Francijas budžets atgriežas pēc 31–3 sakāves

Francijas Nacionālās asamblejas Finanšu komiteja piektdien noraidīja 2027. gada valsts budžeta ieņēmumu daļu ar 31 balsi pret 3, diviem deputātiem atturoties (LCP, AFP via Boursorama). Šis balsojums neaptur valdības nodokļu plānu. Kad 13.10.2026. pilns Asamblejas sastāvs sāks debates, tās atsāksies pie sākotnējā teksta (Asamblejas darba kārtība). Premjerministram Sebastjēnam Lekornī tagad jāatrod vairākums, ko komitejā izveidot neizdevās.

Plašs noraidījums bez kopīga pamata

Komiteja balsoja par savu budžeta redakciju, ko trijās dienās bija pārveidojusi ar grozījumiem (AFP via La Gazette France). Par to balsoja tikai prezidenta Emanuela Makrona parlamenta grupa Ensemble pour la République, bet centristu grupa Démocrates atturējās (LCP).

Pret balsoja deputāti no radikālās kreisās līdz galēji labējiem, kritizējot valdības izvēles nodokļu un taupības jomā. Savukārt liela daļa pašas valdības nometnes deputātu noraidīja pretinieku iesniegtos grozījumus (AFP via La Gazette France). Kopā šīs balsis rāda, ka valdībai trūkst vairākuma, nevis ka tai pretī stātos vienots alternatīvs budžets.

Kas atgriežas plenārsēdē

Komitejas labojumi parāda, kur koncentrējas pretestība. Deputāti svītroja valdības ieceri samazināt pensionāru nodokļu atvieglojumu, no kuras ministri cerēja iegūt ap 1,4 mljrd. € (Le Monde). Viņi svītroja arī jaunu maksājumu, ar kuru pašvaldībām būtu jāiesaistās taupības pasākumos (pieņemtais grozījums).

Francijas budžeta procedūra nozīmē, ka šie svītrojumi nav galīgi. Likumprojekta pirmajā lasījumā Asambleja apspriež valdības iesniegto tekstu, nevis komitejas redakciju (Francijas Konstitūcija). Tāpēc pensionāru nodokļu atvieglojuma izmaiņa un maksājums pašvaldībām atkal būs izskatāmi priekšlikumi. Deputātiem, kuri vēlas tos svītrot, par to būs jāpanāk balsojums plenārsēdē.

Bīstamāks ir balsojums par ieņēmumu daļu. Ja Asambleja to noraidīs, pirmajā lasījumā par noraidītu uzskatīs visu likumprojektu un deputāti pie izdevumu daļas nemaz netiks (Francijas budžeta pamatlikums). Šis balsojums paredzēts 20.10.2026. (Asamblejas darba kārtība).

Kas stājas pretī Lekornī

Lekornī vada valdību bez sava vairākuma, un divām parlamenta grupām ir svarīga loma dažādu iemeslu dēļ. Sociālisti var panākt likumprojekta noraidīšanu jau pašā sākumā. 8.10.2026. viņi iesniedza priekšlikumu to noraidīt, pirms sākta atsevišķu pantu apspriešana, un likuši noprast, ka varētu atteikties no atturīgās nostājas, kas pērn palīdzēja Lekornī noturēties amatā (Le Monde).

Labējā grupa Les Républicains iebilst pret vienu no pasākumiem, kas tagad atgriežas apspriešanā. Tās līderis Lorāns Vokjē noraida ieceri vēl vairāk samazināt pensionāru atbalstu un piedāvā citus taupības pasākumus, vienlaikus uzsverot, ka viņa grupa neiesaistīsies valdības gāšanas „mazajā spēlītē” (BFMTV). Nevēlēšanās gāzt valdību vēl nenozīmē gatavību balsot par tās budžetu, un neviena no abām partijām nav apsolījusi atbalstu.

Francijas rīcībai seko arī tās partneri, katrs savu iemeslu dēļ. 8.10.2026. eirozonas finanšu ministri aicināja Parīzi pieņemt 2027. gada budžetu, lai mazinātu tirgus bažas, bet Eiropas ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis sacīja, ka pārdomāts budžets palīdzētu nomierināt investorus (Reuters). Bažām ir arī juridisks pamats. Kopš 2024. gada jūlija Francijai piemēro ES pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru — ES procesu, kura mērķis ir samazināt valsts deficītu zem 3 % no IKP. 2025. gada janvārī ES finanšu ministri noteica, kā Francijai šis ceļš jāievēro (ES Padome).

Eiropas Komisija un eirozonas finanšu ministri vērtē visu Francijas budžetu, nevis katru tā punktu atsevišķi. Katrs svītrotais ieņēmumu pasākums apgrūtina deficīta samazināšanas plāna izpildi, ja vien ietaupījumi netiek atrasti citur. Francijas valsts parādam ir liela nozīme eirozonas finanšu sistēmā, un investoru bažas par Parīzi jau ir skārušas citu dalībvalstu obligāciju tirgus un pašu eiro (To Brief).

Piektdienas balsojums atrisināja mazāk, nekā liecina balsu pārsvars. Komitejā vairākuma nebija tās grozītajam ieņēmumu plānam, un tagad Lekornī jāveido vairākums valdības sākotnējiem priekšlikumiem. Vispirms jāpanāk, lai plenārsēde atbalstītu abus pasākumus, ko komiteja jau svītroja.