Vācija nosaka dronu kara standartu

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss līdz desmitgades beigām droniem, pretdronu sistēmām un elektroniskajai karadarbībai visos Bundesvēra, proti, Vācijas bruņoto spēku, veidos grib novirzīt aptuveni 16 mljrd. €. No jūlija paredzēts veidot arī īpašas dronu vienības (Tagesschau, DW). Aktionsplan Drohnen ir līdz šim lielākā šāda veida programma Eiropā. Tās mērķis ir ne tikai modernizēt Vācijas armiju, bet arī parādīt, kādai jāizskatās NATO austrumu flanga gatavībai pret dronu apdraudējumu. Sabiedrotos satrauc tieši Berlīnes ambīcija noteikt standartu.

Ukrainas mācība rūpnieciskā mērogā

Plāna loģika ir redzama visā Ukrainas frontē. Lētas bezpilota sistēmas atrod mērķus, veic triecienus un traucē loģistiku, liekot aizstāvjiem nepārtraukti slāpēt signālus, noteikt objektus un tos notriekt. Droni ir kļuvuši par daļu no cikla, kurā laiks starp apdraudējuma pamanīšanu un iznīcināšanu sarūk līdz minimumam (CFR). Vācija mēģina nopirkt visu šo ķēdi: novērošanas platformas, klejojošo munīciju, sensorus un signālu slāpētājus pretinieka dronu apturēšanai.

Eiropā tas izplatās pa diviem kanāliem. NATO reģionālie aizsardzības plāni piesaista nacionālo spēku struktūru kopīgai gatavībai, tādēļ tas, ko Vācija iegādājas savai Lietuvā izvietotajai brigādei, nosaka arī, ar ko sabiedrotajiem jāspēj sadarboties (NATO). Paralēli ES jaunais aizsardzības finansēšanas instruments SAFE (Security Action for Europe) piedāvā dalībvalstīm lētus aizdevumus militārā aprīkojuma iegādei, bet piekļuvi naudai sasaista ar virzību uz kopīgām tehniskām specifikācijām (European Parliament). Ja Berlīnes prasības kļūst par paraugu, Vācijas iepirkumi veidos tirgu arī ārpus Vācijas.

Piecas galvaspilsētas, viena baža

Sabiedroto reakcijās atkārtojas viens jautājums: kurš kontrolē arhitektūru, tas kontrolē arī tirgu.

Nīderlande jau pieslēdzas šai ķēdei. Nīderlandes Aizsardzības ministrija izvēlējusies Hensoldt Nederland, lai atjaunotu elektroniskās karadarbības sistēmas 101. CEMA bataljonam, sasaistot modernizāciju ar pretdronu spējām un kopīgiem Eiropas iepirkumiem (Defensie.nl, BNR). Tā pati ministrija pievienojusies arī digitālam dronu tirgum, kur pirmie pirkumi nāk no ASV. Tas rāda plaisu starp runām par Eiropas autonomiju un steidzamības diktētu iepirkumu realitāti.

Polija ir lielākā dronu eksportētāja ES, taču šī priekšrocība ir trausla. Puls Biznesu dati rāda, ka 97 % Polijas dronu eksporta nonāk Ukrainā. Ja šo vienu pircēju izņem no aprēķina, Polija Eiropā nokrīt uz astoto vietu. Varšava turpmāku MiG-29 nodošanu Ukrainai sasaista ar Ukrainas dronu tehnoloģiju saņemšanu pretī, kas rāda, ka Polija savas spējas neuzskata par pietiekamām (Defence24).

Francija Vācijas virzību lasa caur FCAS/SCAF neveiksmi. Tā bija Francijas un Vācijas nākamās paaudzes iznīcinātāja programma, kas sabruka darba dalīšanas un kontroles strīdos. Parīze līdz 2035. gadam iesaldējusi Eurodrone finansēšanu un priekšroku dod suverēniem taktiskajiem droniem, kamēr Dassault un Airbus publiski strīdas par darbu sadali (Opex360, Zonebourse). Vācija virzās uz masveidā ražojamām, patērējamām sistēmām; Francija aizstāv suverēnu kontroli. Šī plaisa ir Eiropas aizsardzības industrijas centrālais lūzums.

Rumānija parāda, kas notiek, ja finansējums atnāk ātrāk nekā spējas. Bukareste izmantoja SAFE līdzekļus, lai ar Rheinmetall noslēgtu 5,6 mljrd. € līgumu par tuvās darbības pretgaisa aizsardzību, bet piegādes noslēgsies tikai 2030. gadā (Rheinmetall, Analisi Difesa). Naktī uz 13. jūniju, kad pie Ukrainas robežas parādījās gaisa mērķi, Rumānijas faktiskā reakcija bija trauksme un divu Itālijas Eurofighter iznīcinātāju pacelšana, nevis sauszemes pretdronu vairogs (Adevărul).

Lietuva, kur izvietota Vācijas 45. tanku brigāde, jūnija mācībās Pabradē pārbaudīja dronu un pretdronu operācijas ar 2 900 karavīriem no astoņām valstīm (DW). Pilna brigādes gatavība plānota 2027. gadā. Kad 13. jūnijā virs Viļņas apriņķa parādījās radara kontakts ar dronam līdzīgām pazīmēm, tika aktivizēti iznīcinātāji, bet vēlāk objekts izrādījās meteoroloģiskais balons (LRT). Jūnija mācības rāda ambīciju; balona trauksme rāda pašreizējo gatavības līmeni.

Atvērtais jautājums

Vācijas plāns kļūs par Eiropas gatavības etalonu tikai tad, ja Berlīne publicēs prasības, kurām sabiedrotie varēs pieslēgties. Pretējā gadījumā tas būs vēl viens liels nacionāls iepirkuma bloks. Rīcības plāna teksts, budžeta sadalījums, piegādātāju saraksts, savietojamības specifikācijas un doktrīna par cilvēka kontroli pār autonomām sistēmām joprojām nav publiskoti (BMVg). Līdz šī informācija parādīsies, Eiropas sabiedrotajiem jāizvēlas starp diviem nepilnīgiem ceļiem: sekot Vācijas standartam, kura tapšanā tie nav piedalījušies, vai būvēt suverēnas alternatīvas, ko vienatnē nevar atļauties.