Freyja sola lētu aizsardzību bez pārtveršanas

Desmit valdības un Ukrainas raķešu uzņēmums grib Eiropai izveidot lētāku aizsardzību pret ballistiskajām raķetēm. Politiskā koalīcija pastāv, rūpnieciskie partneri ir nosaukti. Taču trūkst pierādījuma, bez kura Freiju nevar uzskatīt par uzticamu sistēmu: vēl nav bijis izmēģinājuma, kurā raķete, radars, meklētājgalviņa un komandcentrs kopā demonstrētu ballistiska mērķa pārtveršanu.

Ukrainas uzņēmums Fire Point, kas izstrādā FP-7X pārtvērējraķeti, augusta sākumā aģentūrai Reuters paziņoja, ka parakstījis vienošanās ar vairāk nekā duci Eiropas aizsardzības uzņēmumu (Boursorama/Reuters). Uzņēmuma vadītāja Irina Tereha pašreizējo posmu raksturoja kā grūtāko: panākt, lai raķete strādā kopā ar Eiropā ražotiem radariem, meklētājgalviņām un vadības sistēmām (Defense News).

Politisko segumu projekts ieguva 13. jūlijā, kad Ukraina, Dānija, Francija, Vācija, Itālija, Nīderlande, Norvēģija, Spānija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste Parīzē izveidoja integrēto pretballistisko raķešu koalīciju (Ukrainas prezidents, Forces News). Koalīcija ir plaša. Darbs pagaidām tāds nav.

Trīs uzņēmumi kontrolē šaurās vietas

Ukraina būvē raķeti un palaišanas iekārtu. Eiropas partneriem jāpiegādā viss, kas atsevišķu raķeti pārvērš aizsardzības sistēmā: radari, meklētājgalviņas, sensori un programmatūra, kas tos sasaista vienā komandķēdē (Censor.NET). Zināmā atbildības smaguma centrs ir trīs uzņēmumos.

Vācijas Hensoldt piekritusi integrēt savu TRML-4D radaru. Uzņēmuma vadītājs Olivers Derre sacīja, ka projektam ir politisks impulss, bet ieņēmumu apspriešanu nosauca par pāragru (defence-industry.eu). Norvēģijas Kongsberg būvē komandcentru, kur radara dati pārtop lēmumā par šāvienu (RBC Ukraine). Vācijas Diehl Defence tiek saistīta ar meklētājgalviņu un vadības tehnoloģijām. Fire Point ražošanas mērķi ir atkarīgi no tā, vai Vācijā ražotās infrasarkanās meklētājgalviņas nonāks montāžas līnijā (TVP World, Interfax-Ukraine).

Fire Point apgalvo, ka veikusi vismaz piecus pārtvērējraķetes izmēģinājumus. Pieejamie pierādījumi apraksta raķetes vai apakšsistēmu testus, nevis pilna sistēmas līmeņa ballistiska mērķa pārtveršanu (English NV).

Frontes valstis vēro, bet nepērk

Valstis, kuras Krievijas raķešu draudus izjūt vistiešāk, Freiju pagaidām uztver kā risinājumu Ukrainai, nevis kā iepirkuma virzienu sev. Polijas debates centrā ir ciešāka Patriot sadarbība ar ASV un Ukrainu, nevis pievienošanās Freijas piegādes ķēdei (Rzeczpospolita, Militarnyi). Rumānija to formulē līdzīgi: Freija var būt noderīga Ukrainai, bet pašas pretgaisa aizsardzība paliek piesaistīta Patriot sistēmai (Digi24).

Lielākā daļa no desmit parakstītājvaldībām dod politisku atbalstu. Reālās rūpnieciskās saistības pašlaik koncentrējas dažos uzņēmumos trīs valstīs.

Secība, kas vēl nav sākusies

Fire Point pirmo ballistiska mērķa pārtveršanu plāno ap 2027. gada vidu. Tā pierādītu, ka koncepcija vienreiz var nostrādāt. Tā vēl nenozīmētu, ka Freija ir operacionāla sistēma (Defense News, Battle Policy).

Mērķa cena ir zem 1 milj. € par pārtvērējraķeti, aptuveni četras līdz sešas reizes mazāk nekā Patriot raķetei. Šāda cena balstās uz sērijveida ražošanu, nevis uz šodien pārbaudītu ražošanas realitāti (Army Recognition, Boursorama/Reuters).

Ambīcija ražot 2 000 pārtvērējraķešu gadā ir atkarīga no importētām Vācijas meklētājgalviņām. Tāpēc Freija vispirms ir licences un piegādes ķēdes jautājums, un tikai pēc tam rūpnīcas jaudas jautājums (Tiscali). Pati Tereha sacījusi, ka Fire Point mēģina dažos gados saspiest programmu, kas parasti aizņem desmitgades.

Eiropas Komisijas jaunākais aizsardzības maksājums seko saderīgai loģikai: jāveido ražošanas jauda, nevis jāiztukšo Rietumu krājumi (Eiropas Komisija). Taču Freijas uzticamība balstās secībā, kas vēl nav sākusies: reāla pārtveršana, atkārtojami testi, parakstīti ražošanas pasūtījumi un detaļu piegādes lielā apjomā. Kamēr Fire Point un Eiropas partneri šo ķēdi nav parādījuši, Freija ir integrācijas projekts, nevis aizsardzības slānis. Tehniskās atbildes jāsniedz Hensoldt, Kongsberg un Diehl, bet desmit valdībām jāatbild par nākamajiem jautājumiem: naudu, eksporta licencēm un saistošiem pasūtījumiem.