Francijas 54 mljrd. € budžets deficītu mazina niecīgi

Premjerministrs Sebastjēns Lekornī 2027. gadam solījis budžeta pasākumus aptuveni 54 mljrd. € apmērā, taču iecerētais deficīts saruktu tikai no šogad prognozētajiem 5,4 % no IKP (iekšzemes kopprodukta — gada laikā saražoto preču un pakalpojumu kopējās vērtības) līdz 5 % nākamgad (France 24, Le Monde). Lielākā daļa summas tikai kompensē izdevumu pieaugumu, kas būtu noticis arī bez jaunajiem pasākumiem. Pārējais slogs sadalīts nevienmērīgi: izmaksas jāuzņemas pensionāriem, valsts sektorā strādājošajiem un pašvaldībām, bet lielie uzņēmumi maksās mazāk nekā pašlaik.

Kāpēc ar 54 miljardiem tik maz panākts

Valdība savu pasākumu apmēru rēķina, salīdzinot to ar hipotētisku 2027. gadu, kurā tā neko nedara. Šādā scenārijā turpinātu augt valsts parāda procentu maksājumi, pensiju un veselības aprūpes izdevumi, un Lekornī sacīja, ka deficīts varētu pārsniegt 6,5 % no IKP (Deutschlandfunk). Salīdzinājumā ar šo scenāriju pat nemainīgi izdevumi tiek uzskaitīti kā ietaupījums.

Le Monde šo summu sadalīja divās daļās. Aptuveni 40 mljrd. € kompensē gaidāmo izdevumu kāpumu, bet tikai aptuveni 14 mljrd. € ir papildu pasākumi deficīta mazināšanai (Le Monde).

Šāds sadalījums ir laikraksta vērtējums; oficiālie aprēķini gaidāmi šodien. Plkst. 08:30 paredzēts iepazīstināt ar abiem likumprojektiem — valsts budžeta un sociālās nodrošināšanas finansēšanas projektu (Finanšu ministrija).

Kam būs jāmaksā

Vislielākais skaidri iezīmētais slogs gulstas uz pensionāriem. Darba ministrs Žans Pjērs Farandu no pensijām iecerējis iegūt aptuveni 5,5 mljrd. €, tostarp 4,1 mljrd. € — palielinot pensijas virs aptuveni 1 260 € par mazāk nekā inflācijas tiesu (TF1). Finanšu ministrija prognozē, ka 2027. gadā cenas pieaugs par 1,8 % (Finanšu ministrijas prognozes). Tātad pensionāriem virs šī sliekšņa pensija eiro izteiksmē pieaugtu, bet par to varētu nopirkt mazāk.

Vēl 1,4 mljrd. € valdība plāno iegūt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli: 10 % atskaitījuma maksimālo summu, ko pensionāri drīkst atņemt no pensijas ienākuma pirms nodokļa aprēķināšanas, paredzēts samazināt no 4 439 € līdz 3 000 € (TF1). Tas skartu citu pensionāru grupu — cilvēkus, kuru ienākumi no pensijas ir tik lieli, ka atskaitījums sasniedz noteikto maksimumu. Viņiem nodoklis pieaugtu.

Valsts sektorā strādājošo atalgojuma skalas pamatā ir indeksa punkts; tā iesaldēšana dotu aptuveni 2 mljrd. € ietaupījumu (La Dépêche). Punkta vērtībai piesaistītā algas daļa paliktu nemainīga, kamēr cenas aug, lai gan citas individuālā atalgojuma daļas joprojām varētu mainīties.

Pašvaldībām valdība prasa budžeta korekcijās ieguldīt aptuveni 5,4 mljrd. €, lielāko sloga daļu uzliekot turīgākajām pašvaldībām, tostarp aptuveni 40 % Francijas pašvaldību (BFMTV). Vietējo finanšu komitejas priekšsēdētājs Žans Fransuā Debā šo prasību nosauca par nesamērīgu un brīdināja, ka tā varētu kavēt pašvaldību investīcijas.

Lielajiem uzņēmumiem prasītais pienesums ir mazāks, nekā varētu spriest pēc kopējā taupības pasākumu apmēra. Pagaidu piemaksa lielajiem uzņēmumiem, kas iepriekš deva aptuveni 8 mljrd. €, tiks saglabāta tādā līmenī, kas nodrošinās ap 5 mljrd. € ieņēmumu. Tāpēc skartie uzņēmumi maksātu aptuveni par 3 mljrd. € mazāk nekā pašlaik (Budžeta ministrija).

Ko var mainīt parlaments

Lekornī nevar paļauties uz stabilu vairākumu. Sociālisti septembrī paziņoja, ka budžetu neatbalstīs (Deutschlandfunk). Marina Lepēna brīdināja, ka viņas vadītā Nacionālā apvienība varētu noraidīt budžetu, ja pensijas netiks palielinātas atbilstoši inflācijai (Die Zeit).

Lekornī bija solījis neizmantot Francijas konstitūcijas 49.3. pantu, kas ļauj valdībai pieņemt likumprojektu bez balsojuma, ja vien parlamenta vairākums ar neuzticības balsojumu negāž valdību. 30. septembrī šo iespēju atkal apsprieda kā rezerves risinājumu (Le Figaro).

Pašvaldībām ir pamats cerēt uz mazāku slogu. Pērn sākotnēji prasītais vairāk nekā 4,7 mljrd. € pašvaldību pienesums beigās saruka līdz aptuveni 2 mljrd. € (BFMTV). Ja valdība šogad piekāpsies, iztrūkums būs jāsedz citur, jāpieņem vājāks deficīta mērķis vai jāpaļaujas uz izaugsmi, kas pārsniedz Finanšu ministrijas 2027. gada prognozēto 1 % (Finanšu ministrijas prognozes).

Pēc pašas valdības aprēķiniem, šis budžets tikai palēnina Francijas publisko finanšu stāvokļa pasliktināšanos, nevis to aptur. Lielākā daļa pasākumu vien aizkavē izdevumu pieaugumu. Slogu visvairāk izjutīs pensionāri, kuru pensija pārsniedz noteikto slieksni, turīgāki pensionāri, kas maksā ienākuma nodokli, valsts sektorā strādājošie un turīgākās pašvaldības. Lielie uzņēmumi ir vienīgā grupa, kurai prasīs maksāt mazāk nekā pašlaik.