Damen prasa Vācijai €4.7bn par F126

Vācija jūnijā izbeidza F126 fregatu programmu, taču līdz ar karakuģu būves pārtraukšanu izmaksu strīds nebeidzās. Nīderlandes kuģubūves uzņēmums Damen, ar kuru bija noslēgts līgums, apgalvo, ka Berlīnei par atkāpšanos no projekta tam pienākas aptuveni 4,7 mljrd. € (Reuters via n-tv, NOS). Damen apstiprinājis, ka prasību nosūtījis, taču tās summu nav apstiprinājis. Šis skaitlis minēts advokāta vēstulē, nevis tiesas nolēmumā.

Ja pasūtītājs pārtrauc lielu pasūtījumu pusceļā, jāsamaksā par jau sagriezto tēraudu un piegādātajām iekārtām. To, kam jāmaksā, nosaka līgums un tas, kura puse to pārkāpusi. Damen advokāts Pēters Gauvailers uzskata, ka Berlīne projektu izbeigusi bez juridiska pamata. Pēc šādas interpretācijas valstij jāapmaksā jau paveiktais darbs un jāsedz kuģubūvētāja saistības pret citām pusēm (NOS).

Gauvailers atsaucas arī uz 2024. gadu, kad Vācija izmantoja līgumā paredzētās izvēles tiesības pasūtīt vēl divus kuģus, lai gan jau zināja par kavējumiem (Handelsblatt). Viņaprāt, tas padara valdību daļēji atbildīgu par termiņu kavēšanos. Papildu pasūtījums var vājināt Berlīnes pozīciju, taču pats par sevi nepierāda, kura puse izraisīja kavēšanos.

Berlīne sniedz pretēju versiju. Kad 24. jūnijā Vācijas Aizsardzības ministrija izbeidza programmu, tā paziņoja, ka Damen esot norādījis: vairs nespējot ievērot saskaņotos termiņus un finanšu nosacījumus. Ministrija piebilda, ka pirmo kuģi līdz 2028. gada vidum pabeigt vairs neesot reāli (Vācijas Aizsardzības ministrija). Aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss saka, ka Damen par darbu turpināšanu prasījis, lai kuģubūvētāju pasargātu no visām prasībām par zaudējumu atlīdzināšanu, un viņš tam atteicies piekrist (Reuters via n-tv). Pistoriuss noraida Damen pārmetumus un saka, ka Vācija savukārt varētu no kuģubūvētāja prasīt aptuveni 2,3 mljrd. € (Die Zeit).

Samaksātā summa vēl nav zaudējumi

Apritē ir trīs dažādas summas, un katra atbild uz citu jautājumu. Pirmā ir līdz šim samaksātais. Pistoriusa vērtējumā tie ir aptuveni 2,3 mljrd. € (Correctiv). Par šo naudu iegādātas korpusu sekcijas, dzinēji, zobratu pārvadi un radaru iekārtas. Daļu no iegādātā vēl varētu izmantot, pārdot vai ieskaitīt galīgajā norēķinā, tāpēc visa summa nav obligāti zaudēta.

Otrā summa ir kuģu pabeigšanas izmaksas; tā izskaidro, kāpēc Berlīne projektu pārtrauca. Vācijas Aizsardzības ministrija norāda, ka kuģu būvei Vācijas kuģubūvētavā NVL tika apspriesti aptuveni 15,2 mljrd. € (Vācijas Aizsardzības ministrija). Šajā summā bija ietverta tikai būvniecība. Pieskaitot iepriekš paveiktos darbus un atbalsta līgumus, Vācijai būtu nācies finansēt vairāk nekā 18 mljrd. €, norāda ministrija (Vācijas Aizsardzības ministrija). Ne viena, ne otra summa nenozīmē zaudējumus. Tās rāda turpmāko rēķinu, ko Vācija nolēma neuzņemties.

Trešā summa ir abu pušu juridiskās prasības. Damen prasība un iespējamā Vācijas pretprasība ir sākotnējās pozīcijas strīdā. To starpība nav summa, par kuru puses būtu vienojušās.

Kam jāsedz izmaksas

Berlīne jau pasūtījusi aizstājējkuģus. 2026. gada 8. jūlijā Bundestāga budžeta komiteja apstiprināja četru mazāku MEKO A-200 fregatu iegādi no ThyssenKrupp Marine Systems (TKMS) par aptuveni 6,3 mljrd. € (Die Zeit). TKMS šis pasūtījums nodrošina konkrētu darba apjomu. Tā kā jaunie kuģi ir mazāki, to cena pati par sevi neparāda, vai F126 atcelšana ļāva ietaupīt.

Pasūtījums automātiski nenonāk pie kuģubūvētavām, kas ražoja F126 detaļas. Peene-Werft kuģubūvētava Volgastā, kas izgatavoja pakaļgala sekcijas, nodarbināja gandrīz 500 cilvēku, un tās darbs bija nodrošināts tikai līdz 2027. gada vasarai, vēsta NDR.

F126 atcelšana skāra arī Francijas uzņēmumu Thales, kas piegādāja radarus, sensorus un kaujas vadības sistēmas. Uzņēmums uzrādīja aptuveni 450 milj. € vienreizēju ārkārtas izmaksu (Thales). Tā ir vienreizēja grāmatvedības izmaksu pozīcija, kas samazina uzrādīto peļņu. Thales norāda, ka lielākā daļa šīs summas nenozīmē tūlītēju naudas aizplūšanu no uzņēmuma.

Vācija ir apņēmusies iegādāties aizstājējkuģus, bet rēķins par F126 programmas izbeigšanu joprojām ir strīda jautājums. Ne Damen prasība, ne iespējamā Berlīnes pretprasība neparāda galīgos zaudējumus. Tie būs atkarīgi no tā, kāda vērtība vēl būs jau iegādātajām iekārtām un kādus nosacījumus noteiks vienošanās vai tiesa. Ja Vācija zaudēs strīdā par līgumu, nodokļu maksātājiem papildus četru jauno kuģu cenai būs jāsedz arī atcelto fregatu izmaksas.