Francijas 2027. gada tēriņu iesaldējumam trūkst aprēķinu

Francijas premjerministrs Sebastjēns Lekornī 14. septembrī uzdeva ministriem 2027. gadā valsts izdevumus nominālā izteiksmē nepalielināt, izņēmumu paredzot aizsardzībai. Tādēļ no jauna jāpārskata lettres-plafonds — provizoriskie izdevumu griesti, pēc kuriem ministrijas gatavo budžeta pieprasījumus. Tas liecina, ka valdības plānus turpmāk noteiks fiskālā konsolidācija (Le Monde). Politiskais signāls ir skaidrs, taču aprēķinu nav. No vēstules vēl nevar secināt, par cik samazināsies budžeta deficīts, jo valdība nav norādījusi ne aptverto izdevumu kopsummu, ne atskaites punktu, pret kuru tos iesaldēs, ne pasākumus, kuri būtu jāapstiprina parlamentam.

Norādījums budžeta sagatavošanai, nevis budžets

Lettre-plafond ir valdības instruments, nevis likums. Francijas Budžeta direkcija to raksturo kā vienu posmu finanšu likumprojekta sagatavošanā pirms parlamenta apstiprinājuma (Budget Directorate). Faktiskais budžets parlamentam vēl jāpieņem saskaņā ar Francijas budžeta pamatlikumu, kas nosaka finanšu likumprojektu sagatavošanas un pieņemšanas kārtību (LOLF). Valdība nav publicējusi ne pārskatītu izdevumu sadalījumu pa ministrijām, ne kopējo summu, ne parakstītu pielikumu. Norādījums paredz izdevumus nepalielināt, taču neatklāj ne iesaldējamo summu, ne aprēķina bāzi.

Tas ir būtiski, jo jēdziens „valsts izdevumi” Francijā aptver mazāku budžeta daļu, nekā varētu šķist. Centrālās valdības budžetā ietilpst ministriju algas, iepirkumi, investīcijas un dotācijas. Savukārt lielākā daļa pensiju, veselības aprūpes izdevumu un ģimenes pabalstu ir atsevišķā sociālā nodrošinājuma budžetā, ko regulē cits pamatlikums (LOFSS). Pašvaldības un reģioni pieņem paši savus budžetus. Ministriju izdevumu nomināls iesaldējums šīs naudas plūsmas tieši neierobežo, taču var pārnest spiedienu uz tām: ja centrālās valdības dotācijas pašvaldībām vai pārvedumi sociālā nodrošinājuma sistēmai aug lēnāk par cenām, iztrūkums jāsedz finansējuma saņēmējiem.

Parāda procentu maksājumus nevar samazināt ar rīkojumu ministrijām tērēt mazāk. Agence France Trésor lēš, ka 2026. gadā valsts procentu izdevumi sasniegs 59,3 mljrd. € (AFT). Tos nosaka finanšu tirgus, nevis ministri.

Kam jāmaksā, kad izdevumu griesti sāk ierobežot

Ja inflācija saglabāsies pašreizējā līmenī, izdevumu iesaldēšana nominālā izteiksmē nozīmēs reālu samazinājumu: par piešķirto naudu ministrijas varēs nopirkt mazāk. Tomēr kopējie griesti nenozīmē, ka visām ministrijām un programmām finansējumu samazinās vienādi. Dažām var nākties zaudēt vairāk, kamēr citām piešķīrumus palielinās. Ietaupījumu eiro izteiksmē nevar aprēķināt, kamēr valdība nav publicējusi sadalījumu pa ministrijām.

Vienīgais līdz šim publiski skaitļos izteiktais lielais ietaupījums ir iecere no pensionāriem iegūt 6 mljrd. €, pensijas indeksējot mazāk par inflāciju vai mainot viņiem piemērojamo ienākuma nodokļa atvieglojumu (LCP). Šis pasākums attiecas uz sociālā nodrošinājuma budžetu, nevis ministriju izdevumu iesaldēšanu. Starp 6 mljrd. € un aptuveni 30 mljrd. € vērto kopējo budžeta pasākumu kopumu, ko gatavo valdība, pagaidām ir priekšlikumi, nevis lēmumi (To Brief).

Ja iepirkumu un pārvedumu budžeti netiek līdzi cenu kāpumam, pirmie zaudētāji ir valsts pasūtījumu izpildītāji, no dotācijām atkarīgās biedrības un vietējie pakalpojumi. Francijas aptuveni 2,5 miljoniem valsts civildienesta darbinieku sekas varētu būt mazāk jaunu darbavietu, lēnāks algu kāpums vai ierobežotāki pakalpojumi — atkarībā no tā, kā katra ministrija sadalīs piešķīrumu (DGAFP). Aizsardzības budžetu iesaldējums neskar, taču izņēmums tikai pasargā tā pašreizējo finansējumu, nevis garantē papildu naudu.

Aprēķins, kas pagaidām nesakrīt

Finanšu tirgi Lekornī valdības detalizētos aprēķinus negaida. Francijas un Vācijas aizņemšanās izmaksu starpība — atšķirība starp procentu likmēm, par kādām abas valdības aizņemas, — līdz 10. septembrim sasniedza aptuveni 94 bāzes punktus jeb 0,94 procentpunktus, augstāko līmeni kopš 2012. gada (Banque de France market data, Le Monde). Šis kāpums sākās pirms vēstules un atspoguļo plašāku neuzticēšanos Francijas fiskālajai politikai, nevis tirgus vērtējumu konkrētajam rīkojumam.

Eiropas Komisijas jaunākā prognoze, kurā nav pieņemti jauni budžeta pasākumi, paredz, ka Francijas deficīts 2027. gadā būs 5,7 % no IKP, bet valsts parāds sasniegs 120,2 % no IKP (European Commission). Pat pilni 30 mljrd. € deficīta samazināšanai nebūtu pietiekami, lai Francija iekļautos ES fiskālo noteikumu prasītajā trajektorijā. Cour des comptes, Francijas augstākā publisko finanšu revīzijas iestāde, lēš, ka parāda stabilizēšanai deficīts jāsamazina līdz aptuveni 2,8 % no IKP (Cour des comptes). Starpība starp 5,7 % un 2,8 % ir liela, taču arī pārāk strauja izdevumu samazināšana rada risku: INSEE 2026. gadā prognozē tikai 0,4 % izaugsmi (INSEE), bet vispārēji izdevumu samazinājumi mazinātu ar nodokļiem apliekamos ienākumus, uzņēmumu peļņu un patēriņu, tādējādi saruktu arī ieņēmumi, ar kuriem paredzēts segt budžeta iztrūkumu.

Lekornī rīkojums reaģē uz pamatotu uzticības problēmu. Tomēr tās atjaunošanai vajadzīgs parlamenta pieņemts vairāku gadu plāns ar konkrētiem pasākumiem un neatkarīgas fiskālās uzraudzības iestādes pārbaudītiem aprēķiniem. Sadrumstalotā Nacionālā asambleja var bloķēt vai vājināt ikvienu plāna elementu. Kamēr nav publicēta aprēķina bāze un precizēti pasākumi, Francijas valdība ir nosaukusi virzienu, bet nav parādījusi nedz ceļu, nedz sasniedzamo mērķi.