Vācija palielina aizsardzības budžetu

Pieņēmums, ka iespējamais pamiers Ukrainā drīz mazinās militāro pieprasījumu, vairs netur. Vladimirs Putins esot noraidījis nopietnas sarunas, vēsta NV, atsaucoties uz Reuters. Sabiedroto valdības tagad plāno, rēķinoties ar kara turpināšanos, un to rāda budžeti. Galvenais pārbaudījums vairs nav tikai Eiropas tēriņu apjoms. Jautājums ir, vai aizsardzības ministrijas un ražotāji spēs šo naudu pārvērst reālā militārā spējā, pirms nākamā kara fāze to prasīs.

Nauda tiešām ir uz galda

Fiskālo pavērsienu balsta Vācija. Kanclers Frīdrihs Mercs 2027. gadam piedāvājis 109,7 miljardu eiro aizsardzības budžetu, kas ir aptuveni piektā daļa federālo izdevumu, kā arī vēl 11,6 miljardus eiro Ukrainai (Bundesfinanzministerium). Berlīne līdz 2029. gadam grib sasniegt NATO mērķi aizsardzībai tērēt 3,5 % no IKP, sešus gadus pirms alianses noteiktā 2035. gada horizonta (Deutschlandfunk).

Polija šajā pārejā ir vēl tālāk. Varšava 2025. gadā aizsardzībai iztērēja gandrīz 123,6 miljardus zlotu, tostarp 42,4 miljardus modernizācijai, bet 2026.–2027. gadam plānotie ASV ieroču iepirkumi pārsniedz 45 miljardus zlotu (Defence24). Šādas saistības valdības piesaista rūpnīcu pasūtījumiem un piegāžu grafikiem uz vairākiem gadiem, arī tad, ja kādā brīdī tiktu panākta īslaicīga uguns pārtraukšana.

Ne visas galvaspilsētas virzās vienā tempā. Spānijas premjers Pedro Sančess noraidīja NATO ģenerālsekretāra Marka Rites piedāvāto 5 % no IKP ietvaru, kur vismaz 3,5 % paredzēti tiešām militārām vajadzībām un 1,5 % noturībai (NATO, El Mundo). Spānija bija vienīgā sabiedrotā, kas to noraidīja. Sančesa arguments ir vienkāršs: valstis jāvērtē pēc spēkiem, ko tās spēj izvietot, nevis tikai pēc iztērētās summas. Slovākijas premjers Roberts Fico, kurš apgalvo, ka viņam esot tieši kanāli gan ar Putinu, gan Volodimiru Zelenski, bet redzamu rezultātu nav uzrādījis (Aktuality, Denník N), mazāk nozīmīgs ir kā starpnieks, vairāk kā politisks aizsegs valdībām, kuras grib bremzēt militārās saistības, vienlaikus runājot par mieru.

Kur nauda iestrēgst

Izdevumu kāpums atsedz ražošanas problēmu, ko finanšu ministrijas vienas pašas nevar atrisināt. Vācija apturēja F126 fregatu programmu kavējumu un izmaksu pārsnieguma dēļ. Arī Eurodrone un FCAS iznīcinātāja programma joprojām kavējas (ZEIT). Polijas premjers Donalds Tusks brīdinājis, ka nākamie mēneši varētu būt „tiešām kritiski” nevis pilna mēroga iebrukuma dēļ, bet tāpēc, ka ierobežotas Krievijas provokācijas pret infrastruktūru vai robežām varētu pārbaudīt, vai NATO spēj reaģēt vienoti (TVN24, BBC).

Eiropas sabiedrotie un Kanāda 2026. un 2027. gadā Ukrainai solījuši aptuveni 70 miljardus eiro gadā militārajā atbalstā (DW). EDIP, ES aizsardzības industrijas programma ilgtermiņa pasūtījumiem raķetēm, pretgaisa aizsardzības sistēmām un droniem, iepirkumus pārceļ no ārkārtas pirkumiem uz daudzgadu līgumiem (DG DEFIS). SAFE, ES 150 miljardu eiro kopīgais aizsardzības iepirkumu fonds, paredzēts tam, lai šo pieprasījumu virzītu uz Eiropas rūpnīcām.

Sabiedrībai joprojām nav redzams, vai šie lēmumi padara Eiropu gatavāku. NATO spēju mērķi, pārtvērējraķešu piegāžu grafiki un munīcijas krājumu līmeņi ir klasificēti. Eiropas Komisija uzskaita ievades rādītājus: budžeta solījumus, plānotas ražošanas līnijas, iepirkumu apjomus. Mazāk redzami ir rezultāti: kaujas gatavībā esošas vienības, piegādāta munīcija, reālas pretgaisa aizsardzības spējas. Saskaņā ar Open Gate Italia Itālija samazināja savu SAFE pieprasījumu no 14,9 miljardiem līdz 5 miljardiem eiro. Tas rāda, ka pat valdības, kuras formāli atbalsta kursa maiņu, piesardzīgi vērtē, cik ātri spēj šo pāreju absorbēt.

Šaurā vieta ir starp ministriem, kuri paziņo budžetus, un iepirkumu aģentūrām, kuģu būvētavām un raķešu rūpnīcām, kurām jānodrošina piegādes. Aizsardzības ministrijas slēdz līgumus. Iepirkumu iestādes pārvalda specifikācijas, testēšanu un piegādātāju ķēdes. Ražotāji nosaka ražošanas termiņus. Ja kāds posms apstājas, kā rāda Vācijas fregatu programmas apturēšana, nauda gaida, bet vienības paliek bez aprīkojuma. Eiropas ministri jau var saskaitīt piešķirtos miljardus. Tagad viņiem jāpierāda, ka par tiem var nopirkt munīciju, pārtvērējraķetes un spēkus, ar kuriem Krievijai tiešām būtu jārēķinās.