Vācija apsūdz Serhii K. Nord Stream lietā

Vācijas federālā prokuratūra izvirzījusi apsūdzību Ukrainas pilsonim Serhijam K., kuru tā uzskata par grupas vadītāju trīs Nord Stream gāzesvadu iznīcināšanā Baltijas jūrā 2022. gada septembrī (DW, Euronews). Apsūdzības raksts, kas iesniegts 1. jūlijā, apgalvo, ka viņš koordinējis slepenu operāciju no īrētas jahtas un ar sprāgstvielām uzbrucis civilai enerģētikas infrastruktūrai, kas savienoja Krieviju un Vāciju. Tā ir pirmā kriminālapsūdzība lietā, kas Eiropas galvaspilsētās gandrīz četrus gadus bijusi politiski sprādzienbīstama. Tiesvedība jau rāda, cik tālu sabiedrotie ir gatavi iet, palīdzot Vācijai šo lietu novest līdz tiesai, un kur šī gatavība beidzas.

Itālija izdeva aizdomās turēto. Polija atteicās.

Apsūdzība nonāca Vācijas tiesā tāpēc, ka Itālija sadarbojās. Itālijas varasiestādes Serhiju K. aizturēja netālu no Rimini 2025. gada augustā, pamatojoties uz Vācijas izdotu Eiropas apcietināšanas orderi — ES standarta mehānismu aizdomās turēto nodošanai starp dalībvalstīm. Pērn novembrī viņš tika nodots Vācijai un kopš tā laika atrodas pirmstiesas apcietinājumā (ANSA/CEI).

Polija rīkojās pretēji. Varšavas tiesa atteicās izdot citu ar šo lietu saistītu Ukrainas pilsoni (Interia). Juridiskie iebildumi bija šauri: jautājumi par jurisdikciju un šaubas, vai iespējamais nodarījums būtu atzīstams par noziegumu arī Polijas tiesībās.

Politiskie iebildumi bija daudz dziļāki. Premjerministrs Donalds Tusks publiski atbalstīja atteikumu. Varšavas skatījumā Nord Stream nekad nebija neitrāla civila infrastruktūra. Tas bija Vācijas un Krievijas stratēģisks cauruļvads, par kura spēju dot Maskavai ietekmes sviru pār Eiropu Polija brīdināja gadiem (DW).

Atšķirība starp Itālijas un Polijas rīcību nav tikai divi atsevišķi tiesu lēmumi. Eiropas apcietināšanas orderis darbojas tāpēc, ka dalībvalstu tiesām savstarpēji jāuzticas un citu valstu orderi jāuzskata par uzticamiem. To sauc par savstarpējās atzīšanas principu. Polijas atteikums parāda, kur šī uzticēšanās plaisā politiska spiediena apstākļos. Nodošanas orderis tagad nes arī strīdu par to, kas Nord Stream patiesībā bija.

Vācija apsūdz viena

Vācijas prokuratūra izvēlējusies plašu interpretāciju. Apsūdzība daļēji formulēta kā uzbrukums civilai infrastruktūrai, un prokuratūra noraida aizstāvības argumentu, ka karavīru kara apstākļos varētu aizsargāt imunitāte pret parastu kriminālvajāšanu (Zeit). Tiesa atzina Vācijas jurisdikciju, lai gan sprādzieni notika starptautiskajos ūdeņos netālu no Dānijai piederošās Bornholmas salas.

Vācija šo lietu virza viena pati. Dānija un Zviedrija veica savas izmeklēšanas, bet 2024. gada februārī tās slēdza. Dānijas policija secināja, ka sprādzieni bijuši apzināta sabotāža, taču pēc tam paziņoja, ka nav pietiekama pamata krimināllietas turpināšanai Dānijā. Vācija šo lietu faktiski pārņēma pēc citu valstu izstāšanās, nevis koordinētas Eiropas izmeklēšanas rezultātā.

Publiski pieejamie pierādījumi joprojām ir ierobežoti. Somijas sabiedriskā raidorganizācija Yle ziņoja, ka izmeklētāji aizdomās turēto ar jahtu Andromeda saistījuši, izmantojot tālruņu datus, taču vienlaikus atzina, ka kopējais notikumu izklāsts joprojām lielā mērā balstās Vācijas mediju ziņojumos (Yle). Neviens atbildību nav uzņēmies. Ukraina savu iesaisti noliedz. Publiski nav pierādījumu, kas operāciju sasaistītu ar valsts līmeņa lēmumu (BBC).

Kā apsūdzība kļūst par vainas spriedumu

Ungārija parāda, cik ātri individuālu apsūdzību var pārvērst politiskā naratīvā. Neatkarīgais medijs Telex par apsūdzību ziņoja, uzsverot, ka aizdomās turētais vainu noliedz un neviena tiesa nav konstatējusi valsts atbildību (Telex). Ungārijas valdībai pietuvinātie mediji priekšplānā izvirzīja aizdomās turētā pilsonību, iekļaujot lietu Budapeštas plašākajā argumentācijā pret atbalstu Ukrainai. Pārlēciens no „apsūdzēts Ukrainas pilsonis” uz „vainīga Ukraina” ir politiski ērts, bet juridiski nepamatots. Tieši šādā plaisā nostiprinās dezinformācija.

Varas sadalījums šajā lietā ir skaidrs. Apsūdzību izvirzīja Vācijas prokuratūra. Vācijas tiesai jālemj, vai lieta nonāks pilnā tiesas procesā. Itālija vienu aizdomās turēto izdeva. Polija cita aizdomās turētā izdošanu bloķēja. ES institūcijas nodrošināja tiesisko ietvaru — apcietināšanas orderi un savstarpējās atzīšanas noteikumus —, bet tām nav pilnvaru pār pašu kriminālvajāšanu. Tagad sākas pārbaude, vai tiesā pārbaudīti pierādījumi spēs noturēties pret politisko kārdinājumu vienu apsūdzēto pārvērst spriedumā par veselu valsti.