Vācija pērk US Tomahawks triecieniem tālumā

Vācija pirks amerikāņu spārnotās raķetes „Tomahawk”. Kanclers Frīdrihs Mercs par vienošanos paziņoja NATO samitā Ankarā, sakot, ka tā palīdzēs mazināt Eiropas spēju trūkumu dot precīzus triecienus dziļi pretinieka aizmugurē (Euronews, DW). Militāri problēma ir reāla. Politiski darījums padziļina tieši to atkarību no Vašingtonas, kuru Eiropas stratēģiskās autonomijas aizstāvji gadiem mēģina mazināt.

Gads klusuma, tad nosacīta zaļā gaisma

Vācija pirmo reizi pieprasīja atļauju iegādāties šīs raķetes 2025. gada jūlijā. Vašingtona vairākus mēnešus lēmumu neatklāja, lai gan tajā pašā laikā apstiprināja Berlīnei mazāk nozīmīgus ieroču pārdošanas darījumus (Defense News). Kad ASV šā gada sākumā atcēla pašas plānoto tāla darbības rādiusa raķešu izvietošanu Vācijā, klusums sāka izskatīties pēc politiska signāla (The War Zone). Berlīne tikmēr meklēja citus risinājumus — Turcijas raķetes un sadarbību ar Ukrainu dronu jomā.

Ankarā paziņotā vienošanās strupceļu pārrauj. Aizsardzības ministri parakstīja nodomu vēstuli, un Vašingtona apņēmusies līdz augustam dot formālu eksporta apstiprinājumu. Tomēr politiska piekrišana vēl nav pabeigts darījums. Pārdošanai jāiziet ASV Foreign Military Sales procedūra — valdību līmeņa ieroču eksporta sistēma (DSCA). Cik raķešu Vācija pirks, kad tās saņems, kur tās izvietos un kas nodrošinās uzturēšanu, publiski nav zināms.

Ko austrumu flangs iegūst uz papīra

„Tomahawk” ir tāla darbības rādiusa precīzā spārnotā raķete. „Typhon” ir ASV armijas sauszemes palaišanas sistēma, no kuras šīs raķetes var izšaut (ZEIT). Ja šāda kombinācija atrastos Vācijā, tā teorētiski ļautu apdraudēt Krievijas komandpunktus, loģistikas mezglus un spēku koncentrācijas vietas Kaļiņingradā, Baltkrievijā un Krievijas rietumos (Global Banking & Finance / Reuters). Ne kodolatturēšana balstās ne tikai uz karavīriem pie robežas, bet arī uz spēju trāpīt mērķiem dziļi aiz uzbrūkoša spēka līnijām. ES Drošības pētījumu institūts maijā brīdināja, ka atceltā ASV izvietošana atstājusi robu, kuru Eiropa pati ātri aizpildīt nevar (EUISS).

Polijas mediji vienošanos raksturoja kā daļēju labojumu (RMF24). Lietuvas mediji to saistīja ar Baltijas drošību, ņemot vērā Vācijas militārās klātbūtnes pieaugumu Lietuvas tuvumā (LRT). Taču ne Varšava, ne Viļņa publiski nav apstiprinājušas, ka Vācijas „Tomahawk” raķetes jau iekļautas Baltijas aizsardzības plānos pirmajām krīzes stundām. Baltijas kara scenārijā tās būtu nozīmīgas. Nav zināms, vai tās krīzes gadījumā būtu iepriekš piešķirtas, gatavas un politiski atļautas lietošanai.

Parīze redz atkarības problēmu

Francija neapstrīd spēju trūkumu. Francijas prese pirkumu aprakstīja kā atbildi uz Krievijas „Iskander” raķetēm Kaļiņingradā un Eiropas alternatīvas neesamību (Le Monde, Le Figaro). Iebildums ir par nākamo soli. „Tomahawk” pamattehnoloģijas — vadības sistēmas, programmatūra un aizsargātas komponentes — paliek ASV kontrolē (Meta-Defense). Pat ar Vācijas karogu šāds ierocis detaļu, apkopes un modernizācijas ziņā ir atkarīgs no amerikāņu piegādes ķēdēm.

Laikā, kad Francijas un Vācijas kopīgais iznīcinātāju projekts SCAF/FCAS — nākamās paaudzes kaujas lidmašīnas programma — jau ir trausls, vēl viens liels Vācijas aizsardzības līgums ar Vašingtonu Parīzē sāp. Mercs apgalvo, ka „Tomahawk” ir pārejas risinājums, kamēr Eiropa izstrādā savas alternatīvas (DW). Risks, par kuru brīdina arī Friends of Europe, ir citur: pārejas spējas mēdz kļūt pastāvīgas. Tad zūd gan politiskais spiediens, gan budžeta vieta īstai Eiropas tāla trieciena programmai.

Kas paziņojumā vēl trūkst

Šis ir divpusējs ASV un Vācijas darījums. NATO dod stratēģisko fonu, nevis apstiprinājumu. Kamēr Berlīne nav publiskojusi raķešu skaitu, piegādes grafiku, izvietošanas vietas, apmācītas apkalpes un skaidru kārtību, kurš strauji mainīgā krīzē dod palaišanas atļauju, Mercs ir paziņojis par nākotnes spēju, nevis ieroci, ar kuru Krievijai jau tagad jārēķinās plānošanā. Šīs detaļas jāpasaka pirms formālās pārdošanas noslēguma augustā.