Vācija riskē ar €2.5bn degvielas atlaidē

Vācijas autovadītājs, uzpildot 50 litrus benzīna, par vienu bāku varētu ietaupīt ne vairāk kā 8,50 €. Tā ir maksimālā, nevis garantētā summa. 18. septembrī federālā valdība un visas 16 federālās zemes vienojās par Energiesteuer — fiksētā akcīzes nodokļa par katru degvielas litru — samazināšanu par 14 centiem (Bundesregierung, ZDF). Tā kā PVN tiek aprēķināts arī no akcīzes nodoklī iekļautās cenas, kopējais ietaupījums būtu aptuveni 17 centi par litru.

Valsts budžetam tas nozīmētu aptuveni 2,5 mljrd. € mazākus ieņēmumus, kas tiktu sadalīti vienādās daļās starp Berlīni un federālajām zemēm (Bundesregierung, ZDF). Taču vienošanās ir politiska, nevis juridiski saistoša. Bundestāgs likumprojektu vēl nav pieņēmis, balsojums nav ieplānots, un minētais 1. oktobra sākuma datums pagaidām ir tikai iecere (Bundestag).

Valdība sedz visas izmaksas, bet autovadītāji var nesaņemt visu atlaidi

Pat pēc pasākuma ieviešanas visi 17 centi līdz degvielas uzpildes stacijai var nenonākt. Kad Vācija 2022. gada vasarā piemēroja lielāku akcīzes samazinājumu, ifo Institute secināja, ka degvielas uzpildes stacijas pircējiem nodeva tikai daļu no atlaides (ifo Institute). Degvielas izmaksas, valūtu kursi un mazumtirgotāju peļņas maržas mainās katru dienu, tāpēc nodokļa samazinājuma ietekmi atsevišķi izmērīt nav iespējams. To atzinis arī Vācijas konkurences uzraugs Bundeskartellamt (Bundeskartellamt).

Tā ir būtiskākā paketes problēma. Valdība atsakās no visiem 2,5 mljrd. € neatkarīgi no tā, cik liela atlaide nonāk pie pircējiem. Ja degvielas uzpildes stacijas daļu samazinājuma patur, palielinot savas maržas, autovadītāji saņem mazāku atvieglojumu, bet nodokļu maksātāji tik un tā finansē visu pasākumu. Neatdotā daļa kļūst par ieguvumu tam, kurš to patur, savukārt izmaksas jebkurā gadījumā sedz budžets.

Atvieglojums par litru ir proporcionāls patēriņam. Visvairāk eiro ietaupītu autoparku īpašnieki, mājsaimniecības ar vairākām automašīnām un tāli braucoši darba ņēmēji. Cilvēki, kuri nebrauc ar automašīnu, neko nesaņemtu. Francijas Cour des comptes — valsts revīzijas iestāde — pētīja līdzīgu universālu degvielas atlaidi, kas izmaksāja 7,6–8 mljrd. €, un secināja, ka tā nebija mērķēta pietiekami precīzi: lielāku patēriņu mājsaimniecības saņēma lielāku daļu no kopējā atbalsta (Cour des comptes).

Stingrs cenu griestu mehānisms var apturēt importu

Ambiciozākā paketes daļa pagaidām pastāv galvenokārt uz papīra. Berlīnei uzdots līdz 2027. gada janvārim vienoties ar naftas nozari par pagaidu cenu griestiem, aptuveni pēc Beļģijas vai Luksemburgas modeļa. Maksimālā cena, tās aprēķina formula un uzraudzības iestāde vēl nav noteiktas (Bundesregierung, BR).

Modeļa izvēlei būs liela nozīme. Nodokļa samazinājums piegādātājiem ļauj brīvi noteikt cenu atbilstoši degvielas izmaksām, bet valdība iekasē mazāk nodokļu. Cenu griesti šo kārtību maina. Ja noteiktā maksimālā cena nokrīt zem summas, kas stacijai jāmaksā par nākamo degvielas litru, katrs pārdošanas darījums rada zaudējumus. Tad importētāji kravas novirza uz tirgiem, kuros cenu ierobežojuma nav.

Ungārija izmēģināja fiksētu cenu griestu modeli. 2021. gada novembrī tā iesaldēja benzīna un dīzeļdegvielas cenu pie 480 forintiem par litru. 2022. gada cenu maksimuma laikā tas autovadītājiem ļāva ietaupīt aptuveni 200–300 forintus par litru (ECB, AP). Taču importētājiem vairs nebija izdevīgi pārdot degvielu ar zaudējumiem. Sekoja pārdošanas limitu ieviešana, degvielas uzpildes staciju slēgšana un rindas. Ungārija cenu griestus atcēla 2022. gada 6. decembrī, un cenas nekavējoties pieauga.

Beļģijas modelis ir mazāk riskants, jo maksimālo cenu katru dienu pārrēķina, balstoties uz reģionālo vairumtirdzniecības cenu, tādējādi saglabājot izplatīšanas maržas un ierobežojot mazumtirdzniecības uzcenojumu (Le Monde). Griesti paaugstinās, kad aug vairumtirdzniecības izmaksas — tieši tad, kad mājsaimniecībām aizsardzība pret cenu kāpumu ir visvairāk vajadzīga.

Lētāka degviela Vācijā pārvilina pircējus pāri robežai

Ja akcīzes samazinājums tiešām nonāks līdz degvielas uzpildes stacijām, to izjutīs arī kaimiņvalstis. Nīderlandē dīzeļdegvielas cena 18.–19. septembrī bija aptuveni 2,81 € par litru, bet Vācijā — ap 2,47 € (NRC). Nīderlandes pierobežas staciju īpašnieki jau brīdinājuši par klientu aizplūšanu (Gelderland). Katrs pāri robežai nopirktais litrs pārceļ akcīzes un pārdošanas nodokļa ieņēmumus uz citu valsti.

Paketei ir konkrētas fiskālās izmaksas, bet autovadītāju ietaupījums nav garantēts. Cenu griestiem, par kuriem notikusi lielākā politiskā diskusija, nav noteikta aprēķina formula. Būtiskākais secinājums ir vienkāršs: Vācija zaudēs 2,5 mljrd. € neatkarīgi no tā, vai autovadītāji degvielas uzpildes stacijā saņems visu solīto atvieglojumu.