Francijas budžetā trūkst €24 miljardu

Francijai 2027. gada budžetā jāatrod aptuveni 30 mljrd. €, lai nepieļautu deficīta pieaugumu (Bloomberg). Divas nedēļas pirms budžeta projektu iesniegšanas valdība ir nosaukusi tikai vienu lielu pasākumu ar aprēķinātu fiskālo ietekmi: pensiju izmaiņas, kas ļautu ietaupīt ap 6 mljrd. € (Le Monde). Par atlikušajiem 24 miljardiem publiska pasākumu saraksta nav. Tā ir starpība starp politiski noteiktu mērķi un valdības pašlaik nosauktajiem risinājumiem (Budžeta ministrija).

30 miljardus rēķina pret mainīgu atskaites punktu

30 mljrd. € nenozīmē, ka Francijai par šādu summu jāsamazina pašreizējie izdevumi. Ietaupījumu rēķina pret 2027. gada scenāriju, kurā valdība politiku nemainītu. Pensijas pieaugtu atbilstoši cenu kāpumam, sabiedrības novecošana palielinātu veselības aprūpes izmaksas, bet aizsardzības saistībām būtu vajadzīgs papildu finansējums. Eiropas Komisijas maija prognoze liecina, ka bez jauniem pasākumiem deficīts palielinātos no aptuveni 5,1 % no IKP 2026. gadā līdz 5,7 % 2027. gadā.

Premjerministrs Sebastjēns Lekornī ir atzinis, ka faktiskie izdevumi naudas izteiksmē tik un tā pieaugs; valdības mērķis ir panākt, lai tie augtu lēnāk par cenām. Pat pilnībā īstenojot 30 miljardu paketi, deficīts saruktu tikai līdz aptuveni 4,75 % no IKP. Tas joprojām pārsniegtu aptuveni 4 %, kas Francijai jāsasniedz saskaņā ar ES apstiprināto deficīta mazināšanas grafiku (Eiropas Komisija). Francijas augstākā revīzijas iestāde Cour des comptes lēš, ka valsts parāda attiecības pret IKP stabilizēšanai deficīts jāsamazina līdz aptuveni 2,8 %. Pat visi 30 mljrd. € nenosegtu pusi no korekcijas, kas vajadzīga, lai no bezdarbības scenārija sasniegtu šo līmeni.

Sekas skar arī pārējo Eiropu. Francijas un Vācijas aizņemšanās izmaksu starpība ir pieaugusi līdz aptuveni 0,94 procentpunktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2012. gada. Ja investori netic lielas eirozonas valsts fiskālajam plānam, viņi par tās parāda finansēšanu prasa augstākus procentus. Tas var sadārdzināt aizņemšanos arī citām valstīm ar lielu parādu, kuru obligācijas tirgū vērtē pret tiem pašiem etaloniem.

Pensionāriem pagaidām paredzēts vienīgais skaidri redzamais slogs

Budžeta ministrs Davids Amjels norādījis, ka pensiju palielināšana atbilstoši cenu kāpumam 2027. gadā izmaksātu vairāk nekā 6 mljrd. €. Valdība apsver divus variantus. Pirmais paredz pensijas iesaldēt vai palielināt lēnāk par inflāciju, vienlaikus samazinot pensionāriem piemēroto atskaitījumu 10 % apmērā no apliekamajiem pensiju ienākumiem. Otrais paredz pensijas indeksēt pilnā apmērā, bet atskaitījumu pilnībā atcelt (LCP, TF1-LCI).

Abu variantu sadales ietekme atšķiras. Pensiju indeksēšana zem inflācijas vienādi samazina visu skarto pensionāru pirktspēju. Nodokļa atskaitījuma atcelšana galvenokārt skar tos, kuru ienākumi ir pietiekami lieli, lai maksātu ienākuma nodokli, un saudzē trūcīgākos pensionārus. Līdz 14. septembrim valdība nebija izvēlējusies nevienu no variantiem.

Ārpus pensiju jomas konkrētu pasākumu ir maz. Publicētie izdevumu griesti paredz aizsardzības finansējuma palielinājumu par 6,4 mljrd. €, un vairākas aizsargātas ministrijas saņemtu vairāk līdzekļu, kamēr nodarbinātības, lauksaimniecības un veselības budžeti saruktu (Budžeta ministrija). Apspriesta arī lielo uzņēmumu peļņas nodevas pagarināšana un 300 milj. € vērta mācību kontu reforma. Vienlaikus ekonomikas ministrs Rolāns Leskīrs aizstāv izmaiņas nodokļu sliekšņos un nodokļu atlaides uzņēmumiem, kas samazinātu ieņēmumus. Līdz ar to pārējās budžeta ietaupījumu iespējas kļūst vēl šaurākas.

Parlamentā vienošanos panākt būs grūtāk nekā sastādīt aprēķinus

Marina Lepēna paziņojusi, ka Nacionālā apvienība noraidīs nodokļu palielināšanu un sociālu netaisnību pret strādājošo Franciju. Partijas pārstāvis finanšu jautājumos pensionāru pirktspējas aizsardzību nosaucis par nepārkāpjamu sarkano līniju. Tādējādi partijas nostāja ir tiešā pretrunā vienīgajam valdības ietaupījumu pasākumam, kura ietekme ir izteikta skaitļos.

Lekornī var izmantot konstitūcijas 49. panta trešo daļu un pieņemt budžetu bez balsojuma. Šādā gadījumā likumprojekts uzskatāms par pieņemtu, ja vien pretinieki neapvieno 289 deputātus neuzticības balsojumam. Pieņemot 2026. gada budžetu, viņš šo procedūru izmantoja trīs reizes, un valdība noturējās. Taču 2024. gada decembrī Mišels Barnjē mēģināja rīkoties tāpat, un viņa valdība krita.

Valsts budžeta un sociālā nodrošinājuma finansēšanas likumprojekti valdībai jāiesniedz līdz 30. septembrim. Neviena neatkarīga institūcija vēl nav novērtējusi pasākumu kopējo fiskālo ietekmi, jo pašas paketes pagaidām nav. Starptautiskais Valūtas fonds iesaka ikgadēju korekciju, kas apmēram atbilst 30 miljardu mērķim. Taču atbilstība SVF ieteikumam vēl neveido budžetu. Francijas valdībai pašlaik ir nesadalīta summa un apstrīdēts pensiju priekšlikums, kuru gatavojas noraidīt vismaz daļa parlamenta.