Francijas reaktoru trūkums sadārdzina elektrību

Virsrakstos minētie 20,4 % bija konkrēta brīža rādītājs, nevis dienas kopsavilkums. AFP to aprēķināja no EDF reaktoru paziņojumiem pirms 12. augusta plkst. 10:00, kad vislielākā Francijas kodolparka daļa bija klasificēta kā nepieejama vides apstākļu dēļ (Europe 1, France 24). Daļa šo reaktoru turpināja ražot, tikai ar mazāku jaudu. Ekonomiski svarīgākais bija tas, kas notika ar cenām brīdī, kad zaudētā jauda sakrita ar augstu pieprasījumu.

Nākamās dienas elektroenerģijas cenas, proti, cena par elektrību, ko pērk šodien piegādei rīt, Francijā kāpa par 21,8 % līdz 142,50 €/MWh, bet Vācijā par 22,8 % līdz 138,50 €/MWh (Euronext/Reuters, Oilprice). Vakarā, kad saules ģenerācija kritās, bet dzesēšanas pieprasījums saglabājās, tās pašas dienas tirdzniecībā cenas abās valstīs pārsniedza 300 €/MWh (The Edge).

13 reaktori, divas problēmas

No Francijas 57 kodolreaktoriem ietekmēti bija 13: astoņi pilnībā apturēti, pieci darbojās zem pilnas jaudas (Euronews, Barron's).

Pazīstamā problēma bija pārāk silti upju ūdeņi. Francijas atomelektrostacijas sistēmu dzesēšanai izmanto upju vai jūras ūdeni un pēc tam novada to atpakaļ jau siltāku. Vides noteikumi ierobežo, cik silts šis ūdens drīkst būt, lai aizsargātu zivis un ekosistēmas lejtecē. Kad Garonnas ūdens temperatūra sasniedza 28 °C, Golfešas stacijai bija jāsamazina ražošana. Šūzā pie Beļģijas zems Māsas upes caurplūdums iedarbināja Francijas un Beļģijas ūdens sadales vienošanos, un reaktors tika pilnībā apturēts, lai saglabātu ūdens piegādi lejtecē abās valstīs (EDF Chooz, Franceinfo). Līdzīgi ierobežojumi skāra stacijas pie Ronas.

Neierastākais faktors bija medūzas. Grāvelinā, Francijas lielākajā kodolobjektā Ziemeļjūras piekrastē, to masveida pieplūdums nosprostoja dzesēšanas ūdens ieplūdes sūkņus. EDF apturēja trīs blokus un samazināja ceturtā jaudu, tādējādi ar vidi saistītā nepieejamība pārsniedza iepriekšējo rekordu — 15,6 %, kas bija sasniegts tikai divas dienas agrāk (EDF, Le Figaro).

Deficīts Francijā, lielāki rēķini kaimiņos

Eiropas valstu elektroenerģijas tirgi ir savienoti kopīgās dienas izsolēs, tāpēc jaudas trūkums Francijā var pacelt cenu arī kaimiņvalstīs. Kad no tirgus pazūd lēta kodolenerģija, to aizstāj dārgākas gāzes elektrostacijas. Cenu konkrētajā stundā parasti nosaka pēdējā elektrostacija, kas vajadzīga pieprasījuma segšanai. Tāpēc gāze var noteikt cenu visam tirgum arī tad, ja lielākā daļa elektrības saražota no lētākiem avotiem.

Spiedienu pastiprināja tas, ka Vācijas vēja ģenerācija nokritās līdz 4,7 GW, aptuveni par 60 % zem sezonas normas (Euronext/Reuters). Divi no Eiropas lielākajiem zemo izmaksu elektroenerģijas avotiem vienlaikus kļuva vājāki, bet vakarā saules ģenerācija, kā ierasts, pazuda no bilances.

Eiropas Komisija 11. augustā paziņoja, ka sistēma saglabājas stabila un starpsavienojumi novirza elektrību uz reģioniem, kur situācija ir saspringtāka (European Commission). Elektroapgāde nevienā valstī netika pārtraukta. Taču piegādes drošums un pieņemama cena nav viens un tas pats.

Tiešāko triecienu saņēma Nīderlandes mājsaimniecības ar dinamiskajiem līgumiem, kuros gala cena pa stundām seko vairumtirdzniecības cenai (NL Times, Welingelichte Kringen). Itālijā, kas ir liela Francijas elektrības pircēja, līdzīgas jūnija epizodes laikā pieejamais imports no Francijas saruka no aptuveni 10–12 GW līdz apmēram 3 GW (DW). Rumānijas Černavodes 2. bloks jau bija atslēgts pēc tam, kad Donavas sausums samazināja dzesēšanai pieejamo ūdeni, atsevišķi saasinot situāciju Dienvidaustrumeiropā.

Ieguvēji šādās stundās ir gāzes elektrostaciju īpašnieki un bateriju operatori. Viņi pārdod elektrību par augstajām tirgus cenām, kamēr viņu degvielas izmaksas vai iepriekš uzkrātās enerģijas izmaksas tajā pašā stundā nepieaug tādā pašā tempā. Starpība starp izmaksām un ieņēmumiem kļūst lielāka.

Gada zudumi mazi, atsevišķas stundas dārgas

EDF uzsver, ka klimata radītie ierobežojumi gada ražošanu samazina tikai nedaudz. Vēsturiskie dati to lielā mērā apstiprina: no 2000. līdz 2022. gadam šādi zudumi gandrīz katru gadu bija zem 1 % no Francijas kodolenerģijas ražošanas, un tikai 2003. gada ļoti karstajā vasarā tie sasniedza aptuveni 1,5 % (DW). Uzņēmums plāno aptuveni 9 mljrd. € investīcijas 15 gados, lai pielāgotu savu reaktoru parku augstākām temperatūrām (Le Monde).

Taču gada vidējie rādītāji paslēpj izmaksu sadalījumu. Tās sedz mājsaimniecības un uzņēmumi, kas elektrību pērk konkrētajās stundās, kad vairāki reaktori vienlaikus samazina ražošanu. Kodolenerģijas gada zudumi var palikt mazi, bet tirgus izmaksas būt lielas, jo elektrība strauji sadārdzinās brīžos, kad zemo izmaksu jauda pazūd augsta pieprasījuma laikā. To, vai EDF pielāgošanās investīcijas samazinās tieši šos pīķa stundu zaudējumus vai tikai ierobežos kopējo gada laikā nesaražotās enerģijas apjomu, rādīs RTE, Francijas pārvades sistēmas operatora, un nākamo karstuma viļņu tirgus dati.