Francijas Rafale notriec dronu Latvijā

Divi notriekšanas gadījumi trīs nedēļās. 19. maijā Rumānijas F-16 iznīcināja dronu virs Igaunijas. 8. jūnijā Francijas Rafale to pašu izdarīja virs Latvijas. Abos gadījumos NATO rezultātu novērtēja pozitīvi. Taču alianse nav publiski paskaidrojusi, pēc kādiem noteikumiem piloti drīkstēja atklāt uguni.

Šis jautājums nonāk tieši uz līderu samita galda Ankarā 7. un 8. jūlijā.

Patrulēšanas misija, kas tagad notriec

Baltijas gaisa telpas patrulēšana no Šauļu aviācijas bāzes Lietuvā notiek kopš 2004. gada, neilgi pēc tam, kad Igaunija, Latvija un Lietuva pievienojās aliansei. Misija vajadzīga tāpēc, ka Baltijas valstīm nav savu kaujas lidmašīnu. Divdesmit gadus sabiedroto lidmašīnas identificēja un pavadīja nezināmus gaisa kuģus Baltijas gaisa telpas tuvumā. Tā bija miera laika patrulēšana, nevis kaujas operācija. Uguns atklāšana bija rets izņēmums, ko katrā gadījumā atsevišķi apstiprināja valstu galvaspilsētas.

8. jūnijā ap plkst. 9.18 pēc vietējā laika drons no Krievijas ielidoja Latvijas gaisa telpā. Divi Francijas Rafale pacēlās no Šauļiem un iznīcināja to virs Bērzgales, aptuveni 30 km no Krievijas robežas, ziņoja Numerama un Le Figaro. Latvijas aizsardzības ministrs Raivis Melnis sacīja, ka pavēli iesaistīties devis NATO komandcentrs. Trīs nedēļas iepriekš Igaunijas aizsardzības ministrs personīgi bija apstiprinājis Rumānijas pilota šāvienu virs Igaunijas teritorijas.

Divi gadījumi, divas atšķirīgas pilnvarojuma ķēdes. Publiska skaidrojuma, kāpēc tās atšķīrās, nav.

Kurš drīkst pateikt „uguni”

21. maijā visu trīs Baltijas valstu prezidenti aicināja NATO atteikties no patrulēšanas modeļa un aizstāt to ar pastāvīgu gaisa aizsardzības misiju. Galvenā prasība ir iepriekš deleģētas tiesības iesaistīties. Tas nozīmētu, ka NATO komandieris varētu dot pavēli notriekt mērķi, nevirzot katru lēmumu atpakaļ uz nacionālo galvaspilsētu (NATO). Līdzīgu formulējumu B9 samitā Bukarestē atbalstīja deviņas austrumu flanga valstis. Ungārija atturējās, un tas ir būtiski: NATO lēmumiem vajadzīga visu 32 dalībvalstu vienprātība.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite abus notriekšanas gadījumus nosauca par „tieši to, ko mēs plānojām”, taču izvairījās no Baltijas prezidentu prasītā misijas statusa maiņas formulējuma (NATO). Vācija, Francija un ASV publiski šo izmaiņu nav atbalstījušas. Ja iepriekš deleģētas iesaistes tiesības tiktu pieņemtas, tā būtu lielākā NATO austrumu flanga nostājas maiņa kopš pastiprinātās klātbūtnes kaujas grupu izveides 2016. gada Varšavas samitā.

Austrumu sabiedrotie negaida

Kamēr aliansei nav kopīgu noteikumu par to, kurš dod pavēli atklāt uguni, austrumu dalībvalstis veido savus risinājumus. Polija parakstīja 4,2 mljrd. € līgumu par pretdronu baterijām pilnā nacionālā kontrolē, apejot Eiropas Debesu vairoga iniciatīvu (Defence24). Ja NATO nespēj vienoties, kurš dod notriekšanas pavēli, Varšava šo lēmumu paturēs sev.

Rumānijas pilots NATO komandvadībā notrieca dronu virs Igaunijas. Taču Rumānija nav notriekusi nevienu dronu virs savas teritorijas, lai gan 2026. gadā ielidojumi atkārtojušies vairākkārt. 29. maijā drons trāpīja daudzdzīvokļu namam Galacā, ievainojot divus cilvēkus un liekot evakuēt 70 iedzīvotājus (Digi24). ASV piegādātā Merops pretdronu sistēma bija atzīta par darbspējīgu, taču netika izvietota visvairāk apdraudētajā pierobežas pilsētā. NATO komandvadībā ārvalstīs pilotam bija pilnvarojums. Nacionālo noteikumu apstākļos mājās sistēma apstājās.

Francija, kas pašlaik vada Baltijas rotāciju, pirms 8. jūnija notriekšanas vienas nedēļas laikā reģistrēja 11 pacelšanās trauksmes režīmā (Euronews). Rotācija beidzas jūlijā. Valsts, kas nomainīs Franciju, pārņems tādu pašu operacionālo slodzi, bet bez garantijas, ka spēs vai būs gatava rīkoties tikpat ātri.

Katrs notriekšanas gadījums nākamo lēmumu padara operacionāli vieglāku, bet politiski grūtāk pamatojamu esošo noteikumu ietvaros. Kā norādīts vienā analīzē, „pastāvīga klātbūtne ir vieglākā daļa; iepriekš deleģētas iesaistes tiesības starp trīsdesmit divām dalībvalstīm ir daļa, ko Eiropa vēl nav atrisinājusi” (Grosswald). Ankarā NATO jāizlemj, vai formalizēt to, ko piloti jau dara praksē, vai saglabāt apzinātu neskaidrību. Formalizācija mainītu austrumu flanga aizsardzības kārtību. Neskaidrība atstātu Baltijas gaisa aizsardzību atkarīgu no tā, kurš sabiedrotais konkrētajā brīdī dežurē Šauļos, un no tā, vai pavēle pilotam pienāk pirms drons sasniedz pilsētu.