Francijas parādu spiež 4% likmes

Francijas desmit gadu valsts obligāciju ienesīgums — atlīdzība, ko investori prasa par Francijas parāda turēšanu par pašreizējo tirgus cenu — pagājušajā nedēļā sasniedza 4,05 %, augstāko līmeni kopš 2009. gada (Boursorama/Reuters, LSE). Kad ienesīgums kāpj, valstij aizņemšanās kļūst dārgāka. Šis sadārdzinājums budžetā neparādās vienā dienā. Tas uzkrājas pa gadiem, jo agrāk emitētais lētais parāds pakāpeniski dzēšas un tiek aizstāts ar jaunu, dārgāku parādu. Problēma pašlaik nav piekļuve tirgum, bet budžeta telpa.

Francija nav izņēmums. Ilgtermiņa aizņemšanās izmaksas ir kāpušas arī Vācijā, Japānā, ASV un Apvienotajā Karalistē (The Guardian). Taču Francijai raksturīgais risks redzams starpībā pret Vāciju — proti, cik daudz vairāk Parīzei jāmaksā par aizņemšanos nekā Berlīnei. Pagājušajā nedēļā šī starpība bija 84–86 bāzes punkti, tātad 0,84–0,86 procentpunkti (Boursorama/Reuters, QuiFinanza). Itālijas starpība bija ap 78–82 bāzes punktiem (El Economista). Francija tagad aizņemas dārgāk nekā valsts, kas pirms desmit gadiem simbolizēja eirozonas parādu krīzi.

Kā 4 % pakāpeniski apēd budžetu

Francijas publiskais parāds ir 3 536 mljrd. € (INSEE). Tas nepārcenojas uzreiz. Jau emitētās obligācijas turpina maksāt sākotnēji noteiktās, zemākās procentlikmes līdz dzēšanas termiņam. Spiediens rodas refinansēšanas brīdī: kad vecās obligācijas jāatmaksā, Francijas parāda aģentūrai AFT tās jāaizstāj ar jaunām obligācijām par šodienas augstākajām likmēm. Šogad AFT plāno emitēt aptuveni 310 mljrd. € vidēja un ilga termiņa obligācijās, salīdzinot ar nepilniem 210 mljrd. € 2019. gadā (Le Figaro, AFT).

Šī dinamika jau redzama valsts kontos. Francijas procentu maksājumi 2026. gada pirmajā pusgadā sasniedza 34,5 mljrd. €, par 19 % vairāk nekā tajā pašā periodā pērn (Reuters Breakingviews). Valdības aplēses rāda, ka pilna gada izmaksas 2026. gadā būs 64,8 mljrd. €, bet 2027. gadā — 74,2 mljrd. €; 2019. gadā tās bija 31,6 mljrd. € (Le Figaro). Procentu maksājumi tagad par katru papildu eiro konkurē ar publiskajiem pakalpojumiem un deficīta mazināšanu.

Kas maksā un kas saņem

Jaunie Francijas obligāciju pircēji saņem lielākus ienākumus nekā laikā, kad Francija aizņēmās par 1 % vai 2 %. Ieguvēji ir apdrošinātāji, pensiju fondi un noguldītāji vai investori, kuri meklē ienesīgumu. Esošajiem obligāciju turētājiem aina ir pretēja: kad ienesīgums kāpj, agrāk emitēto zemāka kupona obligāciju tirgus cena krīt (Notizie.it). Šie zaudējumi paliek uz papīra, ja obligācijas netiek pārdotas, taču bankas un fondi, kam portfeļi jāvērtē pēc tirgus cenas, tos redz bilancēs (Il Messaggero).

Skaidrākie zaudētāji ir nākotnes nodokļu maksātāji un Francijas publisko pakalpojumu lietotāji. Starptautiskais Valūtas fonds norāda, ka Francijai līdz 2029. gadam vajag strukturālu budžeta konsolidāciju aptuveni 0,8 % no IKP gadā, lai stabilizētu parādu (IMF). Premjerministrs Sebastjēns Lekornī 2027. gada deficīta mērķi nospraudis ap 4,9 % no IKP, savukārt ES trajektorija prasa tuvāk 4,3 % (Le Monde). Lai šo starpību aizvērtu, būs jāiesaldē tēriņi, jāceļ nodokļi vai jādara abi.

Romas un Atēnu valdībām tas dod arī politisku argumentu. Itālijas faktu pārbaudītāji gan norāda, ka salīdzinājums Itālijai izskatās labvēlīgāks daļēji tāpēc, ka strauji kāpis arī Vācijas obligāciju ienesīgums, ne tikai tāpēc, ka Itālijas situācija būtu uzlabojusies (Pagella Politica).

Francija joprojām var aizņemties. Problēma ir budžets.

20. augustā AFT pārdeva 12,5 mljrd. € obligācijās, un pieprasījums ērti pārsniedza piedāvājumu (Les Echos Investir). Investori ir gatavi aizdot Francijai. Viņi vienkārši prasa augstāku cenu. Eiropas Centrālajai bankai ir obligāciju pirkšanas instruments nepamatota tirgus spiediena apturēšanai — transmisijas aizsardzības instruments. Taču tā izmantošanai aizņēmējvalstij jāievēro ES fiskālie noteikumi. Kopš 2024. gada jūlija Francija atrodas ES pārmērīga budžeta deficīta procedūrā, kas šāda instrumenta aktivizēšanu padara grūtāk pamatojamu (ECB, European Commission).

Francija joprojām var pārdot obligācijas. Grūtākais pārbaudījums ir politisks: Parīzei jāpieņem vairāku gadu budžeta stingrības pasākumi, pirms 2027. gada prezidenta vēlēšanas fiskālo disciplīnu padara vēl nepopulārāku.