Vācijas Chinook rēķins pieaug

Vācija gribēja nopirkt pārbaudītu ASV militāro helikopteru, kam nevajadzētu prasīt dārgu izstrādi no nulles. Taču, kā ziņo Der Spiegel, rēķins vēl pirms piegāžu sākuma pieaudzis par 631 miljonu eiro. Ja Eiropa nespēj noturēt izmaksas arī nobriedušai un plaši izmantotai platformai, daudz vērienīgākajiem pārbruņošanās plāniem būs jāsaskaras ar neērtu budžeta matemātiku.

Aizsardzības ministrijas Bundestāga budžeta amatpersonām nosūtīts dokuments rādot, ka 60 „Boeing CH-47F Chinook” smago transporta helikopteru iegāde tagad izmaksāšot aptuveni 7,187 miljardus eiro, vairāk nekā iepriekš apstiprināts (Der Spiegel). Ministrija izmaksu kāpumu skaidrojot ar augstākām „Boeing” cenām, piegādātāju izmaksām, algu spiedienu un konfigurācijas izmaiņām. Neviens no sadārdzinājuma posteņiem neesot saistīts ar jaunām militārām prasībām. Pats dokuments nav publiskots, tāpēc pārtēriņa summa balstās tikai „Spiegel” ziņotajā.

Kā „vienkāršs” pirkums kļūst dārgs

Iepirkums notiek caur ASV ārvalstu militārās pārdošanas sistēmu jeb FMS. Tas ir starpvaldību kanāls, kur Vašingtona darbojas kā starpnieks starp pircēju un ražotāju. ASV Aizsardzības drošības sadarbības aģentūra Kongresam paziņoja par Vācijai paredzētu paketi līdz 8,5 miljardiem ASV dolāru: helikopteru korpusiem, dzinējiem, aizsardzības sistēmām, apmācību, loģistiku un ilgtermiņa atbalstu (DSCA). Šī summa jau sākotnēji bija griestu aplēse. Saskaņā ar FMS noteikumiem sākotnējie paziņojumi ir aptuveni aprēķini; galīgās izmaksas mainās, kad tiek nostiprināti līgumi un specifikācijas (DSCA FAQ).

Šis mehānisms parāda, kāpēc Eiropas pārbruņošanās ir grūtāka, nekā izskatās paziņojumos par miljardiem. Valdības nosauc tēriņu mērķus. Parlamenti apstiprina vajadzīgās spējas. Taču starp lēmumu un piegādi budžetu no iekšpuses noēd inflācija, piegādātāju jaudu trūkums un arvien lielākas uzturēšanas paketes. Šis modelis nav jauns, bet tā mērogs aug, jo aizsardzības pieprasījums vienlaikus palielinās visā kontinentā. Vācijas Bundestāga Budžeta komitejai, kas kontrolē federālos tēriņus, tagad politiski jāizskaidro, kāpēc drošā un pārbaudītā izvēle maksā simtiem miljonu vairāk, nekā solīts (Bundestag).

Atkarības cena

„Chinook” aizstās Vācijas novecojošo CH-53 smago transporta helikopteru floti un nosegs spēju, kas NATO vajadzīga arvien vairāk: karavīru, tehnikas un munīcijas pārvietošanu pa austrumu flangu, arī uz Vācijas jauno pastāvīgo brigādi Lietuvā (Boeing, Euronews). ASV pirkumu pamatoja ātrums un savietojamība ar sabiedrotajiem. Taču šī izvēle Vāciju uz desmitgadēm piesaista amerikāņu rezerves daļu cenām, uzturēšanas ķēdēm un modernizācijas grafikam. Katrs nākamais programmatūras atjauninājums, katrs remonta cikls un katrs kara laika steidzamais pasūtījums ies caur ASV kanāliem.

Francijas ārpolitikas institūts Ifri šo brīdinājumu formulē vienkārši: Eiropai var piederēt tehnika, bet tā joprojām var būt atkarīga no citiem, lai šo tehniku noturētu gaisā (Ifri). Eiropas Komisija mēģina virzīt sistēmu pretējā virzienā ar SAFE, jaunu ES mehānismu kopīgai aizsardzības ražošanas finansēšanai, un tikko ir piedāvājusi piecus kopīgus Eiropas aizsardzības projektus (Euronews). Taču neviens ES instruments īsā laikā nevar radīt Eiropas smagā transporta helikopteru, kas būtu tikpat nobriedis kā „Chinook”.

Polija rāda, kāpēc arguments par autonomiju viens pats jautājumu neatrisina. Varšava ir uzņēmusies lielas ASV bruņojuma iegādes saistības, rēķinoties, ka amerikāņu tehnika piesaista Vašingtonu Eiropas aizsardzībai un dod atturēšanu ātrāk, nekā to spēj Eiropas izstrādes cikli. Vienlaikus Polija parakstīja aizsardzības rūpniecības sadarbību ar Zviedrijas „Saab”, pieņemot, ka Eiropas alternatīvas atnāks vēlāk (KPRM). Izvēle ir skaidra: ātrums un alianses signāls tagad, industriālā autonomija vēlāk.

Spiediens uz visu sistēmu

Nīderlandes Aizsardzības memorands parāda, kur tas ved: Hāga apņēmusies ievērot NATO 3,5 % tēriņu normu un plāno vairāk helikopteru, kuģu un bezpilota sistēmu (Defensie). Kad visi NATO dalībnieki vienlaikus palielina pieprasījumu, tie sacenšas par tiem pašiem ierobežotajiem piegādātājiem, kvalificēto darbaspēku un integrācijas jaudām. Cenas kāpj. Termiņi pagarinās. Tas pats izmaksu spiediens skars katru sabiedroto iepirkumu, kas notiek paralēli. Vācijas pārtēriņš nav izolēta kļūda. Tas ir agrīns signāls par to, kas notiek, kad politiskās tēriņu apņemšanās aug ātrāk, nekā ražošanas līnijas spēj uzņemt.

Parlamenti joprojām visvieglāk apstiprina lidaparātus, ko var parādīt fotogrāfijās. Sarežģītākais rēķins slēpjas sistēmā ap tiem: programmatūrā, rezerves daļās, apkopē un jautājumā, vai flote kara laikā tiešām būs pieejama. Helikopters ir redzamā daļa. Stratēģiskās izmaksas atrodas visā, kas to notur gaisā.