Vācijas autoražotāji pārceļ €3 billion uz Ungāriju

Vācijas autobūves investīcijas Ungārijā pārsniedz 3 mljrd. €. „Mercedes-Benz” Kečkemētā nupat atvēris lielāko „Mercedes” rūpnīcu Eiropā. 1 mljrd. € vērstā paplašināšana dubulto jaudu līdz 400 000 automobiļu gadā un nostiprina elektriskās C klases ražošanu tieši tur (Telex, Handelsblatt). Aptuveni 200 kilometru uz ziemeļiem BMW Debrecenā pabeidz 2 mljrd. € vērtu rūpnīcu, kas no nulles būvēta nākamās paaudzes „Neue Klasse” elektrisko automobiļu platformai (CÉH). Abas rūpnīcas atrodas valstī, kur darbaspēka izmaksas stundā ir aptuveni trešdaļa no Vācijas līmeņa (Eurostat).

Šī pārbīde nenotiek kā rūpnīcu slēgšana Vācijā un iekārtu pārvešana uz austrumiem. Tā notiek caur modeļu sadali: kurai rūpnīcai koncerns piešķir nākamo automobili. Kad autoražotāji lemj, kur ražot nākamo elektroauto, Ungārija arvien biežāk izrādās izdevīgākā izvēle. Vācijas rūpnīcas paliek atvērtas, bieži vēl gadiem. Taču ar katru investīciju kārtu to nākamo modeļu portfelis kļūst plānāks.

Kāpēc Ungārija iegūst nākamo līgumu

Darbaspēka izmaksu starpība autobūvē joprojām ir svarīga, arī robotizētā ražošanā. Pat augsti automatizētā elektroauto montāžā zemākas algas samazina katras maiņas, apkopes brigāžu un piegādātāju operāciju izmaksas ap rūpnīcu. Ungārijas 9 % uzņēmumu ienākuma nodokļa likme šo priekšrocību vēl palielina. Vācijā kopējā uzņēmumu nodokļu likme ir tuvu 30 %, Austrijā — 23 % (OECD). Ja rūpnīca tiek celta no nulles, šie skaitļi ietekmē, kur aiziet nākamais investīciju eiro.

„Mercedes” paziņojis, ka vēlas dubultot ražošanas īpatsvaru Eiropas zemāku izmaksu valstīs — no 15 % līdz 30 %. Vācijas jauda vienlaikus, kā tiekot ziņots, sarūkot līdz aptuveni 900 000 automobiļu (Spiegel). Vācijas mediji vēsta, ka ražošana Ungārijā varot būt par 70 % lētāka. Tik lielu starpību lielā mērā var skaidrot ar tiešajām darbaspēka izmaksām. Tomēr gatavā automobilī ir arī detaļas, enerģija, loģistika un automatizācija, un šīs izmaksas nav par 70 % zemākas (Eurostat).

Izmaksu priekšrocība kļūst spēcīgāka, kad ap rūpnīcām veidojas piegādātāju klasteris. „Bosch”, ZF, „Mahle” un „Schaeffler” ir starp detaļu ražotājiem, kas izvēršas ap Ungārijas montāžas rūpnīcām (Handelsblatt). BYD, lielākais Ķīnas elektroauto ražotājs, savu pirmo Eiropas rūpnīcu arī izvēlējies būvēt Ungārijā (Denník N). Katrs jauns ienācējs atvieglo nākamā modeļa piešķiršanu tai pašai vietai: instrumenti, darbinieku piesaiste un ražošanas zināšanas koncentrējas ap gala montāžu, un process sāk barot pats sevi.

Kurš maksā par pārbīdi

Vācijas autobūves nozares asociācija VDA norāda, ka gandrīz septiņas no desmit vieglajām automašīnām, ko ražo Vācijas autoražotāji, jau top ārvalstīs; kopš 2022. gada arī lielākā daļa jauno investīciju plūst ārpus Vācijas (VDA). Elektroauto pāreja šo tendenci paātrinājusi, jo vienlaikus jāpieņem daudz lēmumu par jauniem modeļiem. Visvairāk apdraudēti nav galvenā biroja inženieri Štutgartē, bet montāžas darbinieki un mazāku līmeņu piegādātāji tādos reģionos kā Bādene-Virtemberga, kur „Mercedes” Raštates rūpnīca tieši konkurē ar Kečkemētu par kompaktauto ražošanu (Tagesschau).

Beļģija parāda, ko kopienai nozīmē modeļa zaudēšana. „Audi” Briseles rūpnīca tika slēgta pēc komerciāli neveiksmīgā Q8 e-tron, zaudējot aptuveni 3000 darbvietu, ieskaitot piegādātājus. Vairāk nekā puse šo darbinieku vairākus mēnešus vēlāk nebija atraduši stabilu darbu (BRUZZ). Šo slēgšanu noteica vājš pieprasījums pēc elektroauto, nevis tieša ražošanas pārcelšana uz Ungāriju. Darbiniekiem rezultāts tomēr ir līdzīgs: kad montāžas līnija apstājas, pazūd arī darbs ap to.

Pieejamie dati rāda pakāpenisku līdzsvara maiņu, nevis masveida rūpnīcu slēgšanu. Vācijai un Austrijai joprojām ir augstāka darba ražīguma priekšrocība (Eurostat). Dizaina centri, programmatūras izstrāde un premium zīmolu vadība paliek Štutgartē un Minhenē. Taču šīs funkcijas nodarbina daudz mazāk cilvēku nekā montāžas līnijas un piegādātāju tīkli ap tām. Katrs modelis, kas tiek piešķirts rūpnīcai austrumos, līdzi aiznes ne tikai ražošanas darbvietas, bet arī pasūtījumus piegādātājiem, loģistikas līgumus un apkopes darbus, uz kuriem balstās rūpnīcu pilsētas. Vācija var turpināt projektēt automobiļus. Jautājums ir, vai ar to pietiks reģioniem, kas agrāk tos arī būvēja.