Vācija pārņem Baltijas komandvadību

1. Vācijas-Nīderlandes korpuss (1GNC), divnacionāls militārais štābs Minsterē, no 2026. gada vidus pārņems taktisko vadību pār visiem NATO sauszemes spēkiem Igaunijā un Latvijā (Vācijas Aizsardzības ministrija, Euronews). Par to vienojās 2025. gada Hāgas samitā. Lēmums pirmo reizi nodod Vācijai vadību pār Baltijas konvencionālo aizsardzību. Spēki, kuriem šī apņemšanās jāpadara reāla, pagaidām lielā mērā pastāv plānos.

Ko aptver komandvadība

1GNC nav pagaidu risinājums. Korpuss izveidots 1995. gadā, septiņas reizes vadījis NATO Reaģēšanas spēku rotācijas, un tā štābā strādā aptuveni 400 cilvēku no 16 sabiedroto valstīm (Igaunijas Aizsardzības ministrija). Teorētiski tas var vadīt līdz 50 000 karavīru (Global Banking and Finance Review). Saskaņā ar jauno mandātu 1GNC komandēs visus NATO un nacionālos sauszemes spēkus Igaunijā un Latvijā, arī Apvienotās Karalistes vadīto kaujas grupu Tapā (NATO).

Igaunija priekšējā komandpunkta izveidei atvēlējusi 17 milj. €; par ticamāko atrašanās vietu tiek uzskatīta Pērnava valsts rietumos (ERR News). Galvenais štābs paliek Minsterē, vairāk nekā 1 500 kilometru attālumā no teritorijas, kuru tam jāaizstāv.

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss to raksturoja kā „svarīgu Bundesvēra lomu” un Eiropas gatavības pierādījumu (Deutschlandfunk). Taču pašas ministrijas personāla dati rāda citu ainu.

Personāla robs

Vācijas galvenajā Baltijas izvietojumā, 45. tanku brigādē Lietuvā, pašlaik ir aptuveni 1 700 no plānotajiem 4 800 karavīriem, tātad ap trešdaļu no mērķa. Pārējās vietas tikšot atvērtas tikai no 2026. gada oktobra, un pilna gatavība nav gaidāma pirms 2027. gada beigām (DBwV). Bundesvērā kopumā ir aptuveni 120 000 aktīvā dienesta karavīru, kamēr 2030. gada mērķis ir 280 000 (Vācijas Aizsardzības ministrija).

Valstīm, kuras 1GNC būs jāaizsargā, resursi ir vēl šaurāki. Igaunijas aktīvajā dienestā ir aptuveni 8 000 karavīru, no kuriem puse ir nesen iesauktie. Latvijai ir 8 400 karavīru, nav tanku un nav kaujas lidmašīnu (DBwV). Suvalku koridoru, šauro posmu starp Krievijas Kaļiņingradu un Baltkrieviju, kas savieno Baltijas valstis ar pārējo NATO teritoriju, sedz aptuveni 1 200 karavīru liela kaujas grupa.

Pārkārtojums maina komandķēdi, bet nepievieno jaunus spēkus.

Amerikas atstātās vietas aizpildīšana

Laiks sakrīt ar ASV atkāpšanos no daļas Eiropas saistību. Plānotā ASV Tomahawk un Typhon tālas darbības raķešu izvietošana Vācijā „acīmredzot nenotiks”, apstiprinājis Vācijas Bruņoto spēku ģenerālinspektors Karstens Breiers (Breiers Deutschlandfunk intervijā). NATO 2023. gada Viļņas reģionālās aizsardzības plāni balstījās uz lielāku ASV spēku ieguldījumu. 1GNC pārņem daļu no šī tukšuma, aizstājot trūkstošu ugunsjaudu ar ātrāku koordināciju.

Šī pārbīde pārkārto arī Eiropas iekšējo hierarhiju. Francijas spēki, kas Igaunijā izvietoti NATO paplašinātās klātbūtnes ietvaros, proti, rotējošajos sabiedroto bataljonos piefrontes valstīs kopš 2017. gada, tagad nonāks Vācijas komandvadībā. Parīzes domnīcas IFRI franču analītiķi norāda, ka Berlīne „tiecas kļūt par NATO Eiropas pīlāra integrējošo valsti un līderi”, uzkrājot operacionālo komandvadību, nevis veidojot neatkarīgu Eiropas militāro kapacitāti (IFRI).

Bundestāgs, Vācijas parlaments, par to nav lēmis. Konstitucionālo tiesību pētnieki norāda uz pieaugošu robu: pastāvīga priekšējā izvietošana un jauni komandvadības mandāti tiek traktēti kā valdības izpildvaras kompetence, apejot parlamentāru apstiprinājumu (Verfassungsblog). Ne iepriekšējā, ne pašreizējā valdība šo jautājumu juridiski nav pārbaudījusi.

Aizsardzības industrija reaģē ātrāk nekā bruņotie spēki. Rheinmetall būvē munīcijas rūpnīcas Lietuvā un Latvijā, taču ražošana sāksies tikai 2027. gadā. Pašai nozarei darbinieku skaits gandrīz jādubulto, konkurējot ar tehnoloģiju uzņēmumiem par tiem pašiem inženieriem un programmatūras izstrādātājiem (Taylor Wessing). Vācija ir pieņēmusi komandvadību. Tagad tā būvē rūpnīcas armijai, kurai vēl nav pietiekami daudz cilvēku.