Francijas 340 miljardu eiro parāda pārfinansēšana sadārdzinās

Francija 2027. gadā plāno emitēt vidēja un ilgtermiņa obligācijas par 340 mljrd. €. Francijas mediji šo apjomu nosaukuši par rekordu (RFI). Liela daļa naudas aizies veco obligāciju dzēšanai, nevis palielinās valsts parādu par tikpat lielu summu. Taču mainās aizņemšanās cena: Francijai tagad par katru emitēto obligāciju jāmaksā vairāk, un augstākas izmaksas vairāku gadu laikā pakāpeniski skars visu parādu.

Kāpēc rekordliels obligāciju piedāvājums nenozīmē rekordlielu parāda kāpumu

Francijas Valsts kase Agence France Trésor (AFT), kas pārvalda valsts aizņēmumus, programmas apjomu aprēķina, atskaitot obligācijas, kuras tā atpērk pirms termiņa. Taču aprēķinā netiek atskaitītas obligācijas, kuru dzēšanas termiņš iestājas attiecīgajā gadā. Reuters ziņo, ka mērķis pieaug no 310 mljrd. € šogad galvenokārt tāpēc, ka pienācis termiņš pandēmijas laikā emitēto obligāciju dzēšanai (Reuters via Boursorama).

Ja valsts emitē jaunu obligāciju, lai dzēstu tādu, kurai pienācis termiņš, tā pārfinansē jeb pārvelk parādu. Aizņēmuma apjoms ir liels, bet kopējais parāds tikpat daudz nepieaug. Tāpēc obligāciju emisijas apjoms var palielināties arī tad, ja valdība sola mazināt budžeta deficītu.

Deficīta rādītāji sniedz tikai daļēju atbildi. Tie aptver visas Francijas publiskās finanses, tostarp sociālo nodrošinājumu un pašvaldības, bet AFT emitē obligācijas tikai centrālās valdības vajadzībām. Sebastjēna Lekornī valdība prognozē, ka plašākā budžeta deficīts — starpība starp izdevumiem un ieņēmumiem — saruks no 5,4 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), proti, gada laikā saražotās ekonomikas vērtības, 2026. gadā līdz 5,0 % 2027. gadā (Les Echos Investir). Šie skaitļi rāda virzienu, bet nepasaka, cik liela AFT programmas daļa palielina jauno parādu. Šeit aplūkotie publiskie dati šo sadalījumu neatklāj.

Kopējais valsts parāds tik un tā pieaug: no aptuveni 119,3 % līdz prognozētam rekordam — 121,7 % no IKP (Le Monde), kā jau rakstījām (To Brief). 2026. gada sākumā Francijas neatkarīgā publisko finanšu revīzijas iestāde Cour des comptes lēsa, ka deficīts jāsamazina līdz aptuveni 2,8 % no IKP, lai šo attiecību vispār noturētu pašreizējā līmenī (Cour des comptes).

Investori joprojām pērk, taču par augstāku cenu

Šomēnes investori pirka Francijas obligācijas, taču valstij to pārdošana izmaksāja dārgāk. 3. septembra izsolē pieprasījums pēc obligācijām ar dzēšanas termiņu 2036. gadā 2,28 reizes pārsniedza piedāvāto apjomu. Tomēr izsolē noteiktais ienesīgums — gada atdeve, ko pieprasa investori, — pieauga līdz 4,23 %, salīdzinot ar 3,90 % augusta izsolē (Boursorama).

Liela daļa šī kāpuma, šķiet, skārusi visu eirozonu. ECB paaugstināja noguldījumu iespējas procentlikmi — likmi, kas ietekmē arī citas aizņemšanās izmaksas, — līdz 2,50 % 10. septembrī (ECB). Centrālās bankas likmju kāpums palielina aizņemšanās izmaksas visām valdībām.

Arī ECB dati atbilst šādam skaidrojumam. ECB 24. septembra biļetenā konstatēts, ka pārskata periodā eirozonas valstu desmit gadu obligāciju ienesīgums pieauga par 45 bāzes punktiem jeb 0,45 procentpunktiem. Savukārt starpības starp katras valsts ienesīgumu un Vācijas ienesīgumu kopumā palika nemainīgas (ECB). Tātad Francijas obligāciju ienesīguma starpība ar Vācijas obligācijām šajā periodā nepalielinājās. Tā joprojām veido papildu izmaksas uz kopējā kāpuma fona, un Francija šo piemaksu maksā par katru pārdoto obligāciju.

Kas maksā un cik lēni

Augstākas likmes budžetu skar pakāpeniski. Iepriekšējos ziņojumos Francijas Senāts lēsa, ka Francijas obligāciju vidējais dzēšanas termiņš pārsniedz astoņus gadus. Scenārijā, kurā likmes ilgstoši saglabājas augstākas, procentu maksājumi pirmajā gadā pieaugtu par aptuveni 3,2 mljrd. €, bet piecos gados — par 23,5 mljrd. € (Francijas Senāts, Francijas Senāts). Katru reizi, kad pienāk obligācijas dzēšanas termiņš un tā jāaizstāj ar jaunu obligāciju, kas emitēta pēc pašreizējām likmēm, izmaksas nedaudz pieaug. Šīs summas pakāpeniski uzkrājas.

Turpmākajos gados šo rēķinu sedzēs nodokļu maksātāji. Jauno Francijas obligāciju pircēji iegūs augstāku atdevi. Savukārt agrāko obligāciju turētāji zaudē, jo to tirgus vērtība krītas, kad jaunās obligācijas piedāvā lielāku ienesīgumu.

Rekordlielais emisijas apjoms pārspīlē to, cik strauji aug Francijas parāds, jo lielu daļu programmas veido pandēmijas laikā uzņemto saistību pārfinansēšana. Izsole rāda, ka Francija joprojām var piesaistīt finansējumu, taču tagad tas maksā dārgāk. Valsts procentu maksājumi pieaugs pakāpeniski, vecos parādus aizstājot ar jauniem. Viena izsole vēl nenosaka turpmāko virzību: obligāciju ienesīgumu ietekmēs ECB politika, pārmaiņas eirozonā un tas, vai Lekornī ierosinātajiem taupības pasākumiem būs parlamenta atbalsts (Public Sénat).