Degviela sarežģī ECB oktobra procentlikmju lēmumu

Septembrī degvielas cenu kāpums Vācijā, Francijā, Itālijā un Spānijā esot paātrinājis patēriņa cenu inflāciju vairāk, nekā analītiķi gaidīja, ziņo Bloomberg. Pārējo preču un pakalpojumu cenas, neskaitot enerģiju un pārtiku, gandrīz nemainījās. Eiropas Centrālajai bankai (ECB), kas nosaka eirozonas procentlikmes, pirms lēmuma 2026. gada 29. oktobrī jāizprot, kāpēc šie rādītāji atšķiras (ECB).

Valstu inflācijas salīdzināšanai izmanto saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI), kura pamatā ir kopīgs preču un pakalpojumu grozs. Pēc šī rādītāja Spānijā cenas bija par 5,0 % augstākas nekā pirms gada, bet Itālijā — par 4,1 % (INE, Istat). Francijā kāpums bija 3,4 %, Vācijā — 3,3 % (Insee, Destatis).

Galveno kāpumu veicināja enerģija

Visām četrām valstīm kopīgais faktors ir enerģija. Tās cenas gada laikā augušas no 14,9 % Vācijā līdz 22,3 % Itālijā, kur dīzeļdegviela sadārdzinājās par 34,9 % (Destatis, Istat).

Spānijas kopējo inflācijas rādītāju daļēji palielina arī salīdzinājuma bāze. 2025. gada septembrī degvielas cenas kritās, bet šā gada septembrī tās auga, tāpēc gada salīdzinājums sākas no zemāka līmeņa un kāpums izskatās lielāks (INE).

Pamatinflācija, kurā neiekļauj svārstīgās enerģijas un pārtikas cenas, rāda mierīgāku ainu. Vācijā tā saglabājās 2,4 % līmenī (Destatis). Itālijā pamatinflācija pieauga no 1,5 % līdz 1,7 %, bet Spānijā — par 0,2 procentpunktiem līdz 3,1 % (Istat, INE).

Sākotnējā aplēsē Francija pamatinflācijas rādītāju nepublicē, taču pakalpojumu cenu kāpums paātrinājās no 1,9 % līdz 2,2 % (Insee). Šīs nelielās izmaiņas notiek līdzās straujam enerģijas cenu kāpumam. Septembra dati neparāda, vai viens izraisījis otru.

Kam jāmaksā un kā atbalsts maina rādītāju

Degvielas rēķins vissmagāk skar tos, kas patērē visvairāk degvielas: cilvēkus, kam uz darbu jādodas vietās bez vilciena satiksmes, kravu pārvadātājus, lauksaimniekus un mājsaimniecības, kas mājokli apsilda ar šķidro kurināmo.

Arī valdību izvēlētais veids, kā mazināt šo slogu, maina inflācijas rādītāju. Degvielas nodokļa samazinājums pazemina cenu uzpildes stacijā un līdz ar to arī izmērīto inflāciju. Naudas pabalsts, ko piešķir noteiktām mājsaimniecībām, tām palīdz, bet patēriņa cenu indeksā neparādās. No 1. oktobra Vācija samazina degvielas nodokli par aptuveni 17 eirocentiem litrā, taču šis pasākums stājās spēkā par vēlu, lai mainītu septembra rādītāju (Zeit). Francija savukārt sliecās uz mērķētu atbalstu (Reuters via Investing.com). Tāpēc Vācijas oktobra rādītājs varētu liecināt par mazāku cenu kāpumu, nekā cilvēki izjūt, uzpildot degvielu, bet Francijas rādītājā būs redzamas visas degvielas cenas.

Kas jāizvērtē ECB

ECB 2026. gada 10. septembrī paaugstināja noguldījumu iespējas uz nakti procentlikmi līdz 2,50 %, vēl pirms šo datu publiskošanas (ECB). Tā ir likme, ko centrālā banka maksā bankām par naudu, ko tās tajā tur pa nakti. Bankas šo likmi ņem vērā, nosakot aizdevumu procentlikmes, tāpēc kāpumu vispirms izjūt mainīgās procentlikmes hipotekāro kredītu ņēmēji. Pēc tam tas skar cilvēkus, kam pienācis laiks pārskatīt fiksēto likmi, un uzņēmumus, kas aizņemas uz īsu termiņu.

Augustā inflācija eirozonā bija 3,2 %, bet pamatinflācija saruka līdz 2,4 % (Eurostat). Pamatojumu vēl vienam likmes kāpumam dod pašas ECB darbinieku prognozes. Septembrī publicētajā aplēsē bija paredzēts, ka dārgāka enerģija sadārdzinās arī citas preces un pakalpojumus, bet pamatinflācija 2027. gadā sasniegs augstāko punktu — 2,8 % (ECB prognoze). Ja uzņēmumi degvielas izmaksas sāks iekļaut transporta, pārtikas un pakalpojumu cenās, nogaidot ECB ļautu šim procesam turpināties.

Argumenti par nogaidīšanu ir tiešāki. Procentlikmes kāpums nevar palielināt naftas ieguvi. Tas sadārdzina aizdevumus un vairāku mēnešu laikā bremzē tēriņus. Aizņēmējiem ar mainīgo procentlikmi un uzņēmumiem ar lielām parādsaistībām maksājumi sāktu pieaugt, kamēr degviela paliktu tikpat dārga.

Līdz šim publicētie septembra dati rāda, ka cenu kāpumu virzīja enerģija, bet plašāks cenu spiediens joprojām ir ierobežots. Vācijā, Itālijā un Spānijā pamatinflācija mainījās ne vairāk kā par 0,2 procentpunktiem, bet par Franciju pieejami tikai dati par pakalpojumu cenām. Eurostat eirozonas inflācijas aplēse, kas gaidāma 2. oktobrī, vēl var mainīt šo ainu (Eurostat). Līdz tās publiskošanai lēmums 2026. gada 29. oktobrī paaugstināt procentlikmi vairāk balstītos ECB darbinieku prognozēs nekā jau izmērītajās cenās.