Francija balso par €436 miljardu pārapbruņošanos

Francijas Nacionālā asambleja 1. jūlijā ar 375 balsīm pret 113 apstiprināja pārskatītu militārās plānošanas likumu, kas aizsardzības izdevumus paredz palielināt no 47,2 miljardiem eiro 2024. gadā līdz 75,7 miljardiem eiro 2030. gadā (Sénat, Le Monde). Septiņu gadu kopējā summa sasniedz aptuveni 436 miljardus eiro, salīdzinot ar iepriekš plānotajiem 413 miljardiem (Arab News/AFP).

Francijai kā vienīgajai ES kodolvalstij ar pilna spektra militārām spējām šis ir nopietns politisks solījums. Taču militārās plānošanas likums nosaka trajektoriju, nevis garantē naudu. Katru gadu finansējums vēl jāapstiprina budžeta likumā, Aizsardzības ministrijai jānoslēdz līgumi, rūpnīcām jāspēj piegādāt pasūtīto, bet bruņotajiem spēkiem šīs piegādes jāpārvērš reālā kaujas gatavībā. Eiropai svarīgāka par pašu balsojumu ir tieši šī ķēde.

No solījumiem līdz ražošanas līnijām

Eiropas aizsardzības diskusija vairs nav tikai par to, cik valstis sola tērēt. NATO sabiedrotajiem tagad jāorientējas uz mērķi līdz 2035. gadam pamatizdevumiem aizsardzībai tuvoties 3,5 % no IKP (NATO). Francijas plānotā trajektorija no šā līmeņa būtiski atpaliek. Atstarpe kļūst politiski svarīgāka laikā, kad Krievija turpina bruņošanos, ASV iesaiste Eiropas drošībā kļūst arvien nosacītāka un NATO gatavības prasības aug.

Grūtākais jautājums ir nevis naudas apjoms, bet tās pārvēršana raķetēs, dronos un apmācītās vienībās. To parāda FCAS/SCAF krīze — Francijas, Vācijas un Spānijas sestās paaudzes iznīcinātāja programma. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss sacīja, ka programma bijusi „politiski slikti uzstādīta”, jo partneri nav atrisinājuši divus pamatjautājumus: kurš iegūst rūpnieciskos pasūtījumus un kurš kontrolē lidmašīnas dizainu (FAZ). Berlīne jau veido alternatīvu iznīcinātāja attīstības virzienu kopā ar Airbus un septiņiem partneruzņēmumiem (Deutschlandfunk).

Francijas un Itālijas sadarbība rāda pretēju modeli. Abu valstu 36. divpusējā samita rezultātā pieņemta aizsardzības ceļa karte 2026.–2031. gadam, kas aptver SAMP/T pretgaisa aizsardzības sistēmas, Aster raķetes un kopīgu pārtvērēju hiperskaņas draudu apkarošanai (French Diplomacy). Sadarbība darbojas tur, kur uzņēmumi jau ir savstarpēji integrēti un rūpnieciskā uzticēšanās pastāv pirms politiskās vienošanās, nevis tiek mēģināta radīt pēc tās.

Kas vajadzīgs austrumu flangam

Polijai un Rumānijai pārbaude ir praktiska: vai Francijas izdevumi radīs aprīkojumu, ko to bruņotie spēki var izmantot. Polija lielākoties ir iepirkusies citur — ASV pretgaisa aizsardzību, Zviedrijas zemūdenes un Dienvidkorejas tankus (Polish Ministry of Defence, Money.pl). Varšava izvēlas piegādātājus, kuri spēj ātri piegādāt un daļu ražošanas pārcelt uz vietas. Francija šajā lomā vēl nav nostiprinājusies.

Rumānijā Parīzei ir labvēlīgāka pozīcija. Francija vada NATO daudznacionālo kaujas grupu Cinku bāzē, kas nozīmē, ka Francijas karavīri un komandstruktūras ir iekļautas Rumānijas pirmajā sabiedroto aizsardzības līnijā (NATO). Rumānijas komentāros šī klātbūtne tiek vērtēta kā veids, kā mazināt atkarību no ASV politiskajiem cikliem (Adevărul). Tomēr arī tur izšķirošie jautājumi nav virsrakstu summas, bet munīcijas krājumi, uzturēšana un vienību gatavība.

Rēķins aiz rēķina

Francijas Revīzijas palāta Cour des comptes, kas pārbauda publisko līdzekļu izlietojumu, ziņoja, ka 2025. gada valsts budžeta deficīts sasniedzis 5,1 % no IKP, bet parāds — 115,7 % no IKP. Tā brīdināja, ka Francijai nav ticama plāna, kā finansēt saistības pēc 2026. gada (Cour des comptes). Valsts parāda apkalpošanas izmaksas 2026. gada pirmajā ceturksnī pieauga par 37 % (Le Monde). Aizsardzības ministre Katrīna Votrēna apgalvo, ka munīcijai paredzēti papildu 8,5 miljardi eiro, taču šo solījumu ar reāliem krājumiem varēs salīdzināt tikai tad, kad būs redzami līgumi un piegādes (Le Figaro).

Francija ir nobalsojusi par nopietnu Eiropas aizsardzības pieprasījuma pamatu. Tas kļūs par atturēšanu tikai tad, ja sekos ikgadēji budžeti ar reāli atvēlētu finansējumu, līgumi ar rūpnīcām, kas spēj piegādāt, un aprīkojums nonāks vienībās, kuras ir apmācītas to lietot. Militārās plānošanas likums atvēra ceļu. Piegādes ķēde noteiks, vai Eiropas austrumu sabiedrotie līdz desmitgades beigām saņems vajadzīgo.