Vācijas fonds nedod jaunas investīcijas

Vācijas 500 miljardu eiro infrastruktūras fonds nav naudas kaudze valsts kasē. Tas ir aizņemšanās griests, kas 2025. gada martā ierakstīts konstitūcijā un ļauj federālajai valdībai divpadsmit gadu laikā finansēt ceļus, dzelzceļu, slimnīcas un klimata projektus ar jaunu parādu. Šis parāds neietilpst Vācijas parastajos aizņemšanās ierobežojumos jeb tā dēvētajā parāda bremzē, kas federālās valdības strukturālo deficītu ierobežo līdz 0,35 % no IKP (Bundestag WD 4-032-26). Procentu maksājumus sedz federālais budžets. Parāda atmaksa jāsāk ne agrāk kā 2044. gadā.

Naudas sadalījums ir šāds: 300 mljrd. € federālajām investīcijām, 100 mljrd. € zemju un pašvaldību vajadzībām un 100 mljrd. € Klimata un pārveides fondam (BMF FAQ, Bundesregierung). Summa izskatās liela. Pirmā gada rezultāti — daudz pieticīgāki.

Aizņemta nauda, kas aizstāja vecos tēriņus

2025. gadā valdība caur fondu aizņēmās 24,3 mljrd. €. Taču federālās investīcijas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga tikai par 1,3 mljrd. € (ifo). Ifo institūts secināja, ka 95 % jaunā parāda nav finansējuši papildu infrastruktūru. Tie aizstājuši izdevumus, kas jau bija paredzēti parastajā budžetā. IW ekonomikas institūts, izmantojot citu metodi, šo īpatsvaru novērtēja ar 86 % un konstatēja, ka aptuveni 12 mljrd. € vienkārši pārcelti no pozīcijām, kuras iepriekš segtu regulārais budžets (Tagesschau).

Mehānisms ir vienkāršs. Likums paredz, ka parastajā budžetā investīciju īpatsvaram jāpaliek virs 10 %, lai varētu izmantot fonda līdzekļus. 2026. gadam valdība uzrāda 10,5 % — tieši virs sliekšņa (BMF Sollbericht 2026). Bundesbanka norādīja uz problēmu: šis rādītājs virs 10 % bija jau pirms fonda izveides (Bundesbank). Tātad valdība formāli izpilda pašas noteikto juridisko testu, vienlaikus pārvietojot vecus tēriņus uz jauno instrumentu un atbrīvojot vietu parastajā budžetā citiem izdevumiem.

Finanšu ministrija šādu interpretāciju noraida. Tās 2026. gada aprīļa analīzē apgalvots, ka 168,3 mljrd. € no 2025.–2028. gadā plānotajām fonda investīcijām esot patiesi papildu ieguldījumi — aptuveni 95 % no kopējā apjoma (BMF April 2026). Taču ministrija skaita plānotos piešķīrumus. Kritiķi skaita, kas faktiski mainījies ekonomikā. Vācijas federālā revīzijas iestāde Bundesrechnungshof nostājās kritiķu pusē, kā redzamu pārsaukšanas piemēru minot aptuveni 16 mljrd. € dzelzceļa būvniecības dotācijām 2026. gadā: izdevumi jau bija paredzēti, bet tagad pārklasificēti kā fonda finansējums (Handelsblatt).

Līdz 2026. gada jūlija beigām bija izmaksāti 51,1 mljrd. €, aptuveni desmitā daļa no kopējā fonda apjoma (Zeit).

Kāpēc pārējā Eiropa seko līdzi

Ja fonds galu galā pārvērtīsies reālos būvniecības pasūtījumos, ieguvējas būs arī Vācijas kaimiņvalstis. Aptuveni 28 % Polijas eksporta nonāk Vācijā, galvenokārt rūpniecības komponentes, tāpēc īsts infrastruktūras būvniecības vilnis dotu pasūtījumus arī Polijas piegādātājiem (Rzeczpospolita). Bundesbanka lēš, ka infrastruktūras un aizsardzības tēriņi kopā 2025.–2028. gadā varētu palielināt Vācijas IKP par aptuveni 1,3 procentpunktiem (Bundesbank).

Taču asākais pārrobežu jautājums ir politisks. Vācija ir izveidojusi konstitucionālu ceļu apkārt pašas fiskālajiem ierobežojumiem, vienlaikus paliekot viena no skaļākajām balsīm pret ES mēroga noteikumu mīkstināšanu. Francija šo modeli nevar vienkārši atkārtot. Tā jau atrodas ES pārmērīga budžeta deficīta procedūrā, par desmit gadu obligācijām maksā 4,10 % pret Vācijas 3,25 %, un valsts parāda starpība pārsniedz 50 procentpunktus no IKP (Le Monde, Sénat). Itālijas finanšu ministrs Džankarlo Džordžeti šo asimetriju formulēja tieši: ja ES pieļauj aizņemšanās elastību aizsardzībai, tā pati loģika jāattiecina arī uz enerģētisko drošību (ANSA). Vācija var lēti aizņemties prioritātēm, kuras pati definē kā stratēģiskas. Valstīm ar lielāku parādu tas pats mēģinājums izmaksā dārgāk, jo investori prasa augstākas procentlikmes.

Fonds ir reāls likums ar reālu konstitucionālu pamatu. Joprojām nav pierādīts, ka tas radīs patiesi jaunas investīcijas tādā mērogā, kādu paredz aizņemšanās apjoms. 2025. gadā 24 mljrd. € jauna parāda deva aptuveni 1–2 mljrd. € papildu tēriņu. Ja 2026. gadā atkārtosies tas pats modelis, Vācija būs izveidojusi sarežģītu juridisku konstrukciju lielai aizņemšanās programmai, bet ceļi, tilti un dzelzceļš mainīsies krietni lēnāk, nekā rāda parāda skaitļi.