Vācija piedāvā €90 billion Kijivai

Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefūls pagājušajā nedēļā rosināja NATO dalībvalstīm kopīgi uzņemties 90 miljardu eiro divpusējās militārās palīdzības saistības Ukrainai — tikpat, cik aprīlī apstiprinātais ES aizdevums. Trīs dienas pirms šā priekšlikuma piecas no alianses lielākajām ekonomikām apturēja daudz pieticīgāku obligāto palīdzības slieksni. Tāpēc Eiropas drošības politikā paliek viens neatrisināts jautājums: cik daudz valdības patiesībā ir gatavas maksāt par to, ko pašas sauc par Ukrainas vajadzībām.

Priekšlikums un veto

NATO ārlietu ministru sanāksmē Helsingborgā 22.–23. maijā Vādefūls izklāstīja savu aprēķinu. ES 90 miljardu eiro Ukrainas atbalsta aizdevums, ko Padome 23. aprīlī apstiprināja pēc Ungārijas veto sabrukuma (Kyiv Independent), sedz aptuveni divas trešdaļas no Ukrainas finansējuma vajadzībām 2026.–2027. gadā. NATO mītnē atlikušais robs tiek lēsts ap 40 miljardiem eiro (N-TV). Vādefūla ideja paredz, ka sabiedrotie šo summu nosegtu ar saistībām, kas svērtas pēc IKP, bet ASV no shēmas būtu skaidri izslēgtas (Stern).

Laiks priekšlikumam bija neērts. NATO ģenerālsekretārs Marks Rite tikko bija piedāvājis paralēlu modeli: visām 32 dalībvalstīm militārajai palīdzībai Ukrainai būtu jāatvēl 0,25 % no IKP. Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, Spānija un Kanāda šo priekšlikumu nobloķēja. To atbalstīja tikai septiņas valstis (Euromaidanpress, Babel.ua). Rite publiski atzina: „Nedomāju, ka tas tiks piedāvāts” jūlija samitā Ankarā (EU Perspectives). Robežšķirtne lielā mērā sakrīt ar valstu budžeta svaru. Nīderlande, Polija, Baltijas valstis un Ziemeļvalstis 0,25 % slieksni jau sasniedz, taču daudzas no tām NATO mērogā ir mazākas ekonomikas. Piecas valstis, kas iebilda, ir starp lielākajām.

Kam nonāk nauda

ES aizdevums Kijivai ir bezprocentu. Tā atmaksu paredzēts sasaistīt ar Krievijas kara reparācijām, ko Maskava noraida. Ja reparācijas nekad netiks samaksātas, izmaksas paliks ES nodokļu maksātājiem (Verkhovna Rada). Eiropas Komisija 20. maijā parakstīja izmaksu memorandu, atverot ceļu pirmajai 3,2 miljardu eiro daļai, kas gaidāma jūnija vidū (EEAS). Nauda paredzēta gan militārajai palīdzībai, gan civilā budžeta atbalstam, lai Ukrainas valsts aparāts varētu darboties paralēli armijai.

Klauzula „Ražots Eiropā” prasa, lai vismaz 65 % aizsardzības produktu nāktu no ES, Eiropas Ekonomikas zonas vai Ukrainas ražotājiem (defenceukraine.com, GTAI). Tas aizsargā Eiropas piegādes ķēdes. Vienlaikus tas novirza pasūtījumus uz kontinenta lielākajiem bruņojuma ražotājiem.

Rumānija parāda, kā šis mehānisms darbojas praksē. Tās parlaments apstiprināja 8,33 miljardu eiro vērtus no ES finansētus aizsardzības līgumus par Lynx kājnieku kaujas mašīnām, pretgaisa aizsardzības sistēmām un munīcijas rūpnīcu (Marketscreener). Galvenā darbuzņēmēja loma nonāca Vācijas Rheinmetall, lai gan Bukareste sākotnēji solīja „gandrīz 100 %” vietējo ražošanu. Polijas piemērs ir citāds: premjerministrs Donalds Tusks apgalvo, ka Vācijas rūpniecība saņem tikai 0,37 % no Polijas programmas (GTAI). Tātad 65 % noteikums notur aizsardzības naudu Eiropā, bet ieguvumus starp valstīm sadala nevienmērīgi.

Tā pati klauzula ierobežo arī to, cik daudz ES aizdevuma naudas var nonākt Ukrainas rūpnīcās, ja to produkti neatbilst izcelsmes prasībām. Ukrainas aizsardzības rūpniecības jauda no 1 miljarda dolāru 2022. gadā ir izaugusi līdz prognozētiem 55 miljardiem dolāru 2026. gadā, taču izmantoti tiek tikai 43 % no šīs jaudas (CBS News). Šaurā vieta nav ražošanas spēja, bet pasūtījumi.

Pēc 2027. gada — kritums

90 miljardi eiro ir divu gadu tilts. Eiropas Komisijas piedāvātajā 2028.–2034. gada budžetā Ukrainai paredzēti aptuveni 88,9 miljardi eiro septiņiem gadiem. Eiropas Parlamenta pasūtīts pētījums faktiskās atjaunošanas vajadzības vērtē 196,5 miljardu eiro apmērā desmitgadē (EU News Italy). Nākamajam daudzgadu budžetam Eiropadomē vajadzēs vienprātību, tātad veto tiesības būs katrai dalībvalstij. Tas ir tas pats mehānisms, kas pašreizējo aizdevumu aizkavēja četrus mēnešus, kamēr Ungārija turēja savu iebildumu.

Arī Vācija pati plāno samazinājumu. Tās apstiprinātajā 2027. gada budžetā Ukrainai paredzēti 11,6 miljardi eiro, bet no 2028. gada summa krītas līdz 8,5 miljardiem eiro gadā (Euromaidanpress). Vādefūls sabiedrotajiem prasa vairāk brīdī, kad Berlīne pati budžetā ieplāno mazāk. Jūlija NATO samits Ankarā parādīs, vai šie skaitļi kļūs par saistošām saistībām. Līdzšinējā aritmētika mudina uz piesardzību: valstis, kas ir gatavas maksāt, ir par mazu, bet valstis, kuru maksājumi izšķirtu rezultātu, atsakās sevi juridiski piesaistīt.