Vācija nav apņēmusies būvēt kopīgu tanku

Francijai nākamais tanks jāplāno bez publiska Francijas un Vācijas kopīgas ražošanas plāna, un Berlīne vēl nav paskaidrojusi, kas notiks ar abu valstu kopīgo programmu. 8. oktobrī Francijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Fabjēns Mandons Nacionālās asamblejas Aizsardzības komitejā programmas rezultātus raksturoja vārdiem „ne sont pas bons” („nav labi”) un paziņoja, ka vācieši esot nolēmuši izstāties no projekta (Nacionālās asamblejas sēde, BFMTV). Šis apgalvojums sniedzas tālāk par visu, ko abas valdības līdz šim fiksējušas rakstiski.

Mandons savu vērtējumu arī mīkstināja. Viņš negribētu visu darbu saukt par pilnīgu neveiksmi, jo abu valstu armijas gadiem ilgi vienojušās par nākotnes tanka pamatprincipiem. Tomēr viņš atzina, ka iznākums ir slikta ziņa aizsardzības industrijai (BFMTV).

Par ko abas valdības patiesībā vienojās

Programmas nosaukums ir MGCS (Main Ground Combat System). Tā bija iecerēta kā kas vairāk par vienu tanku — savstarpēji tīklotu apkalpojamu un bezapkalpes transportlīdzekļu, sensoru un ieroču saime, kam nākotnē būtu jāaizstāj Francijas Leclerc un Vācijas Leopard 2.

Šis plašākais tvērums tagad ir būtisks. Vācija varētu pārtraukt darbu pie kopīga transportlīdzekļa un turpināt pētīt ar to nesaistītas sistēmas. Vācijas valdības pārstāvis 15.06.2026. norādīja, ka darbs pie tehnoloģijām, kas nav piesaistītas vienam konkrētam transportlīdzeklim, nenozīmējot izstāšanos no visas MGCS programmas (Vācijas valdība).

17.07.2026. abu valstu kopīgajā aizsardzības un drošības padomē valdības apņēmās turpināt pētniecību par „sadarbīgu kauju” līdz principa pārbaudei, taču neatjaunoja solījumu izstrādāt kopīgu šasiju (Elizeja pils). Vācijas aizsardzības nozares izdevums klusumu interpretēja kā kopīgā tanka ieceres beigas (Behörden Spiegel).

Šāds vērtējums ir pamatots, tomēr tas joprojām ir interpretācija. Jūlija dokumentā vairs nav solījuma par kopīgu tanku, taču tas arī nav formāli atcelts. Mandona teiktais vedina domāt par plašāku izstāšanos — ka Vācija atteikusies arī no atlikušās pētniecības. Vācijas atbilde uz viņa teikto nav publiskota. Nav publiskots paziņojums par programmas izbeigšanu vai grozīta vienošanās, un nav ziņu par atceltu līgumu. Kamēr Berlīne nav paudusi citu nostāju, ziņas par plašāku Vācijas izstāšanos balstās tikai uz Francijas ģenerāļa teikto.

Kāpēc partnerība sašķobījās

Francijas armijas štāba priekšnieks ģenerālis Pjērs Šils maijā senatoriem teica, ka abas valstis neesot vienisprātis par vajadzīgo transportlīdzekļu skaitu un to piegādes termiņiem (Francijas Senāts). Tās arī nespēja vienoties par to, kuram ražotājam būtu jāuzņemas ražošana.

Rūpnieciskā domstarpība izpaudās konkrēti. Vācijas ieroču ražotājs Rheinmetall ienesa papildu spriedzi jau tā trauslajā valstu aizsardzības industriju līdzsvarā: tā piedāvātais 130 mm lielgabals konkurēja ar Francijas 140 mm ASCALON (Ifri). Divi konkurējoši galvenie lielgabali nozīmēja divas atšķirīgas ieceres vienam tankam.

Berlīnei bija arī mazāk iemeslu kompromisam. 2026. gada aprīlī no ražošanas līnijas noripoja modernizētais Leopard 2A8 (Vācijas Aizsardzības ministrija), tādējādi Vācijas armijai ir rezerves risinājums, kura Parīzei trūkst.

Francijai noteiktais termiņš

Mandons komitejai nosauca termiņus. Francija savus Leclerc tankus sāks pakāpeniski norakstīt 2038. gadā, tāpēc aizstājēja izpēte jāsāk 2027. gadā (Nacionālās asamblejas sēde). Šils sacījis, ka armijai vajagot ap 200 tanku vai tiem līdzvērtīgu smago kaujas mašīnu. Viņš arī teicis, ka, starptautiskajiem plāniem kavējoties, Francija 2035.–2040. gadā ieviestu pašmāju risinājumu (Francijas Senāts).

Publiskajos dokumentos pašlaik ir apņemšanās turpināt pētniecību, bet nav vienošanās par kopīgu tanku. Neviens abu valdību parakstīts dokuments neuzliek tām pienākumu kopīgi būvēt kaujas mašīnu, pirms Leclerc tankus sāk norakstīt. Berlīnei publiski jāpasaka, kuras MGCS daļas tā vēl finansē. Parīze šo atbildi nevar gaidīt: aizstājēja izpēte jāsāk 2027. gadā (Nacionālās asamblejas sēde), un Vācija jau izmanto modernizētu tanku.