Vācija apstiprina jaunu aizņemšanos

Vācija gadiem ilgi budžeta atturību pasniedza kā ekonomisku tikumu. Tagad Frīdriha Merca valdība ir apstiprinājusi 2027. gada budžeta projektu ar aptuveni 203,6–203,7 mljrd. € jaunu aizņēmumu, liecina Reuters pārpublicētā informācija. Eiropas mērogā šis nav tikai stāsts par Vācijas tēriņiem. Svarīgākais ir sākuma pozīcija: Berlīne var aizņemties ar nosacījumiem, kādu Francijai un Itālijai nav.

Šai pozīcijai ir trīs balsti. Investori Vāciju joprojām uzskata par drošu aizņēmēju, konstitūcija tagad Berlīnei dod plašākus izņēmumus, bet aizsardzības tēriņi politiski pasargā aizņemšanos no daļas kritikas. Parāds vairs nav tik lēts kā zemo procentlikmju gados, tomēr Vācijas desmit gadu obligāciju ienesīgums, proti, procentlikme, ko investori prasa par naudas aizdošanu Berlīnei uz desmit gadiem, 7. jūlijā bija ap 2,99 %. Tas neliecina par finansēšanas krīzi, rāda TradingEconomics.

Aizņemšanās uz nākotnes rēķina

Plāns veidots vairākos slāņos. Pamata federālais budžets, infrastruktūras fonds un Bundesvēra fonds kopā paredz 2027.–2030. gadā aizņemties aptuveni 838,2 mljrd. €, liecina tā pati Reuters pārpublicētā informācija. Berlīne šodienas drošības un infrastruktūras vajadzībām faktiski izmanto nākotnes nodokļu ieņēmumus.

Juridiskais mehānisms te ir būtisks. Vācijas parāda bremze — konstitucionāls noteikums, kas ierobežo parasto aizņemšanos — vairs nedarbojas tik stingri, ja aizsardzības un drošības izdevumi pārsniedz 1 % no IKP, proti, valsts gada ekonomiskās izlaides, ziņoja DW un FAZ. Tāpēc aizņemšanos iekšpolitikā ir vieglāk pamatot nekā vispārēju tēriņu palielināšanu.

Risks parādās vēlāk. Federālās procentu izmaksas — nauda, kas kreditoriem jāsamaksā vēl pirms debatēm par jauniem pakalpojumiem vai nodokļu samazināšanu — no 41,9 mljrd. € 2027. gadā varētu pieaugt līdz 80,7 mljrd. € 2030. gadā, vēsta Tagesschau. Šie maksājumi kļūst par pirmo prasību pret budžeta ieņēmumiem. Nākamajām valdībām katra budžeta saruna sāksies ar mazāku rīcības brīvību.

To būtu vieglāk izturēt, ja ekonomikas izaugsme segtu lielāku daļu slodzes. Vācijas mediji, atsaucoties uz budžeta pieņēmumiem, raksta par reālo izaugsmi — izlaides kāpumu pēc inflācijas — 0,5 % apmērā 2026. gadā un 0,9 % 2027. gadā, ziņo Onvista/Reuters. Vāja izaugsme pati par sevi nenozīmē, ka aizņemšanās ir kļūda. Tā padara daudz svarīgāku jautājumu, ko tieši par aizņemto naudu nopērk.

Kas tiek pasargāts

Pirmos ieguvējus var nosaukt samērā skaidri. WirtschaftsWoche ziņo, ka 2027. gadā investīcijām paredzēti 117,5 mljrd. €, bet pamata aizsardzības izdevumiem — ap 109,7 mljrd. €. Šī nauda plūdīs uz aizsardzības ražotājiem, būvniecības uzņēmumiem, dzelzceļa darbuzņēmējiem un piegādātājiem, kas saistīti ar publiskajiem darbiem. Polija šādu plānu vērtēs mazāk pēc grāmatvedības un vairāk pēc tā, vai tas pārtaps tehnikā, loģistikā un Ukrainas atbalstā, kas tiešām nonāk līdz mērķim. Šīs bažas atspoguļotas arī DW poļu valodas materiālā.

Segums nāk no mazāk aizsargātām valsts budžeta pozīcijām. Upday UK ziņo par 3 mljrd. € samazinājumu pensiju apdrošināšanas subsīdijām un 1,8 mljrd. € samazinājumu veselības apdrošināšanas subsīdijām, kā arī par 2,7 mljrd. € pārcelšanu no Klimata un pārveides fonda uz vispārējo budžetu, lai palīdzētu nosegt iztrūkumu. Šīs subsīdijas ir federālā budžeta pārskaitījumi apdrošināšanas sistēmām, tāpēc praktiskā ietekme būs atkarīga no vēlākajiem lēmumiem par iemaksām, pakalpojumiem un rezervēm. Virziens tomēr ir skaidrs: aizsardzība un infrastruktūra tiek pasargātas, bet sociālās un klimata pozīcijas palīdz salikt budžeta aritmētiku.

Kāpēc citi to nevar vienkārši atkārtot

ES budžeta noteikumi joprojām balstās uz 3 % no IKP deficīta robežu — gada starpību starp izdevumiem un ieņēmumiem — un 60 % no IKP parāda atsauces līmeni, kā norāda Eiropas Komisija un Regula 2024/1263. Nevienlīdzība slēpjas sākuma apstākļos. Valsts ar Vācijas droša aizņēmēja reputāciju drošības šoku var pārvērst investīciju aizņēmumā. Valstij ar lielu parādu tie paši noteikumi jāievēro ar mazāku tirgu pacietību un šaurāku politisko telpu mājās.

Francija kontrastu rāda skaitļos. Arab News minēja, ka 2026. gada pirmajā ceturksnī valsts parāds sasniedzis 3 536,1 mljrd. €, jeb 117,5 % no IKP. Itālija savukārt parāda grāmatvedības strīdu: Pagella Politica uzsver, ka aizsardzības izdevumi netiek vienkārši izņemti no ES deficīta noteikumiem. Upday NL pievieno ticamības problēmu: Berlīne pati aizņemas lielā apjomā, vienlaikus prasot liesāku ES budžetu.

Arī Vācijai priekšā ir sava robeža. Ziņotie finansējuma iztrūkumi pieaug no 22 mljrd. € 2028. gadā līdz 38 mljrd. € 2029. gadā un 47 mljrd. € 2030. gadā, raksta taz. Handelsblatt ziņo, ka valdība jau 2027. gadam izmanto 6,8 mljrd. € no rezervēm, vēlākajiem gadiem atstājot aptuveni 3,9 mljrd. €.

Vācijas pavērsiens parāda nevis skaidru atteikšanos no fiskālās disciplīnas, bet droša aizņēmēja privilēģiju pārbaudi. Šāds precedents ir aizstāvams tikai tad, ja aizņemtā nauda laikus pārtop drošībā, infrastruktūrā un reālā kapacitātē, pirms procentu izmaksas atkal aizver budžeta telpu.