Francija panāk Usmanova svītrošanu no ES sankciju saraksta

ES dalībvalstis 2026. gada 22. septembrī pagarināja individuālās sankcijas pret Krieviju vēl uz trim gadiem, taču no saraksta svītroja miljardieri Ališeru Usmanovu (Eiropas Savienības Padome). Francija uzstāja uz viņa svītrošanu, bet nav publiski paskaidrojusi, kāpēc tieši viņa gadījumā to prasīja. Nākamajā dienā Azerbaidžāna apžēloja ieslodzītu Francijas pilsoni. Šāda notikumu secība rada jautājumu, uz kuru pieejamie pierādījumi pagaidām neatbild.

Kā viens veto drauds mainīja sankciju sarakstu

Ališers Usmanovs, Krievijas un Uzbekistānas uzņēmējs, bija iekļauts ES sankciju sarakstā. Šāds ieraksts liek visu dalībvalstu bankām un uzņēmumiem iesaldēt sarakstā iekļautās personas aktīvus. Saraksts periodiski jāatjauno Eiropas Savienības Padomei, kurā valstu valdības vienojas par sankcijām. Lēmumiem vajadzīga vienprātība, tāpēc ikviena valdība var tos bloķēt.

Slovākija mēnešiem centās panākt, lai no saraksta svītrotu Usmanovu un miljardieri Mihailu Fridmanu, taču nesekmīgi. 2026. gada 11. septembrī savu prasību iesniedza arī Francija, lūdzot svītrot tikai Usmanovu (Euronews).

Tā kā lēmumiem vajadzīga vienprātība, abu valstu iebildumi apturēja sankciju pagarināšanu. Slovākijai un Francijai nepiekāpjoties, ES sarakstu pagarināja tikai par nedēļu (STVR).

Spiediens deva rezultātu. Gala lēmums paredzēja saglabāt sankcijas pret gandrīz 3 000 personu un organizāciju līdz 2029. gada 22. septembrim (Eiropas Savienības Padome). No saraksta svītroja vairākus vārdus, tostarp Usmanovu un Fridmanu (Le Monde).

Apžēlošana nākamajā dienā un neapstiprināta saikne

Azerbaidžānas prezidents 2026. gada 23. septembrī apžēloja Francijas pilsoni Mārtinu Raienu, kurš kopš 2023. gada decembra atradās ieslodzījumā (APA). Tajā pašā vakarā Francijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Raiens atkal ir kopā ar ģimeni. Tā apžēlošanu nosauca par humānu žestu un Usmanovu nepieminēja (TV5Monde).

Pirms lēmuma par sankcijām Euronews ziņoja, ka diplomāti esot runājuši par vienošanos: Azerbaidžāna apžēlotu divus Francijas pilsoņus apmaiņā pret Usmanova svītrošanu no saraksta (Euronews). Reuters atsevišķi citēja trīs Eiropas diplomātus, kuri sacīja, ka Parīze esot privāti apsūdzējusi Baku Usmanova izmantošanā, lai izdarītu spiedienu uz Franciju saistībā ar diviem tās pilsoņiem (France 24).

Azerbaidžāna šo versiju noraidīja, un neviena no abām valdībām nav apstiprinājusi, ka apmaiņa būtu notikusi. 2026. gada 24. septembrī uzņēmējs Anass Derazs, otrs ieslodzītais Francijas pilsonis, joprojām atradās cietumā (BBC). Vienošanās nosacījumi netika publiskoti, tāpēc Deraza ieslodzījums pats par sevi nepierāda ne to, ka vienošanās pastāvēja, ne to, ka tās nebija.

Pamatojums, kas Francijai jāsniedz partneriem

Vienīgais līdz šim publiski minētais Francijas pamatojums nācis no anonīma Parīzes diplomāta. Viņš atsaucies uz konkrētu valsts drošības jautājumu un sacījis, ka starptautiskie partneri esot vērsušies pie Francijas saistībā ar Usmanovu (Le Figaro).

Tiesas vērtējums par Usmanovu bija konkrētāks. 2024. gada februārī ES Vispārējā tiesa atstāja spēkā viņa iekļaušanu sankciju sarakstā. Tiesa atzina, ka viņš ir vadošs uzņēmējs nozarēs, kas Krievijai nodrošina ievērojamus ieņēmumus (EUR-Lex).

Šis spriedums nenozīmē, ka Usmanova svītrošana būtu nelikumīga: valdības, kopīgi vienojoties, var svītrot no saraksta jebkuru personu. Taču tas apliecina, ka sākotnējais pamatojums sankcijām pret viņu bija izturējis tiesas pārbaudi.

Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna sacīja, ka Parīze esot stingri uzstājusi uz Usmanova svītrošanu, nesniedzot detalizētu pamatojumu. Viņš aicinājis Franciju izskaidrot savus apsvērumus (ERR).

Turpmāki ierobežojumi pret abiem uzņēmējiem tagad atkarīgi no dalībvalstu valdībām. Igaunija un Latvija noteikušas savus ierobežojumus, bet Lietuva gatavo jaunus pasākumus (To Brief). Katrai no šīm valdībām pašai jāizstrādā un jāīsteno savi noteikumi. Tie darbojas tikai attiecīgās valsts teritorijā, un citu ES valstu bankām vairs nav ES pienākuma iesaldēt abu uzņēmēju aktīvus.

Fakti rāda, kā darbojas ietekme ES. Francija izmantoja Padomes vienprātības prasību, lai panāktu Usmanova svītrošanu no ES mēroga sankciju saraksta. Tā nav paskaidrojusi ne pārējām valdībām, ne sabiedrībai, kādi draudi pamatoja šo izņēmumu. Saikne starp lēmumu un Raiena apžēlošanu nav pierādīta. To var noskaidrot tikai Francijas Ārlietu ministrija, kas sarunas Padomē dēvē par konfidenciālām.