Francijai 5 % deficīta mērķim vajag kompensācijas

Francijas valdība vēlas samazināt budžeta deficītu — starpību starp valsts izdevumiem un ieņēmumiem — no 5,4 % no IKP šogad līdz 5 % 2027. gadā (valdības budžeta prezentācija). Ja deputāti atsakās no kāda nodokļu palielinājuma vai atceļ plānotu izdevumu samazinājumu, tā vietā jāparedz cits nodoklis vai ietaupījums, citādi mērķis izpaliks. Kopš otrdienas šo izvēli izdara Nacionālās asamblejas deputāti.

Sociālistu ierosinājums noraidīt likumprojektu neguva vairākumu: par to balsoja 149 deputāti, pret — 236 (Asamblejas balsojumu uzskaite). Likumprojekts palika izskatīšanā, taču par tā saturu vienošanās nav panākta. Nedēļu iepriekš Finanšu komisija noraidīja likumprojekta ieņēmumu daļu ar 31 balsi pret trim (LCP ziņojums par komisijas darbu), kā jau vēstījām nedēļas nogalē (To Brief). Tā kā komisijas balsojums bija tikai konsultatīvs, deputāti tagad iesniedz grozījumus valdības sākotnējā projektā (Asamblejas darba kārtība).

Kas maksās par valdības plānu

Neatkarīgā institūcija Augstā publisko finanšu padome, kas pārbauda valdības prognozes, aprēķinājusi, ka plānā paredzēti jauni pasākumi 43 mljrd. € apmērā: aptuveni 18 mljrd. € ieņēmumos un 25 mljrd. € izdevumu ierobežošanā (Padomes atzinums). Ierēdņu algas plānots iesaldēt, pensijām virs zemākā līmeņa paredzēts lēnāks pieaugums, bet lielajiem uzņēmumiem peļņas nodokļa piemaksa paliks spēkā, tikai būs mazāka (valdības budžeta prezentācija). Iedzīvotāju ienākuma nodokļa sliekšņus paaugstinās atbilstoši inflācijai. Tas pasargā mājsaimniecības no situācijas, kad algas pieaugums līdz ar cenām vien ievirza tās augstākā nodokļa likmju grupā.

Plāna pamatā ir prognoze, ko Augstā publisko finanšu padome uzskata par optimistisku: nākamgad ekonomika pieaugs par 1 % (Padomes atzinums). Ja izaugsme būs lēnāka, nodokļu ieņēmumi saruks un deficīts palielināsies arī tad, ja parlaments neko nemainīs.

Katram piekāpšanās solim vajadzīgs aizstājējs

Parlaments jau sācis mainīt valdības plānu. Sākotnējā aplēse rāda, ka Finanšu komisijas grozījumi pasliktinātu budžeta bilanci par aptuveni 10 mljrd. €, un deficīts paliktu tuvu 5,4 % (LCP ziņojums par komisijas darbu). Valdības sarunvedējs Rolāns Leskīrs sola vienoties ar opozīciju, ja vien deficīts nepārsniegs 5 % (AFP ziņojums).

Lai iegūtu balsis, Leskīram jārēķinās ar partijām, kas budžeta iztrūkumu gribētu segt pretējiem līdzekļiem. Sociālisti vēlas lielākus nodokļus lielām bagātībām un mantojumiem, stingrāku cīņu pret krāpšanu un aizsardzību algām un pensijām (Sociālistu partijas prioritātes). Lorāna Vokjē vadītie Republikāņi prasa ietaupīt vēl 20 mljrd. €, taču iebilst pret pasākumiem, kas skartu pensionārus (La Tribune). Abas puses vēlas pasargāt pensionārus, tādējādi atkrīt viens no valdības plānotajiem ietaupījumu avotiem. Šeit minētajos priekšlikumos nav nosaukts pietiekami daudz pasākumu, kas iztrūkumu kompensētu.

Cik maksātu ilga kavēšanās

Francija jau aizņemas dārgāk nekā Vācija. 13.10.2026. Francijas desmit gadu obligāciju ienesīgums bija 4,810 %, Vācijas — 3,435 %, bet Itālijas — 4,505 %, liecina Grieķijas Valsts parāda pārvaldības aģentūras dati (aģentūras tirgus pārskats). Vienas dienas cenas nepierāda, ka šo starpību izraisījis strīds par budžetu. Taču tās rāda, cik maksā jauns aizņēmums un kā izmaksas pakāpeniski nonāk budžetā, vecajām obligācijām dzēšoties un to vietā izlaižot jaunas par pašreizējām likmēm (Francijas Valsts kases aģentūras dati par dzēšanas termiņiem).

Leskīrs apgalvo, ka parāda pieaugums nekļūst nekontrolējams. Viņš lēš, ka 2027. gadā vidējā procentu likme par visu valsts parādu būs 2,5 %, mazāka par nominālo ekonomikas izaugsmi — 2,7 % (šis rādītājs ietver inflāciju) (MoneyVox). Vidējo likmi pazemina agrāk izlaistās, lētākās obligācijas. Augstā publisko finanšu padome brīdina, ka jaunais parāds jau maksā dārgāk nekā ekonomikas izaugsme, un prognozē, ka valsts parāds sasniegs 121,7 % no IKP (Padomes atzinums).

Ja līdz janvārim nebūs pieņemts budžets, Francija pāries uz īpašo likumu. Tas ļauj valstij iekasēt pašreizējos nodokļus un turpināt aizņemties, bet ierobežo izdevumus līdz pamatpakalpojumiem pagājušā gada līmenī (Finanšu ģenerālinspekcijas ziņojums). Finanšu ģenerālinspekcijas pētījuma vadītājs Žeroms Furnels sacīja, ka šāds risinājums darbojas aptuveni divus mēnešus (Le Figaro). Ja īpašais likums būtu spēkā deviņus līdz 12 mēnešus ap prezidenta vēlēšanu laiku, deficīts būtu vismaz par 0,5 procentpunktiem no IKP lielāks nekā 2026. gadā, lēsa inspekcija (Finanšu ģenerālinspekcijas ziņojums).

Pēc sākotnējās aplēses, ja komisijas grozījumus pieņemtu, neparedzot to vietā citus pasākumus, plānotais deficīta samazinājums izzustu. Pilnā Asambleja šos grozījumus vēl nav pieņēmusi, un izaugsmes prognozes maiņa var ietekmēt aprēķinus abos virzienos. Taču šīs atrunas nemaina galveno: Leskīram, sociālistiem un republikāņiem jānosauc nodoklis vai izdevumu samazinājums, kas aizstās katru pasākumu, no kura viņi atsakās.