Vācija maksā €8 miljardus par KNDS paritāti

Vācija maksās līdz 8 miljardiem eiro par 40 % līdzdalību KNDS — Francijas un Vācijas uzņēmumā, kas ražo tanku Leopard 2, haubici Caesar un lielu daļu Eiropas bruņutehnikas (Handelsblatt, n-tv). Francijai piederēs tāda pati 40 % daļa. 20. maijā noslēgtais darījums izveido divu valstu kontrolētu aizsardzības uzņēmumu, kura vērtība tiek lēsta ap 20 miljardiem eiro (Reuters). Pārvaldības modelis ir ļoti līdzīgs tam, kas vairāk nekā desmit gadus bremzēja Airbus.

Paritāte, kas jau paredz samazinājumu

Berlīnē vairākas nedēļas strīdējās par kontroli un cenu. Aizsardzības politikas stingrā spārna pārstāvji prasīja pilnu paritāti ar Parīzi, lai sargātu rūpniecisko zinātību un darbvietas. Finanšu puse deva priekšroku 30 % daļai: ar to saskaņā ar Nīderlandes uzņēmumu tiesībām pietiktu bloķējošai mazākuma pozīcijai, jo KNDS ir reģistrēts Nīderlandē, bet valstij nebūtu jāiegulda tik dziļi.

Koalīcijas kompromiss ir 40 % tagad un saistoša apņemšanās divu līdz trīs gadu laikā samazināt līdzdalību līdz 30 %. Abām valdībām balsstiesības paliek vienādas neatkarīgi no akciju daļas (Reuters).

Vācija akcijas pērk par biržas kotēšanas cenu no Vegmaņu un Bodes ģimenēm, kuru uzņēmums savulaik izstrādāja Leopard priekšteci un tagad no KNDS iziet pilnībā. KNDS šovasar plāno akciju kotēšanu gan Frankfurtē, gan Parīzē, publiskajiem investoriem piedāvājot aptuveni 20 % uzņēmuma (Defense News).

Cilvēks, kurš šo modeli reiz nojauca

KNDS priekšsēdētājs Toms Enderss lielu daļu karjeras Airbus vadībā pavadīja, risinot tieši šādas pārvaldības sekas. Francijas un Vācijas paritāte, ar kuru 2000. gadā izveidoja EADS, Airbus mātesuzņēmumu, radīja divu izpilddirektoru strupceļus un ražošanas krīzes. Tas beidzās ar A380 programmas problēmām.

2013. gadā Enderss panāca reformu, kas samazināja valstu līdzdalību un koncentrēja vadības pilnvaras. Tagad viņš vēro, kā abas valdības atjauno konstrukciju, kuru pats bija demontējis. Publiski viņš norādījis, ka 80 % kopīga valsts īpašuma „var būt tikai sākums. Mērķim jābūt būtiski samazināt valsts līdzdalību laika gaitā” (MarketScreener).

Pēdējais divpusējais projekts, kas vēl stāv

Darījums nāk brīdī, kad Francijas un Vācijas aizsardzības sadarbībai gandrīz vairs nav citu taustāmu rezultātu. FCAS/SCAF, kopīgā sestās paaudzes iznīcinātāja programma, kurai jāaizstāj Rafale un Eurofighter, faktiski apstājās pēc tam, kad Dassault 22. aprīlī pārtrauca sarunas ar Airbus (Opex360). MGCS, iecerētajam nākamās paaudzes tankam, joprojām nav parakstītu izstrādes līgumu; sākotnējais 2035. gada mērķis ir pārbīdīts uz 2040.–2045. gadu (Army Recognition).

Abas puses jau būvē nacionālas rezerves iespējas. Vācijas karteļu iestāde apstiprināja paplašinātu Rheinmetall un KNDS Deutschland kopuzņēmumu, kam līdz desmitgades beigām jāizstrādā pagaidu „Leopard 3” (MarketScreener). Francijas Nacionālā asambleja aprīlī nobalsoja par iespēju izvērtēt pilnīgu atteikšanos no MGCS par labu tikai Francijā izstrādātam pagaidu tankam (Assemblée nationale).

Iepriekšējās Francijas un Vācijas aizsardzības nozares apvienošanās bieži gājušas pa šo pašu trajektoriju: sākumā tiek izsludināta paritāte, pēc tam rodas strupceļš, bet paralēli klusi top nacionālas programmas. Formāla šķiršanās parasti pienāk piecus līdz desmit gadus pēc politiskās vienošanās.

Ko paritāte neatrisina

Lielākais neatrisinātais jautājums ir ieroču eksports. Berlīne vairākkārt piemērojusi stingrākus ierobežojumus nekā Parīze, tostarp bloķējot piegādes Saūda Arābijai, kuras Francijas industrija vēlējās turpināt. Francijas pieeja ir pielaidīgāka.

2019. gada divpusējais eksporta līgums paredz, ka viena valsts nevar bloķēt pārdošanu, ja tās komponentes veido mazāk nekā 20 % no sistēmas vērtības. Taču Leopard 2 gadījumā vācu saturs būtībā ir pati sistēma. Nav publiskota vienošanās, kas paskaidrotu, kā divi vienlīdzīgi akcionāri uzņēmuma iekšienē risinās eksporta strīdus.

Kotēšanu apēno vēl viens risks. KNDS 29. aprīlī sāka iekšēju izmeklēšanu par 1,89 miljardu eiro vērtiem senākiem līgumiem ar Kataru, kuros ir aizdomas par korupciju Leopard 2 un haubiču darījumos pirms apvienošanās (KNDS). Auditētie 2025. gada finanšu pārskati joprojām nav publicēti.

Kad kopīgais iznīcinātājs ir apstājies un nākamais tanks kavējas par desmitgadi, Vācija un Francija piesien sevi uzņēmumam ar 23,5 miljardu eiro pasūtījumu portfeli (Defense News) un korupcijas izmeklēšanu. Enderss šo pārvaldības modeli jau ir redzējis. Iepriekšējā reizē tā labošanai vajadzēja trīspadsmit gadus.