Galați trieciens paātrina €1.5B pretdronu aizsardzību

Krievijas „Geran-2” drons 29. maijā trāpīja daudzdzīvokļu namam Rumānijas pilsētā Galačā, ievainojot māti un viņas pusaugu dēlu. Tas bija pirmais trieciens dzīvojamai ēkai NATO teritorijā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. NATO ģenerālsekretārs Marks Rite nosodīja „Krievijas pārgalvīgo rīcību” (Kyiv Independent). Taču kolektīvajos kanālos tālāk sekoja maz. Rumānija neiedarbināja NATO 4. pantu, kas ļauj jebkurai dalībvalstij pieprasīt formālas konsultācijas, ja tā jūtas apdraudēta. Bukareste izvēlējās divpusējus risinājumus.

Austrumu flangā veidojas paralēla aizsardzības arhitektūra: ieroču līgumi, paātrinātas izvietošanas un rūpnieciskas partnerības, kurām nav jāgaida visu 32 NATO dalībvalstu piekrišana.

Līgumi parakstīti, ieroči būs pēc gadiem

Rumānija pirms 31. maija termiņa SAFE programmai, kas ir ES jaunais kopīgais aizsardzības izdevumu instruments, parakstīja gandrīz 1,5 mljrd. € vērtus pretdronu līgumus. Tajos ietilpst septiņas „Rheinmetall” SKYNEX pretgaisa aizsardzības sistēmas un vairāk nekā 400 000 specializētas munīcijas vienību (Capital.ro). Piegāde prasīs vienu līdz divus gadus. Līdz tam Rumānija var pārtvert dronus ar iznīcinātājiem, bet tai nav sauszemes sistēmas, kas spētu tos apturēt virs pilsētām.

Itālija 3. jūnijā uz Mihaila Kogelničanu aviobāzi nosūtīja četrus „Eurofighter Typhoon” iznīcinātājus un aptuveni 180 karavīru; 15. jūnijā jāsākas arī divpusējām pretdronu apmācībām (NewsUkraine). Abi izvietojumi bija plānoti vēl pirms trieciena Galačā. Uzbrukums tiem piešķīra politisku steidzamību.

Rumānijas prezidents 4. jūnijā runāja ar Igaunijas prezidentu Alaru Karisu par „ciešu sadarbību pretdronu projektos” (ERR). Paziņojumā nebija minētas ne konkrētas sistēmas, ne termiņi, ne tehnoloģiju nodošana. Igaunijai pie robežas ir atklāšanas sensori, bet nav aktīvas notriekšanas spējas. Tā var pamanīt dronus. Iznīcināt tos tā nevar.

Kur patiesībā ir kustība

Polijas valsts bruņojuma grupa PGZ noslēdza ražošanas līgumu ar Igaunijas „Frankenburg Technologies” par pretdronu raķetēm, paredzot jaudu līdz 10 000 vienību gadā (Army Recognition). Līgums nostiprina Poliju kā austrumu flanga masveida pretdronu munīcijas ražošanas centru.

Ukraina sūta specializētas pretdronu vienības uz Rumāniju, Latviju, Lietuvu un Igauniju, nododot frontes pieredzi valstīm, kuras pašas ar šādiem draudiem nav saskārušās (Romania Insider). Somija, kas 15. maijā pēc drona incidenta uz trim stundām slēdza Helsinku lidostu, apstiprināja 50,2 milj. € ārkārtas finansējumu dronu aizsardzībai un palielināja iepirkumu pilnvarojumu par vairāk nekā 1 mljrd. € līdz 2032. gadam (Finnish Government).

Kāpēc kolektīvās struktūras netiek līdzi

ES galvenais pretdronu politikas dokuments — rīcības plāns, ko Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja Viļņā, — ir nesaistošs paziņojums, nevis tiesību akts. Tā izpildes mehānisms mērķē uz 2030. gadu. Eiropas dronu aizsardzības iniciatīvai sākotnējās spējas paredzētas 2026. gada beigās, bet pilna darbība — līdz 2027. gada beigām (UAV Defence, 2EU Brussels). NATO piedāvā pretdronu iepirkumu platformu un mācību ietvarus. Tas palīdz savietojamībai, bet nerada vienotu komandķēdi, kas plkst. 03:00 varētu notriekt dronu virs Galačas (Defense News).

SAFE iepirkumu termiņš piespieda valstis līgumus parakstīt līdz 31. maijam. ES kolektīvie ietvari darbspējīgi nebūs agrāk par 2027. gadu. Tāpēc nacionālie iepirkumi SAFE ietvarā kļūst par faktisko Eiropas aizsardzības arhitektūru: pēc uzbūves divpusēju, pēc ambīcijas kolektīvu.

Nav arī mehānisma, kā kompensēt NATO civiliedzīvotājus, kurus skāruši kara pārneses triecieni. Rumānijas iestādes norādījušas, ka Galačas cietušajiem izmaksas veiktas no valsts ārkārtas sociālās palīdzības fonda — tā paša, ko izmanto pēc plūdiem.

Ne visi sabiedrotie piekrīt, ka vajadzīga rīcība. Slovākijas ārlietu ministrs Jurajs Blanārs atteicās izsaukt Krievijas vēstnieku, sakot, ka šāds solis būtu „izrādīšanās, kas neko neatrisina” (Aktuality.sk). Premjerministrs Roberts Fico gāja tālāk un izmantoja incidentu, lai prasītu ES un Krievijas dialogu (STVR).

NATO aizsardzības ministri 18. jūnijā tiksies Briselē. Baltijas prezidenti ir prasījuši aliansei pāriet no gaisa telpas patrulēšanas, kas nozīmē debesu uzraudzību, uz pretgaisa aizsardzību, kas nozīmē to reālu aizsargāšanu (AeroTime). Ja sanāksmē nebūs operacionālu lēmumu, divpusējā arhitektūra var nostiprināties kā pastāvīgs risinājums, kamēr kolektīvās struktūras vēl tikai mēģina panākt draudu tempu.