Vācijas elektroenerģijas cena krietni pārsniedz Zviedrijas cenu

One European auction meets the narrow limits of its cables.
Attēla kompozīcija · tobriefPirmdien, 2026. gada 9. novembrī, Vācijā piegādājamās elektroenerģijas vairumcena vidēji bija 345,64 €/MWh. Megavatstunda ir mērvienība, kurā tirgo elektroenerģiju (cenu salīdzinājums starp valstīm). Zviedrijas ziemeļu SE2 cenu zonā vidējā cena tajā pašā dienā bija 6,10 €/MWh (Ziemeļvalstu un Baltijas cenu zonas). Abas valstis tirgo elektroenerģiju vienotā Eiropas izsolē, tomēr cenas krasi atšķīrās.
Tās ir nākamās dienas cenas, ko nosaka izsolē dienu pirms piegādes. Cenā iekļauta tikai pati elektroenerģija, bez tīkla maksas un nodokļiem, tāpēc tā nav summa, ko maksā mājsaimniecība. Arī dienas gaitā cenas būtiski mainījās: kādā ceturtdaļstundā vakarā Vācijā izsoles cena sasniedza 653,38 €/MWh (Vācijas tirgus apskats).
Kā vienota izsole rada dažādas cenas
Eiropā šo izsoli rīko, sasaistot elektroenerģijas tirgus. Vienots aprēķins vienlaikus nosaka cenas visās valstīs un ļauj lētākajām zonām pārdot elektrību dārgākajām, līdz starp tām esošie kabeļi sasniedz savu jaudas robežu. Kad starpsavienojums ir pilnībā noslogots, abās tā pusēs veidojas atšķirīgas cenas.
Katrā zonā cenu nosaka dārgākā elektrostacija, kas vēl vajadzīga pieprasījuma segšanai, un šo cenu saņem visi pārdevēji. Lielā Eiropas daļā šo pēdējo nepieciešamo staciju bieži darbina ar gāzi, tāpēc gāzes cena ietekmē arī elektroenerģijas tirgu. Pirmdien gāze bija dārga: Nīderlandes etalona līguma cena sasniedza 86,50 €/MWh (The Guardian).
Vācijai laikapstākļi maz palīdzēja. Prognozētais vēja enerģijas ražošanas apjoms bija aptuveni 1 555 MW jeb tikai 2,3 % no uzstādītās jaudas (Vācijas vēja enerģijas prognoze). Tā ir prognoze, nevis uzskaite par to, kuras stacijas darbojās vai kura noteica cenu. Elektroenerģija gan plūda arī no ārvalstīm: plkst. 17:45 Vācija bija neto importētāja ar 7,103 GW (Vācijas plūsmu informācijas panelis). Šie dati parāda pārrobežu plūsmas, bet ne to, kuri kabeļi bija pilnībā noslogoti.
Kur starpsavienojumu jaudas nepietiek
Vācijas rietumu kaimiņvalstu cenas bija līdzīgas: Beļģijā tās bija 335,27 €/MWh, bet Francijā — 334,12 €/MWh (cenu salīdzinājums starp valstīm, Beļģijas cenas, kas balstītas uz EPEX datiem). Spānijā cena bija krietni zemāka — tirgus operators OMIE reģistrēja 179,67 €/MWh (OMIE).
Viens no strukturālajiem faktoriem ir Pireneji. Spānijas elektrotīkla operators Red Eléctrica lēš, ka Ibērijas pussalas starpsavienojumu jauda ar kontinentālo Eiropu veido 2 % no Spānijas ražošanas jaudas (Red Eléctrica). Šis rādītājs salīdzina pārrobežu kabeļu jaudu ar valsts elektroenerģijas ražošanas jaudu, tāpēc zems rādītājs nozīmē ierobežotas tirdzniecības iespējas. Tas raksturo pastāvīgu ierobežojumu. Bez datiem par pirmdienas plūsmām nevar noteikt, cik lielu daļu cenu starpības starp Spāniju un Franciju radīja kabeļu jauda.
Līdzīga aina redzama Baltijā. Latvijā un Lietuvā vidējā cena bija ap 414 €/MWh (Ziemeļvalstu un Baltijas cenu zonas). LRT ziņojumā, atsaucoties uz elektroenerģijas piegādātāju Elektrum, norādīts, ka cenu lēciena laikā pārvades jauda starp Igauniju un Latviju esot bijusi aptuveni 900 MW (LRT). Tas varētu izskaidrot, kāpēc Igaunijā cena bija zemāka nekā dienvidu kaimiņvalstīs, taču nav aprēķināts, cik lielu daļu no starpības šis ierobežojums radīja.
Kuras mājsaimniecības izjūt vairumcenas lēcienu
Vairumtirdzniecības cena 600 €/MWh atbilst 0,60 €/kWh — mērvienībai, ko izmanto mājsaimniecību rēķinos, — par pašu elektroenerģiju vien (ACER–CEER). 2026. gada pirmajā pusgadā ES mājsaimniecības par elektroenerģiju, ieskaitot nodokļus un tīkla maksas, vidēji maksāja aptuveni 0,28 €/kWh (Eurostat). Šīs summas nav tieši salīdzināmas. Pārrēķins tikai parāda mērogu: pirmdienas dārgākajā ceturtdaļstundā pati elektroenerģija maksāja vairāk par vidējo cenu, ko mājsaimniecības maksā par visu kopā.
To, kurš izjūt šādu cenu, nosaka līguma veids. Aptuveni 52 % ES mājsaimniecību elektroenerģijas līgumu paredz fiksētu cenu, bet 7 % ir mainīgas cenas līgumi, kuros tā seko tirgus cenai katrā intervālā (ACER mazumtirdzniecības tirgus panelis). Mainīgas cenas līguma klienti maksāja vakara pīķa cenu, ja vien nepārcēla elektroauto uzlādi vai apkuri uz lētākām stundām. Fiksētas cenas līgumi klientus šajā dienā no cenu lēciena pasargāja. Vai piegādātāji cieta zaudējumus, bija atkarīgs no tā, cik daudz elektroenerģijas tie bija nopirkuši iepriekš vai nodrošinājuši ar līgumiem, kas fiksē cenu. Uzņēmumi, kuri iepirka elektroenerģiju par biržas cenu bez šāda nodrošinājuma, ar pīķi saskārās tieši.
Pirmdienas dati pamato divus secinājumus. Vienota izsole neizlīdzināja cenas visā Eiropā, jo vietējais piedāvājums atšķīrās un jauda starp cenu zonām bija ierobežota. Īss vairumcenas lēciens pats par sevi nenozīmē līdzvērtīgu kāpumu lielākajā daļā mājsaimniecību rēķinu: 52 % mājsaimniecību kontu ir fiksētas cenas līgumi. Tomēr pieejamie skaitļi neparāda, kurš konkrētais pārvades ierobežojums izraisīja katru cenu starpību. Atbildi var sniegt elektrotīklu operatoru dati par faktiskajām plūsmām un starpsavienojumu jaudu.
Details about this article
- Model:
- claude-opus-5-5
- Generated:
- 11/10/2026, 1:58:00 AM
- Pipeline run:
- eu_pipeline_20261110_005009
- Watermark:
- SynthID (Google's invisible watermark)
- Human review:
- None before publication