Francijas budžetā trūkst 0,5 izaugsmes procentpunktu

Francijas mājsaimniecību rocība otrajā ceturksnī saruka. To pirktspēja uz vienu patēriņa vienību — cik tipiska mājsaimniecība pēc nodokļu nomaksas un cenu kāpuma var atļauties iegādāties — samazinājās par 0,6 %, liecina Francijas statistikas pārvaldes INSEE pārskatītie nacionālo kontu dati (INSEE Q2 accounts). Vienlaikus INSEE gandrīz uz pusi pazemināja Francijas 2026. gada izaugsmes prognozi — no 0,7 % līdz 0,4 % (INSEE September overview, INSEE June outlook). Valdība budžetu veidoja, pieņemot 0,9 % izaugsmi (French Treasury), tāpēc 0,5 procentpunktu starpība jau rada būtisku iztrūkumu publiskajās finansēs.

Mazāk darbvietu, mazāks patēriņš un nodokļu ieņēmumi

Prognozes pazeminājumu izraisīja pārskatītie ceturkšņa dati, kas publicēti augusta beigās. Ekonomika pirmajā ceturksnī saruka par 0,2 %, bet otrajā nepieauga; abi rādītāji bija vājāki, nekā INSEE jūnijā bija pieņēmusi (INSEE Q2 accounts). Tādējādi rudenī Francijas ekonomika iegāja gandrīz bez izaugsmes inerces.

Sekas visskaidrāk redzamas darba tirgū. INSEE prognozē, ka 2026. gadā algoto darbvietu skaits saruks par 52 000 pēc 48 000 darbvietu zaudēšanas 2025. gadā. Bezdarbs pirmajā ceturksnī bija 8,1 %, bet līdz gada beigām tas varētu sasniegt 8,6 % (INSEE September PDF). Zaudējot darbu vai baidoties to zaudēt, cilvēki ierobežo tēriņus. Francijas mājsaimniecību uzkrājumu līmenis jau ir aptuveni 17,6 % (European Commission forecast: France), kas liecina: ģimenes naudu patur rezervē, nevis tērē.

Patēriņa kritums samazina ienākuma nodokļa, PVN un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus. Vienlaikus valstij vairāk jāmaksā bezdarbnieku pabalstos. Abi procesi palielina deficītu brīdī, kad Francijas fiskālās iespējas jau ir ierobežotas. Valstij piemēro ES pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru — formālu uzraudzības procesu, kas paredz līdz 2029. gadam samazināt deficītu zem 3 % no IKP. Pašlaik tas ir aptuveni 5 % (Council fiscal-path decision, European Commission forecast: France).

Aizņemšanās izmaksas sašaurina izvēles iespējas

Eiropas Centrālā banka (ECB), kas nosaka procentlikmes 20 eirozonas valstīm, 10. septembrī tās paaugstināja par 0,25 procentpunktiem (ECB decision). Francijas līdzšinējā parāda apkalpošanas izmaksas nepieaug uzreiz. Valsts obligāciju vidējais dzēšanas termiņš ir aptuveni astoņi gadi (Agence France Trésor), tāpēc likmju kāpums budžetā nonāk pakāpeniski — dzēšamās obligācijas aizstājot ar jaunām un dārgākām. Tomēr tendence ir skaidra: Francijas desmit gadu aizņēmumu izmaksas pārsniegušas līmeni, par kādu pašlaik pārfinansējas Spānija un Itālija (ECB government bond statistics, To Brief).

Lielākajai daļai Francijas hipotekāro kredītu ņēmēju ir ilgtermiņa aizdevumi ar fiksētu likmi, tāpēc pašreizējais kāpums viņu maksājumus vēl neskar, liecina Banque de France dati par jaunajiem aizdevumiem (Banque de France lending survey). Pirmie sadārdzinājumu izjūt jauno mājokļu pircēji, mazie uzņēmumi, kuriem jāpārfinansē aizdevumi ar mainīgu likmi, un pati valsts.

Salīdzinājums ar Vāciju atklāj Francijas ierobežojumus. Arī Vācijas izaugsme ir vāja — ap 0,5 % —, taču Berlīnei ir pietiekama fiskālā telpa lieliem infrastruktūras un aizsardzības izdevumiem. Bundesbank lēš, ka tie līdz 2028. gadam izaugsmei varētu pievienot 1,3 procentpunktus (Bundesbank projection). Francijai šādu iespēju nav: deficīts jau ir pārāk liels ekonomikas stimulēšanas programmai, bet ES noteikumi liek to samazināt.

Parīzei jāizlemj, kādus pasākumus iekļaut budžetā un kad tos īstenot. Strauji samazinot izdevumus vai paaugstinot nodokļus laikā, kad ekonomika tikpat kā neaug, valdība riskē vēl vairāk sašaurināt nodokļu bāzi, no kuras atkarīgi tās ieņēmumi. Savukārt vilcināšanās un budžets bez konkrētiem izdevumu samazinājumiem vai papildu ieņēmumiem, turklāt balstīts nereālistiskā izaugsmes pieņēmumā, var vairot investoru šaubas un sadārdzināt aizņemšanos. Pie 0,4 % izaugsmes Francija nevar nesāpīgi izpildīt ES noteikto deficīta samazināšanas plānu. Tas, cik liela pielāgošanās nasta gulsies uz mājsaimniecībām un darba tirgu, būs atkarīgs no Parīzē vēl nepaziņotiem lēmumiem. Spiedienu mazinātu aizņemšanās izmaksu kritums, taču Francija pati to nevar noteikt.