Skip to main content
EU_PUBLIC_AFFAIRS17 / 18 · dienas stāsts3 min · 533 vārdu · 29 avotu

Vācija aptur F126 fregates pēc €2.3bn tēriņiem

Sarakstījis MIto brief AI · 2026. gada 25. jūnijs, 03:50
Kā tas tika uzrakstīts

After billions in expenditure, the ambitious cross-border naval program leaves only a hollow space.

Attēla kompozīcija · tobrief
teksts · 3 min lasīšanas

Vācija 24. jūnijā izbeidza F126 fregatu programmu, atsakoties no līguma par sešiem lieliem karakuģiem pēc aptuveni 2,3 mljrd. € iztērēšanas (BMVg, Euronews). Aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss paziņoja, ka Nīderlandes uzņēmuma Damen Naval vadītais konsorcijs vairs nespējot iekļauties saskaņotajā grafikā un budžetā. Neviens kuģis netiks piegādāts.

Aizvietošanas plāns paredz līdz astoņām mazākām MEKO A-200 fregatēm no Vācijas būvētāja TKMS. Tās paredzētas pretzemūdeņu karadarbībai: zemūdeņu atklāšanai, izsekošanai un neitralizēšanai (Defense News, Bundeswehr). Taču pasūtījums ir atkarīgs no Bundestāga, Vācijas parlamenta. Iepirkuma pakete, par kuru deputātiem būtu jābalso, vēl nav sagatavota.

Kā vecāks un pārbaudīts dizains aizstāja prestiža projektu

F126 bija iecerēta kā pierādījums, ka Eiropas aizsardzības uzņēmumi spēj būvēt karakuģus pāri valstu robežām. Nīderlandes Damen līgumu ieguva 2020. gadā kā galvenais uzņēmējs un konstrukcijas izstrādātājs. Būvniecība bija jāveic Vācijas kuģubūvētavām. Šī konstrukcija izjuka grafika kavējumu, programmatūras saskarņu problēmu un tehnisko plānu nodošanas grūtību dēļ Vācijas rūpnieciskajiem partneriem (Opex360).

Berlīne vēl vērtēja mēģinājumu glābt projektu caur Rheinmetall kuģubūves struktūru. Ministrijas aplēses rādīja, ka šāds ceļš kopējās izmaksas paceltu virs 18 mljrd. € (Handelsblatt). Tas arī liktu Vācijai atteikties no iespējamām zaudējumu prasībām pret Damen, kuru izredzes pats Pistoriuss novērtēja piesardzīgi (MarineLink). Ministrija izvēlējās projektu pārtraukt.

Problēma nebija tikai inženierijā. Tā bija kontrole: kurš projektē, kurš būvē, kurš nes atbildību un kurš maksā, kad grafiks sabrūk. F126 iekļaujas plašākā Eiropas aizsardzības projektu modelī, kur tieši šie jautājumi kļūst par klupšanas akmeni. Ja partneri nespēj vienoties, cik daudz darba saņem katras valsts uzņēmumi un kam pieder kritiskās tehnoloģijas, termiņi slīd un izmaksas aug. Damen zaudē vietu Vācijas jūras spēku tirgū līgumā, kas bija lielākais Vācijas pēckara flotes pasūtījums (Deutschlandfunk). Izvēloties vecāku, pārbaudītu nacionālu dizainu, nevis atklātu pārrobežu konkurenci, Vācija nākamajiem partneriem pasaka: ja kopīgs līgums nonāk spriedzē, Berlīne darbu vilks atpakaļ mājās.

ES instrumenti mēģina valstis virzīt pretējā virzienā. SAFE, jaunais ES aizsardzības aizdevumu instruments kopīgiem iepirkumiem, un Eiropas Aizsardzības fonds dod stimulus pirkt kopā. Tie neizvēlas, kuru fregati valsts pasūta, neaizstāj nacionālo budžeta varu un neuzņemas atbildību, kad līgums izgāžas (European Commission). Atstarpe starp Briseles mudinājumu sadarboties un nacionālo politiku par to, kurš ko būvē, joprojām ir liela.

Kuģi, kas pagaidām pastāv tikai uz papīra

Atcelšanas sekas neapstājas pie kuģubūvētavas vārtiem. Vācijas Ārlietu ministrija Baltijas jūru raksturo kā stratēģisku pastiprinājuma un apgādes maršrutu, saistot jūras drošību ar Krievijas zemūdeņu aktivitāti Tālajos Ziemeļos (German Foreign Ministry). Sabiedrotie no Berlīnes gaida pretzemūdeņu spējas: sonārus, helikopterus un patruļkuģus, kas aizsargā jūras ceļus, kabeļus un cauruļvadus. Šīs gaidas tagad balstās uz kuģiem, kuru vēl nav.

Polijas analītiķi vērtējumu formulē nosacīti: ja pāreja uz MEKO ļaus kuģus saņemt ātrāk nekā iestrēgusī F126 līnija, atcelšana būs sāpīga, bet racionāla. Ja Bundestāga kavēšanās, TKMS jaudas ierobežojumi vai strīdi par konfigurāciju palēninās aizvietošanu, šis gadījums nostiprinās priekšstatu, ka Berlīne runā par stratēģiskām ambīcijām, bet sabiedrotajiem nesniedz skaidrību par to, ko tā faktiski spēj piegādāt (Rzeczpospolita Radar). Nozares izdevumi min, ka pirmā MEKO fregate varētu tikt piegādāta 2029. gada nogalē, taču šim datumam nav parlamentāra apstiprinājuma (Naval News).

Ministrija var izbeigt līgumu. Tikai Bundestāgs var finansēt nākamo soli. NATO var plānot Vācijas pretzemūdeņu spējas, cik precīzi vēlas, bet kādam kuģi joprojām ir jāuzbūvē un jāpiegādā. Sabiedrotajiem svarīgais tests būs vienkāršs: vai Vācija tiešām izvēlējās ātrumu, nevis vēl vienu kavēšanās kārtu.

How was this article?

Help us get better

Details about this article
Model:
claude-opus-4-6
Generated:
6/25/2026, 3:43:41 AM
Pipeline run:
eu_pipeline_20260625_015006
Watermark:
SynthID (Google's invisible watermark)
Human review:
None before publication
Learn more about our methodology