Vācija aizņemsies €110 miljardus armijai

Frīdriha Merca valdība ir apstiprinājusi 2027. gada budžeta projektu ar aptuveni 203,6 mljrd. € jauna parāda, no kuriem 109,7 mljrd. € paredzēti militārajām vajadzībām (SPIEGEL, RTE). Šādā apjomā Vācija kļūtu par lielāko viena gada aizņēmēju eirozonā. Pārējai Eiropai svarīgākais nav pats skaitlis, bet mehānisms: Berlīne ir pārrakstījusi savus fiskālos noteikumus, lai šādu aizņemšanos padarītu iespējamu. Lielākajai daļai partneru šādas iespējas nav.

Kā Vācija aizņemas ārpus pašas noteikumiem

Kopējie izdevumi budžeta projektā sasniedz 555,4 mljrd. €. Federālajam pamatbudžetam vajadzīgi 118,7 mljrd. € jauna aizņēmuma, lai nosegtu starpību starp nodokļu ieņēmumiem un plānotajiem izdevumiem. Tam līdzās ir vēl divi aizņemšanās kanāli: aptuveni 54,9 mljrd. € no infrastruktūras fonda un 30 mljrd. € no 2022. gadā izveidotā aizsardzības fonda (DW).

Tieši šie „īpašie fondi” ir budžeta konstrukcijas centrā. Tie ļauj valdībai uzrādīt mazāku pamatbudžeta deficītu, vienlaikus plaši aizņemoties pa paralēliem kanāliem ārpus parastā budžeta. Vācijas konstitucionālā parāda bremze, proti, noteikums, kas strukturāli ierobežo federālās valdības ikgadējo aizņemšanos, tika reformēta tā, lai aizsardzības izdevumi virs 1 % no IKP tiktu izņemti no ierobežojuma. Ar vienu juridisku izmaiņu Merca valdība ieguva telpu līdz 2029. gadam aizsardzībai mērķēt 3,5 % no IKP (Bundesregierung).

Cena aug ātri. Saskaņā ar budžeta prognozēm, uz kurām atsaucas Upday, procentu maksājumi par federālo parādu varētu gandrīz dubultoties — no 41,9 mljrd. € 2027. gadā līdz aptuveni 80,7 mljrd. € 2030. gadā. Vācijas fiskālās stabilitātes padome, kas uzrauga federācijas un federālo zemju aizņemšanos, ir brīdinājusi, ka šāda trajektorija var nonākt pretrunā ar ES parāda noteikumiem (Handelsblatt).

Aizņemšanās sev, taupība kopējam budžetam

Vienlaikus Berlīne prasa nākamo ES budžetu samazināt par aptuveni 400 mljrd. €, kā liecina nopludināts pozīcijas dokuments, par kuru ziņo Marketscreener. Kopējais ES budžets finansē kohēzijas politiku, lauksaimniecību un klimata programmas, no kurām īpaši atkarīgas ir mazāk turīgas dalībvalstis. Vācija savā fiskālajā konstitūcijā ir atradusi vietu lielākiem aizsardzības izdevumiem, bet partneriem vienlaikus prasa samierināties ar mazāku kopējo katlu.

Asākā disproporcija redzama Francijā. Parīze līdz 2030. gadam ir apņēmusies militārajiem izdevumiem atvēlēt 436 mljrd. €, taču Francijas valsts parāds jau ir aptuveni 117,5 % no IKP, un procentu izmaksas ilgtermiņā varētu tuvoties 5 % no IKP (Le Figaro, Le Monde). Vācijai pietika mainīt vienu konstitucionālu klauzulu, lai paplašinātu fiskālo telpu. Francijai līdzvērtīga instrumenta nav: tai katru gadu jāpārfinansē parāds daudz šaurākos tirgus un fiskālo noteikumu rāmjos.

Spiediens redzams arī obligāciju tirgos. Vācijas 10 gadu obligāciju ienesīgums 6. jūlijā bija ap 2,94 %, bet Itālijas līdzvērtīgais rādītājs — 3,71 %. Starpība, proti, piemaksa, ko Itālija maksā salīdzinājumā ar Vāciju, bija 77 bāzes punkti (Borsa Corriere, Teleborsa). Šī starpība ir sarukusi, kas no pirmā acu uzmetiena Romai izskatās labvēlīgi. Tomēr plaisa aizvērusies galvenokārt tāpēc, ka pieaugušas Vācijas aizņemšanās izmaksas, nevis tāpēc, ka Itālija aizņemtos lētāk. Kā norādījusi BNP Paribas, strukturāli augstākas procentu likmes palielina parāda nastu visās attīstītajās ekonomikās (BNP Paribas).

Ko par šo naudu patiesībā nopērk

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite ir mudinājis Berlīni panākt, lai lielāki izdevumi pārvērstos kaujas gatavās vienībās un strādājošās ražošanas līnijās, nevis tikai budžeta ailēs (NATO). Tas ir galvenais pārbaudījums. Vācijai ir finansiālā jauda, lai kļūtu par Eiropas pārapbruņošanās centru. Sabiedrotajiem tai jāparāda, ka rekordlielais aizņēmums rada izvēršamas brigādes, pretgaisa aizsardzības baterijas un munīcijas rezerves, nevis tikai augstākas vienības izmaksas un lielāku importētā aprīkojuma īpatsvaru. Atklāts paliek jautājums, vai Francija un mazākās dalībvalstis spēs turēt līdzi bez plašāka kopēja ES finansējuma.