Vācijai trūkst karavīru Lietuvai

Rūdninkos, uz dienvidiem no Viļņas, būvnieki pabeidz kazarmas, garāžas, štāba ēku un degvielas noliktavas militārajai bāzei, kurā paredzēts izvietot aptuveni 4 800 Vācijas karavīru (LRT). Projekts rit desmit mēnešus pirms grafika. Tā būs pirmā pastāvīgā NATO brigāde alianses Baltijas austrumu flangā, un tai pilna operacionālā gatavība jāsasniedz līdz 2027. gada beigām (deutschland.de). Taču saskaņā ar nopludinātiem Bundesvēra dokumentiem, par kuriem ziņojis Focus, daļai uz Lietuvu paredzēto vienību jūnija vidū personālsastāvs esot bijis mazāks par 30 % no plānotā. Trūkstot gandrīz 2 000 karavīru.

Lietuva bāzi piegādā. Vācijai grūtības sagādā karavīru piegāde.

Kāpēc pastāvīga klātbūtne ir svarīga

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā NATO sāka atteikties no modeļa, kurā pie robežas rotē nelielas kaujas grupas — daudznacionālas vienības, kas ierodas, trenējas un aizbrauc —, un pāriet uz smagāku spēku pastāvīgu izvietošanu frontes tuvumā (NATO). Loģika ir vienkārša: ja pietiekama kaujas jauda jau atrodas uz vietas, jebkurš uzbrukums nekavējoties iesaista vairākas sabiedroto valstis. Pastāvīga brigāde ātru pastiprinājumu solījumu aizstāj ar fizisku klātbūtni.

Lietuvas nauda jau ir ieguldīta

Viļņa Vācijas saistības uztver kā neatgriezeniskas. Lietuvas jaunais premjerministrs Mindaugs Sinkevičs brigādes uzņemšanu nosaucis par savas valdības „augstāko prioritāti” (DW, Investing/dpa). Finansiālās saistības jau ir fiksētas: Eiropas Investīciju banka, SEB un Swedbank atbalsta 369 milj. € aizdevumu paketi bāzes būvniekiem 15 gadu publiskās un privātās partnerības ietvarā (SEB, Sorainen). Pirmajiem Vācijas karavīriem bāzē jāierodas šoruden (LRT).

Robi ir Berlīnes pusē. Aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss turas pie 2027. gada termiņa, taču atzinis, ka esošo karavīru obligāta nosūtīšana uz Lietuvu var kļūt nepieciešama, ja nepieteiksies pietiekami daudz brīvprātīgo (The Munich Eye). Bundestāga bruņoto spēku komisārs Henings Ote apšaubījis, vai dienesta apstākļi Lietuvas misijā ir pietiekami pievilcīgi (Presse Augsburg). Vācijas aizsardzības izdevumi pieauguši aptuveni par 20 %, līdz 88,8 mljrd. €, taču šaurā vieta ir cilvēki, nevis budžets (deutschland.de).

No Vācijas problēmas līdz Baltijas atturēšanas problēmai

Personāla trūkums nepaliek Vācijas iekšējā lieta. Suvalku koridors ir šaura sauszemes josla starp Poliju un Lietuvu, ko no abām pusēm ierobežo Baltkrievija un Krievijas Kaļiņingradas apgabals (NATO Association). Pilna Vācijas brigāde uz ziemeļiem no šā koridora ļautu Polijai ticami sadalīt aizsardzības uzdevumus. Daļēji nokomplektēta brigāde nozīmē, ka Varšavai lielāka teritorija jāsedz pašai.

Polija jau rīkojas ar rezervi. 1. jūlijā tā izveidoja Robežas aizsardzības komponentu no četrām brigādēm austrumu robežas aizsardzībai, bet 2026. gadā tās Austrumu vairoga nocietinājumu programmai budžetā paredzēti vairāk nekā 652 miljoni zlotu (gov.pl, Defence24).

Tas pats raksts redzams plašāk Baltijā. NATO 2023. gada solījums nodrošināt reģionā rotācijas pretgaisa aizsardzību nav pastāvīgi īstenojies, jo aliansei trūkst sistēmu (LRT). Dānija pēc Latvijas lūguma īsā termiņā nosūtīja līdz 170 karavīriem uz NATO brigādi Latvijā (Berlingske). Ziemeļvalstu rotācijas var pastiprināt flangu un dot laiku. Tās nevar aizstāt pastāvīgi izvietotu smago brigādi.

Termiņš, kas tiek ieliets betonā

Brigāde nav atcelta. Lietuvā jau atrodas aptuveni 1 800 Bundesvēra karavīru. Formējums nesen piedalījās mācībās kopā ar 2 900 karavīriem un 800 transportlīdzekļiem no astoņām NATO valstīm (DVIDS). Taču smagā bruņutehnikas komponente daļēji joprojām bāzēta Vācijā un uz priekšu tiek pārvietota tikai mācībām. Atturēšana NATO jutīgākajā sauszemes koridorā joprojām balstās uz spēju krīzes brīdī ātri pārvietot spēkus, nevis uz to, ka tie jau atrodas vietā.

Rūdninki Vācijas solījumu pārvērš redzamā termiņā. Katrs būvniecības mēnesis padara grūtāk atliekamu jautājumu, uz kuru var atbildēt tikai Berlīne: vai 2027. gads nozīmēs reālu kaujas gatavību vai politisku mērķi, ko mēģinās pārvaldīt ap tukšām amata vietām. Ja ēkas aizpildīs daļēji nokomplektētas vienības, NATO būs ātrāk uzbūvējusi drošības sajūtu nekā gatavību.