmeni kopš 2009. gada (Boursorama/Reuters, LSE). Itālijas līdzīga termiņa obligāciju ienesīgums bija aptuveni 4,0 %, Grieķijas — 3,88 % (Minkabu FX). Eirozonas parādu krīzes laikā šāda secība būtu šķitusi apgriezta. Vienas dienas tirgus cena vēl nav strukturāls lūzums, taču signāls ir skaidrs: investori no Francijas tagad prasa lielāku riska piemaksu nekā no valstīm, kuras iepriekš uzskatīja par daudz riskantākām.

Globāls vilnis ar Francijas īpatnību

Ilgtermiņa aizņemšanās izmaksas kāpj daudzviet. Arī Vācijas desmit gadu obligāciju ienesīgums sasniedza 15 gadu augstāko līmeni; pieauga arī ASV, Japānas un Apvienotās Karalistes likmes (Guardian). Tas izskaidro daļu no Francijas 4 % līmeņa.

Tīrāks Francijas riska rādītājs ir starpība starp Francijas un Vācijas aizņemšanās izmaksām vienā termiņā. Šī starpība no aptuveni 74–79 bāzes punktiem jūlija beigās pieauga līdz 84 bāzes punktiem 17. augustā, pārsniedzot Itālijas 77 bāzes punktus (Boursorama/Reuters, France Epargne). Bāzes punkts ir procentpunkta simtdaļa. Citiem vārdiem, tirgus Franciju nesoda tikai kopā ar visu pasauli; tai tiek pieskaitīta arī atsevišķa riska piemaksa.

Kā augstākas likmes nonāk budžetā

4 % ienesīgums nenozīmē, ka visa Francijas 3 536 mljrd. € valsts parāda masa (INSEE, Eurostat) vienā dienā kļūst dārgāka. Lielākā daļa jau emitēto obligāciju pārdota pie zemākām likmēm, un to cena budžetā mainās tikai tad, kad parādzīmes sasniedz dzēšanas termiņu un jāaizstāj ar jaunām. Francijas valsts parāda vidējais termiņš ir ap astoņiem gadiem (AFT), tāpēc augstāku tirgus likmju ietekme budžetā ienāk pakāpeniski.

Tomēr spiediens jau ir redzams. Francijas Valsts kase 2026. gadam prognozējusi 59,3 mljrd. € procentu maksājumos (AFT). Pirmajā ceturksnī procentu izmaksas gada griezumā pieauga par 37 % (Le Monde). BNP Paribas aplēsis, ka, ienesīgumiem saglabājoties augstā līmenī, papildu procentu rēķins varētu apēst aptuveni 60 % no 2027. gadam plānotā izdevumu palielinājuma (BNP Paribas). Tas nozīmē mazāk naudas veselībai, izglītībai, aizsardzībai vai nodokļu atvieglojumiem.

Eiropas Komisija prognozē, ka Francijas budžeta deficīts 2026. gadā būs 5,1 % no IKP, bet valsts parāds pieaugs līdz 120,2 % no IKP (European Commission). Starptautiskais Valūtas fonds aicinājis ik gadu līdz 2029. gadam samazināt izdevumus par 0,8 % no IKP (IMF). Premjerministrs Sebastjēns Lekornī 2027. gadam mērķē uz aptuveni 4,9 % deficītu (Le Monde), kas joprojām ir tālu no solītajiem 3 %.

Kam Francijā paliek mazāk budžeta telpas

Viens ceļš atpakaļ zem 3 % deficīta robežas ir tas, ko Le Figaro aprakstīja kā atkārtotus années blanches — gadus, kuros valsts izdevumi nomināli tiek iesaldēti un inflācijas dēļ zaudē reālo vērtību (Le Figaro). Pirmie to izjūt publiskā sektora darbinieki, kuru atalgojums netiek līdzi cenām. To izjūt arī slimnīcas, kuru budžeti katru gadu nopērk mazāk, un pabalstu saņēmēji, kuru ienākumi reālā izteiksmē sarūk.

Spiediens nonāk arī privātajos maciņos. Papildu veselības apdrošinātāji brīdinājuši, ka valsts uz viņiem varētu pārlikt aptuveni 1,5 mljrd. € izmaksu, kas pēc tam caur augstākām prēmijām tiktu pārnesta uz klientiem (Le Memento). Obligāciju investori atrodas otrā pusē: 4 % Francijas valsts obligācija emitentam ir dārgāka, bet pircējam dod iespēju nofiksēt stabilāku ienākumu (Milano Finanza).

Francija nav vienīgā. Beļģijai šogad jārēķinās ar aptuveni 1,5 mljrd. € papildu refinansēšanas izmaksām (BRF), un Itālija joprojām aizņemas tuvu 4 % līmenim (Il Sole 24 Ore). Taču Francijas situācija kļuvusi neērtāka tāpēc, ka investori to vairs neuztver kā drošu viduspunktu starp Vāciju un Dienvideiropu.

Eiropas Centrālajai bankai, kas nosaka procentlikmes eirozonā, ir instruments nekārtīgiem obligāciju tirgiem — Transmisijas aizsardzības instruments, kas ļauj mērķēti pirkt konkrētu valstu valdību obligācijas (ECB). Tas vislabāk darbojas brīžos, kad problēmu rada tirgus panika, nevis investoru reakcija uz pašas valsts fiskālajiem lēmumiem. Francija jau atrodas ES pārmērīga budžeta deficīta procedūrā — procesā, ko Brisele sāk, ja valsts deficīts pārsniedz 3 % no IKP (Council of the EU). Tas drošības tīklu padara politiski un juridiski grūtāk izmantojamu.

Fitch Francijas kredītreitingu pārskatīs 28. augustā (France Epargne). Parīze joprojām var pārdot savas obligācijas. Izšķirošais jautājums ir, cik liela nākamā budžeta daļa būs jāatvēl vakardienas parāda apkalpošanai.