Vācija pieslēdzas Francijas kodolmācībām

Divas valstis, kas nespēja vienoties, kurš vadīs nākamās paaudzes kaujas lidmašīnas projektu, tagad grib saskaņot militārās sistēmas ap Francijas kodolatturēšanu. 17. jūlijā Emanuels Makrons un Frīdrihs Mercs paziņoja par Francijas un Vācijas Kodoljautājumu vadības grupu, konfidenciālām konsultācijām par atturēšanu un Vācijas konvencionālo spēku dalību Francijas kodolmācībās (Elizejas pils, Al Jazeera). Pirmajā brīdī tas izklausās pēc soļa Eiropas stratēģiskās autonomijas virzienā. Patiesībā solis ir daudz šaurāks, un tieši tas ir svarīgākais.

Ko Vācija patiesībā iegūst

Vācija nesaņem kodolgalviņas, glabāšanas tiesības, palaišanas pilnvaras vai automātisku Francijas kodolgarantiju. Francijas atturēšana paliek nacionāla. Berlīne tiek ielaista nevis kodolspēkos, bet tajās nekodolmilitārajās sistēmās, kas aizsargā un atbalsta Francijas kodoloperācijas: iznīcinātāju eskortā, pretgaisa aizsardzībā, agrīnajā brīdināšanā, radaros un tālās darbības triecienu integrācijā ap pagaidu Rafale izvietojumiem (Telegraph, Boursorama/AFP). Pats Mercs atzina, ka Vācijas līdzdalības precīzā forma vēl jānoskaidro (Moneycontrol/AFP).

Šī atšķirība ir būtiska, jo Vācija jau piedalās NATO kodolieroču koplietošanas sistēmā. Tā ir ASV vadīta kārtība, kurā amerikāņu kodolieroči atrodas Eiropā, sabiedroto lidmašīnas trenējas tos nogādāt līdz mērķim, bet galīgā izmantošanas kontrole paliek Vašingtonai (Cambridge University Press). Francijas virziens pievieno otro slāni. Tas neaizstāj pirmo.

Rūpnieciskās neveiksmes aizlāpīšana

Laiks nav nejaušs. FCAS/SCAF, kopīgā Eiropas programma sestās paaudzes kaujas lidmašīnas izstrādei, nonākusi dziļās šaubās pēc tam, kad Dassault un Airbus šā gada sākumā nespēja atrisināt strīdu par vadību (DW). Kad Parīze un Berlīne nevar parādīt rūpniecisku vienotību, tās ķeras pie stratēģiska simbolisma.

Kodoljautājumu vadības grupa aizpilda šo tukšumu. Makronam tā ļauj atjaunot savu ideju par Francijas kodolatturēšanas sarunas paplašināšanu uz Eiropas sabiedrotajiem, vienlaikus saglabājot kontroli Parīzē. Mercam tā dod iespēju demonstrēt Vācijas iniciatīvu Eiropas aizsardzībā, neizejot ārpus NATO rāmja.

Elizejas pils nosauca arī praktiskus militārā darba virzienus: konvencionālos spēkus, precīzos triecienus un pretraķešu aizsardzību (Elizejas pils). Tātad vadības grupai ir uzdevumi, kas pārsniedz paziņojumu rakstīšanu. Atklāts paliek jautājums, vai tas pārtaps regulārās mācībās un integrētā plānošanā vai paliks komunikē līmenī.

Austrumeiropa nevis noraida, bet sarindo

Valstis, kuras Krievijas draudus izjūt vistiešāk, Francijas virzienu nenoraida. Tās to ierindo prioritāšu skalā.

Polija izveidojusi savu kodolsadarbības vadības grupu ar Franciju, un ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis nākotnes ASV lomu aprakstījis kā „kavalēriju aiz kalna”, nevis pastāvīgu kājnieku klātbūtni uz vietas (Bankier/PAP). Sākotnējās sarunas par pastāvīgām Francijas ieroču noliktavām Polijā šo interpretāciju pastiprina: Varšava Francijas atturēšanas dialogu uztver kā noderīgu papildu apdrošināšanu, nevis NATO aizvietotāju (Rzeczpospolita).

Lietuva grib visus pieejamos slāņus, bet stingrā hierarhijā: vispirms NATO un ASV garantijas, pēc tam pretgaisa un pretraķešu aizsardzība, un Francijas dialogs tikai tad, ja tas stiprina ķēdi no brīdinājuma līdz lēmumam un izvietotiem spēkiem (tv3.lt, vz.lt). Eiropā kopējā aina ir līdzīga: neviena frontes līnijas valdība Francijas iesaisti neatmet, bet neviena to neuzskata par ASV militārās jaudas aizvietotāju.

Baltijai un Polijai atturēšanas ticamība ir atkarīga no trim jautājumiem: kurš dod rīkojumu, kuri spēki to izpilda un cik ātri tie ierodas. Politiska deklarācija Ķelnē uz šiem jautājumiem neatbild.

Francijas un Vācijas kodoljautājumu vadības grupa ir politisks kanāls ar dažiem praktiska militārā darba elementiem. Tā labo divpusējo iespaidu pēc FCAS iestrēgšanas un dod austrumu flanga sabiedrotajiem vēl vienu konsultāciju slāni. Taču tā nerada Eiropas atturēšanas arhitektūru, un ārpus Parīzes neviens neizliekas, ka rada.

Ticamības pārbaude tagad jāiztur Mercam un Makronam: vai šīs mācības kļūs regulāras, vai komandķēdes tiks precizētas un vai konvencionālie spēki patiešām tiks izvietoti. Līdz tam Francija un Vācija ir parakstījušas solījuma vēstuli uz partnerības veidlapas, lai gan šī pati partnerība nupat nespēja vienoties par kaujas lidmašīnu.