Vācijas aizsardzībai trūkst 11 mljrd. €

Vācijas konstitūcijas grozījumi aizsardzības izdevumu finansēšanai ar aizņēmumiem darbojas tieši tā, kā paredzēts. Problēma ir pašā regulējumā. Berlīne 2025. gadā aizņēmās 28,6 miljardus eiro, uz kuriem neattiecās parādu bremze — noteikums, kas ierobežo federālās valdības ikgadējos aizņēmumus. Taču kritērijiem atbilstošie drošības izdevumi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga tikai par 17,6 miljardiem eiro (FAZ, Die Zeit). Vadošais Vācijas ekonomikas pētniecības centrs Ifo lēš, ka aptuveni 11 miljardu eiro starpību veido agrākie izdevumi, kurus tagad drīkst finansēt ar aizņēmumiem. Tādējādi nodokļu ieņēmumus var izmantot citām budžeta vajadzībām. Pie līdzīga secinājuma neatkarīgi nonākusi Bundesbank: aizņēmumi, ko pieļauj jaunie aizsardzības un infrastruktūras noteikumi, pārsnieguši patiesi papildu izdevumus un palīdzējuši aizpildīt kopējā budžeta robus (Bundesbank).

Nav konstatēts, ka aizņemtā nauda būtu aizplūdusi no aizsardzības budžeta. Runa ir par fiskālo aizstāšanu, nevis līdzekļu novirzīšanu.

Kā atskaites punkts rada brīvus līdzekļus

2025. gada martā pieņemtie konstitūcijas grozījumi noteica, ka uz federālajiem drošības izdevumiem virs 1 % no IKP Vācijas parādu bremze neattiecas. Atbrīvojums aptver piecas jomas: aizsardzību, civilo aizsardzību, izlūkošanu, kiberdrošību un palīdzību valstīm, kurām uzbrukts (Bundestag).

Slieksnis tika noteikts zemāk par summu, ko Vācija šīm jomām jau tērēja. Tāpēc Berlīne uzreiz varēja ar aizņēmumiem finansēt esošos izdevumus, neieguldot nevienu papildu eiro jaunās militārajās spējās. Finanšu ministrijas nostāja no juridiskā viedokļa ir pamatota: katrs aizņemtais eiro atbilda konstitūcijā noteiktajai formulai. Ifo vērtē citu jautājumu — aizņēmumiem būtu jārada papildu drošības spējas, nevis jāaizstāj nodokļu ieņēmumi, ar kuriem tie paši izdevumi tika segti iepriekš (Ifo).

Abi secinājumi ir savienojami. Aizņēmumi atbilda likumam, taču aptuveni 38,5 % no summas, uz kuru neattiecās parādu bremze, nenodrošināja aizsardzībai neko jaunu (FAZ).

Lietuva kā izpildes pārbaude

Vācija var norādīt arī uz reālu progresu iepirkumos. Militārajiem iepirkumiem 2025. gadā iztērēts par 4,53 miljardiem eiro vairāk, tostarp munīcijai — par 2,32 miljardiem eiro vairāk (Die Zeit). Uzlabojusies arī 2022. gadā Bundesvēra modernizācijai izveidotā 100 miljardu eiro speciālā fonda apguve: no 3,5 % 2022. gadā līdz 84 % 2024. gadā (French Treasury).

Uzskatāmākais pārbaudījums tam, vai aizņemtā nauda pārtop nokomplektētās un apgādātās vienībās, ir Vācijas 45. bruņotā brigāde Lietuvā — Berlīnes galvenais ieguldījums NATO austrumu flanga aizsardzībā. Brigādes pakļautībā dienē aptuveni 1 700 cilvēku, taču šajā skaitā ietilpst jau iepriekš Lietuvā izvietotā NATO kaujas grupa ar vairāk nekā 1 000 rotācijas kārtībā dienošu karavīru. Tāpēc nevar uzskatīt, ka Lietuvā no jauna izvietoti 1 700 karavīru (Bundeswehr, LRT). Smago tanku un mehanizētos bataljonus no Vācijas paredzēts pārvietot tikai 2027. gadā. Līdz 2026. gada augustam ar brīvprātīgajiem bija aizpildīti vien 60 % no brigādes galīgajā struktūrā paredzētajām amata vietām (Lrytas).

Lietuva savukārt tērē 1,33 miljardus eiro bāzes infrastruktūrai, kas vajadzīga pilnas brigādes uzņemšanai (Lithuanian Defence Ministry).

Fiskālā aizstāšana un brigādes personāla trūkums pastāv vienlaikus, taču pierādījumu par cēloņsakarību nav. Rekrutēšanas grūtībām, iepirkumu termiņiem un rūpniecības jaudu ierobežojumiem katram ir savi iemesli. Šo faktu pretstatījums tomēr parāda atšķirību starp konstitūcijā piešķirtajām aizņemšanās iespējām un Vācijas spēju šo naudu pārvērst kaujas gatavās vienībās.

Kāpēc sabiedrotie nevar to ignorēt

Vācijas spēja izpildīt saistības ietekmē arī sabiedrotos. Visas trīs Nīderlandes kaujas brigādes ir integrētas Vācijas divīzijās. Mācībās Fighter Lion 2026 kopīgas operācijas trenēja vairāk nekā 7 000 Vācijas un Nīderlandes karavīru (Defensie Dichtbij, Bundeswehr). Mācībās sadarbība darbojas. Ilgstošā karadarbībā vēl nav pārbaudīts, vai Nīderlandes brigādes var paļauties uz tām nepieciešamo Vācijas vadības un loģistikas sistēmu.

Kā rakstījām pagājušajā nedēļā, federālie revidenti brīdināja, ka Vācijas valsts parāds līdz 2030. gadam var sasniegt vismaz 3 triljonus eiro, bet ikgadējie procentu maksājumi — 80,7 miljardus eiro (Bundestag). Fiskālās iespējas nav neierobežotas, un procentu izdevumiem ar laiku būs jākonkurē ar aizsardzību par vietu tajā pašā budžetā.

Vācija ir pierādījusi, ka tās aizņēmumi atbilst konstitūcijai. Tā vēl nav pierādījusi, ka visa jaunā fiskālā telpa radījusi papildu militārās spējas ar nokomplektētu personālu un nepieciešamo aprīkojumu. Par rezultātu savā jomā jāatbild valdībai, Aizsardzības ministrijai, Bundesvēra iepirkumu pārvaldei un Bundestāga Budžeta komitejai, kas apstiprina ikgadējos izdevumus un uzrauga to izpildi. 11 miljardi eiro ir Ifo aplēse par aizstāto finansējumu, nevis izsekots naudas zudums. Taču sabiedrotajiem, kuri savus aizsardzības plānus balsta Vācijas saistībās, ar juridisku atbilstību nepietiek. Viņiem vajadzīgi bataljoni.